Šis mani pamudināja beidzot pameklēt grāmatu, ko bija jālasa skolā. Droši vien būs jāpārlasa. Te no čatbota:

Visticamāk, runa ir par romānu "Sōla" vai stāstu krājumiem, kuros Janovskis tēlo latviešu dzīvi Anglijā pēc Otrā pasaules kara. Viņa darbos bieži parādās vecāka gadagājuma vīrieši, kuri, mēģinot remdēt nostalģiju ar tradicionāliem ēdieniem (kā skābi kāposti, speķis vai bieza putra), saskaras ar to, ka viņu organisms un sirds vairs nespēj izturēt ne šo ēdienu, ne svešuma radīto spriedzi.

(Reply to this) (Thread)

Domāju, ka nostaļģija kara bēgļiem bija stipri lielāka nekā mūsdienās citur dzīvojošajiem, kaut gan visadi brīnumi ir redzēti.

Man vienkārši sagribējās mammas taisīto skābu kapostu zupu. Tikai bez speķa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā jā, es tik par to, ka tā ir retā lieta, ko no vidusskolas literatūras atceros - par vecu vīru, kuram jaunāks čalis palīdz uztaisīt skābu kāpostu zupu, no kuras viņam paliek tik slikti, ka jāmirst. Vai apmēram tā.

(Reply to this) (Parent)