[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]

Time	Text
10:55 pm basta [Link]	Sestdien, jau lejā kāpjot, zināju, ka to tā nevar atstāt, tāpēc apsolīju sev pēc nedēļas, neatkarīgi laikapstakļiem, tur atgriezties. Naktī sākās lietus, pa ceļam stipri lija un ceļi bija appludojuši, tomēr, tuvojoties kalnam, redzēju, ka mākoņi ir stipri augstāk nekā iepriekšējā reizē. Gāju to pašu maršrutu, tikai šoreiz nešmaucoties un netaisot zigzagu - cik taisni vien var. Viss bija lieliski, mērķis sasniegts. Atpakaļceļš bija lēnāks nekā plānots, jo stāvākā daļa dēļ lietus un duļiem bija ļoti, ļoti slidena, toties, tā kā mākoņi bija augstāk nekā pirms nedēļas, varēju mazliet apskatīt nākamo maršrutu, kas izskatās stipri sarežģītāks. Skatoties stravas kartēs, izskatās, ka tur gandrīz neviens nav vēl gājis. Būs jāizpēta, ļoti iespejams, priekšā ir klints siena, varbūt tāpēc. Es no daudz kā baidos. Zinu, ka izklausās banāli, bet šis ir klasisks paraugs manai cīņai ar bailēm - sabiejies, nejuties labi? - mēģini vēlreiz un vēlreiz un vēlreiz, kamēr sanāk. Padošanās nav opcija. Padoties var tikai ienaidniekam. Kalns nav ienaidnieks.
Reply:
	From: Sviesta Ciba user Username: Password: Log in?  Anonymous Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Subject: No HTML allowed in subject   Don't auto-format: Message: Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.