Sudraba skaņa.

November 20th, 2009

05:52 pm

Pamodos 3.33 naktī un līdz 8iem rītā mocījos, šķetinot dialogus, skaldot vārdus, meklējot to sātīgāko būtību. Tinu filmas rullīti uz priekšu un atpakaļ, piefiksējot skatienus, kustības un nenozīmīgus sīkumus. Truls bezmiegs ar nejēdzīgu griestu pētīšanu ir mazāk nogurdinošs, kā sevis un citu vajāšana nesenā pagātnē. Tā vien šķiet, ka kāds vēlas nozagt tās dažas miegam veltītās stundas, kurās smadzenes necieš no erozijas procesa. Šķiet, glābiņš no absolūtas degradācijas aizsākšanās būtu kļūstot par bibliofilu autodidaktu pašdarbnieku.

05:53 pm

Nobijos no sava ūdeņainā skatiena atspulga stiklā, pelēkzilā varavīksnene padara to tik sasodīti skumju, bet mūždien paplašinātās acu zīlītes, kas liecina par slikto iedzimtību, liek ieskatīties melnā bezdibenī, pati sev liku sajusties tālu prom. Uz brīdi ieraudzīju ieturēto distanci no otras puses.
Ne jau man ir grūti, bet jebkuram, kas nonāk kontaktā ar mani.

06:37 pm


Klausoties Bruce Springsteen - Greatest Hits, apjautu cik veca esmu kļuvusi.

P. S. Sīkā laikam arī pārdzīvo neseno dzimšanas dienu - nokrāsojusi melnus(zilus) matus, un apgriezusi tīneidžera cienīgu īmo frizūru.
[info]blue  Tev būs par ko pasmieties!

07:08 pm

Ak, jā, aizmirsu pieminēt - pirmoreiz dzīvē esmu TĀDA nūģe-vienpate teicamniece.
Powered by Sviesta Ciba