06:37 pm"..samontē hipnotiskā kompozīcijā unabsolūtā vienatnē noslēgtā istabā liek klausīties to vairākas reizes pašam runātājam, līdz to pārņem nepanesama vientulības sajūt, tā pati atsvešinātības sajūta, kas rodas katrā, ar kuru runā pļāpa, - no sākuma apnicība, tad vientulība, tad baiļu sajūta, ka šajā pasaulē nav cilvēku, nav neviena paša, un beidzot bezcerība un izmisums." |
Sudraba skaņa.
May 19th, 2008
09:27 pmSkatos nejūtīgajā pulkstenī, kas ar ironisku smīnu rij manas minūtes, stundas, manu laiku, kas šobrīd tik dārgs. Bez kādas sirdsapziņas tas groza un maina ciparus kā tam tīk, bez jeb kādas žēlastības.Nē, nē, nē... Tā esmu es, kas rauj no pulksteņa mehāniski tikšķošās sirds laiku, un nicinoši nosviežu zemē kā grašus pie ubaga kājām. Tas manī ierūsējušais miers, tam jādara gals... Tas grauž.. |
11:02 pmNeticu sev. Netic, ka viss begsies labi, ka tas vispār kaut kad beigsies. |
Powered by Sviesta Ciba