[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]

Time	Text
10:55 pm basta [Link]	Uzrakstīju, bet netīšām izdzēsu. Jāraksta vēlreiz. Es iepriekš nestāstīju taisnību par sestdienas kāpienu. Gāju diezgan straujā tempā un, iekāpjot mākonī, mazliet sāka līt un redzamība kļuva pavisam slikta. Apmēram 180 augstuma metrus no virsotnes sirds sāka stipri dauzīties, tirpt kreisā roka un pēkšņi pamatīgi sareiba galva. Nometos četrrāpus, iedzēru tēju un diezgan neveiksmigi mēģināju dabūt lejā pulsu. Apgūlos. Tāds atspirdzinoš moments - esmu viens nekurienes vidū, neviens nezin pat aptuveni kur es atrodos, ir sūdīgi, līdz mašīnai ~7km, tumsa pēc 2 stundām. Ir it kā mazliet bailīgi, bet tanī pat laikā viss kļūs skaidrs un saliekas pa plauktiņiem. Tālākā pāris sekunžu domu secība šāda - atpakaļ iešana nav opcija ir jākāpj līdz augšai, vakarā rakstu vēstules un sūtu ziņas, nākamo dienu pavadu ar bērniem un uz paris dienām atslēdzos no pilnīgi visa pārējā. Ir jānomierinās. Pēc pāris minutēm piecēlos, sāku iet lēnāk un zigzagā (Stravā var redzēt). Virsotnē bija klusums un sāka tirpt arī labā roka, ko uztvēru kā labu zīmi. Pa atpakaļceļa taku, lai arī tā ir diezgan stāva, biju jau iepriekš gājis. Arī redzamība kļuva stipri labāka. Secinājumi: 1) ir jāēd 2) ir jāguļ 3) miglā viss izskatās savādāk 4) var dusmoties, var nedusmoties, bet mums visiem īstenībā ir sasodīti maz laika.
Reply:
	From: Sviesta Ciba user Username: Password: Log in?  Anonymous Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Subject: No HTML allowed in subject   Don't auto-format: Message: Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.