nācu šodien mājās no Vecrīgas un domāju. ko gan es te daru? cilvēki priecājas, ir vasara, dzīve kūsā, bet man pat iedzērušam ir sūdīgs garīgais. un viss tikai dēļ tā, ka tās ar kurām var iepazīties - nepatīk, a tās kuras man patīk - nav mans līmenis (as in level)*. es redzu kā citi puikas dzīvo un gaida savu īsto, bet es nevaru jau vairāk. gribu tagad un tūlīt. :
*tās kuras man patīk neesmu mēģinājis "koļīt" (muldu, esmu mēģinājis, bet vienmēr sanāk kaut kāds sviests un es pat varu iedomāties kāpēc, diemžēl nespēju to izmainīt, jo iemesls ir ļoti... ē... triviāls), jo kamēr neesmu iemīlējies liekas - nav vērts.
*tās kuras man patīk neesmu mēģinājis "koļīt" (muldu, esmu mēģinājis, bet vienmēr sanāk kaut kāds sviests un es pat varu iedomāties kāpēc, diemžēl nespēju to izmainīt, jo iemesls ir ļoti... ē... triviāls), jo kamēr neesmu iemīlējies liekas - nav vērts.
Comments
|
ai, visparastākā LATVIEŠU vīrieša loģika. Būtu Tevi kaut vai nedaudz kāda spāņa vai kaut vai krieva gribēšanas, i ašpadsmit beibes dabūtu! Un visas tādas, kā patīk!
Vot šīs runas, ja godīgi, mani patiesi kaitina!
Vot šīs runas, ja godīgi, mani patiesi kaitina!
(Reply to this) (Thread)
bet nav, nav tās gribēšanas, nav spāņu temperamenta (jo esmu mierīgs pēc dabas), nav krievu plašās dvēseles (jo esmu egoists).
(Reply to this) (Parent)