10:28 amBrokastīs cigaretes un melnā tēja ar krietnu devu brendija – tā garšo labāk.Neviens un nekad nemainās. Es jau nu tik. Jaunie apstākļi, situācijas tikai bagātina zināšanas un pieredzi, kas galu galā uzspiež rīkoties pret paša gribu, bet tas iekšā mītošais radījums ar aukliņām rokās priecājas/skumst/ienīst/mīl to, ko vienmēr. Reizēm šķiet, ka visas savas mīlestības (pret lietām, nodarbēm, cilvēkiem) jau esmu paspējusi sazagt no šīs pasaules, pieņemt kā visdārgāko, un zobgalīgajai patiesībai par prieku palaidusi vējā. Cik gan ļoti esmu sailgojusies pēc cilvēkiem, kas prot spēlēties – labsirdīgi ņirgāties par sevi un citiem, neizliekoties teikt patiesību ar smiekliem mutē. Man ir ļoti bail, ka citi un es pati sevi esmu pārvērtējusi. Ja nu es neesmu nekas vairāk.. |
Sudraba skaņa.
October 6th, 2009
10:29 amBūdama smēķētāja, beidzot iepazīst sava daudzdzīvokļu nama kaimiņus. Pirmajā stāvā aiz dzelzs žalūzijām kaut kas tiek rūpīgi slēpts un turēts noslēpumā. Sestajā stāvo dzīvo jauniešu trijotne, kurus šad tad apciemo blonda, omulīga dāma (pieņēmums – māte). Ir vēl arī pāris ap trīsdesmit un sirma kundze, kas ir kaismīgi smēķētāji. Ak, jā, vēl arī ikdienas romantiskai seriāls, kura galvenie varoņi ir padsmitnieku pārītis, kas savas pēcpusdienas aizvada ‘čubinoties’ un uzņemot foto sesijas bērnu rotaļu laukumā. Un vēl daudzi citi..Ticu, ka arī manu paradumu, puskailai mīņāties un gorīties, smēķējot uz balkona, kaitinošas kabeļtelevīzijas piedāvātās pop mūzikas pavadībā, būs kāds ievērojis... Aiz katra loga ir sava lielāka vai mazāka pasaule, un, ja tās visas saskaitītu kopā, rezultāts būtu pārsteidzošs, cik gan milzīga ir šī mūsu pasaule/cik sīka ir manējā. |
10:41 amAtvainojos par nekaartiibu savaa dziives miskastee, ar laiku savediishu visu kaartiibaa. |
Powered by Sviesta Ciba