1. spēles analīze
Sep. 16., 2005 | 09:30 pm
No:: basket
Sākumsastāvā pretinieku mānīšanai bija iznācis Ventspils spēlētājs Raitis Grafs. Šādu gājienu Kārlis Muižnieks veica ar 2 mērķiem: ar skatu uz Ventspils gaidāmo sezonu, Raitim Grafam dodot iespēju uzspēlēt augstā līmenī un nedaudz sajaucot galvu Izraēlai. Vēl viens variants ir jau kvalifikācijas spēļu pieredze, kad Grafam viss labāk padodas, ja spēle sākta sākumsastāvā, nevis uz maiņu.
Lai gan pārbaudes spēlēs labi izskatījās Armands Šķēle, tomēr otrs aizsargs sākumsastāvā bija Aigars Vītols. Vītola psiholoģiju tas šoreiz nepacēla. Līdz ar uznākšanu laukumā Šķēle spēlēja ļoti skaisti un efektīvi. Diemžēl laukumā viņš pavadīja tikai 16 minūtes un otrajā puslaikā, kad visvairāk vajadzēja kādu, kurš var saplosīt pretinieku aizsardzību, Šķēli nejuta. Arī Sandis Valters labi iznāca uz maiņu, bet nospēlēja tikai 15 minūtes. Vai tik treneris Muižnieks nepārcentās ar to rotāciju.
Štelmahers izskatījās nepārliecinošs, sevišķi 4. ceturtdaļā, kad no ļoti labām pozīcijām metienam deva piespēles citiem, bet arī citi nejutās pietiekami pārliecinoši, jo meta garām. It kā jau kapteinis visu darīja pareizi, jo cerēja uz 3, nevis tikai 2 punktiem. Tomēr viņam vajadzēja labāk just vai pārējie ir spējīgi iemest. Tagad mēs zinām, ka Robis kļūdījās, iedams uz visu banku... Žēl ka ne spēles laikā. Trenerim arī nebija ar ko Robertu nomainīt, jo Kristaps Valters, kurš 1. puslaikā bija galvenais iemesls, kāpēc Latvijai gāja labi, jau bija malā ar 5 piezīmēm. Nez' vai tas bija kāds triks no Kristapa Valtera, taupoties spēlei pret Spāniju, ar mērķi izcelties tad un nopelnīt līgumu Spānijā. Tagad to nepateiks pat Valdis Valters. Bet pēc 10 gadiem gan. Tad jau redzēsim...
Beigās laikam vajadzēja spēlēt ātrāk un nebaidīties vairāk mest jau pirmajās uzbrukuma sekundēs, jo cita ceļa nebija. Latvijas spēlētājiem noteikti būtu noderējis videoseanss ar maģisko Treisija MakGreidija 13 punktu 45 sekundēs paveikto meistarstiķi, tādejādi 10 punktu deficītu pārvēršot uzvarā pret Sanantonio.
Skatoties televīzijā sieviešu čempionātu, bija cerība, ka tik vāja brigāde ekrānos redzama un dzirdama tikai tāpēc ka tas jau nav nekas īpašs - tikai sieviešu čempionāts. Vairākas spēles nemaz negribējās skatīties tikai tāpēc, ka komentētājs bija atlīdis nevis komentēt, bet diskreditēt basketbolu ar savu vispārināto runāšanu. Pienāca vīriešu čempionāts, bet televīzija acīmredzot domāja nevis par translāciju kvalitāti, bet par to, kā pārdot vairāk reklāmas laika. Nu ja TV3 saprot, ka nav kompetenti tāda mēroga pasākumu atbilstoši pasniegt, tad lai labāk atdod tiesības LTV7, kam pieredze un tehniskais nodrošinājums ir nesalīdzināmi augstākā līmenī.
Konkrēts risinājums: 2003. gadā tas pats TV3 bija pieaicinājuši īstus ekspertus - basketbola autoritāi Valdi Valteru un Madaru Bergmani komentēšanai.
Vai tas būtu skandināvu spļāviens Baltiešu sejā?
Nobeigumā jāpiebilst, ka spēle pret Izraēlu tomēr bija skatāma un ar daudziem interesantiem momentiem tieši Latvijas izlases izpildījumā. Normālam skatītājam pilnīgi vienalga, cik atlēkušās bumbas vairāk vai mazāk kura komanda izcīna, vairāk jau vērtē spēlētāju prasmes laukumā un grozu gūšanu. Ja kāds nepiekrīt šim apgalvojumam un uzskata, ka Latvija spēlēja slikti, tad viņš nav cienīgs saukties par Latvijas izlases līdzjutēju vai atbalstītāju, bet par statistikas vergu!
Lai gan pārbaudes spēlēs labi izskatījās Armands Šķēle, tomēr otrs aizsargs sākumsastāvā bija Aigars Vītols. Vītola psiholoģiju tas šoreiz nepacēla. Līdz ar uznākšanu laukumā Šķēle spēlēja ļoti skaisti un efektīvi. Diemžēl laukumā viņš pavadīja tikai 16 minūtes un otrajā puslaikā, kad visvairāk vajadzēja kādu, kurš var saplosīt pretinieku aizsardzību, Šķēli nejuta. Arī Sandis Valters labi iznāca uz maiņu, bet nospēlēja tikai 15 minūtes. Vai tik treneris Muižnieks nepārcentās ar to rotāciju.
Štelmahers izskatījās nepārliecinošs, sevišķi 4. ceturtdaļā, kad no ļoti labām pozīcijām metienam deva piespēles citiem, bet arī citi nejutās pietiekami pārliecinoši, jo meta garām. It kā jau kapteinis visu darīja pareizi, jo cerēja uz 3, nevis tikai 2 punktiem. Tomēr viņam vajadzēja labāk just vai pārējie ir spējīgi iemest. Tagad mēs zinām, ka Robis kļūdījās, iedams uz visu banku... Žēl ka ne spēles laikā. Trenerim arī nebija ar ko Robertu nomainīt, jo Kristaps Valters, kurš 1. puslaikā bija galvenais iemesls, kāpēc Latvijai gāja labi, jau bija malā ar 5 piezīmēm. Nez' vai tas bija kāds triks no Kristapa Valtera, taupoties spēlei pret Spāniju, ar mērķi izcelties tad un nopelnīt līgumu Spānijā. Tagad to nepateiks pat Valdis Valters. Bet pēc 10 gadiem gan. Tad jau redzēsim...
Beigās laikam vajadzēja spēlēt ātrāk un nebaidīties vairāk mest jau pirmajās uzbrukuma sekundēs, jo cita ceļa nebija. Latvijas spēlētājiem noteikti būtu noderējis videoseanss ar maģisko Treisija MakGreidija 13 punktu 45 sekundēs paveikto meistarstiķi, tādejādi 10 punktu deficītu pārvēršot uzvarā pret Sanantonio.
Skatoties televīzijā sieviešu čempionātu, bija cerība, ka tik vāja brigāde ekrānos redzama un dzirdama tikai tāpēc ka tas jau nav nekas īpašs - tikai sieviešu čempionāts. Vairākas spēles nemaz negribējās skatīties tikai tāpēc, ka komentētājs bija atlīdis nevis komentēt, bet diskreditēt basketbolu ar savu vispārināto runāšanu. Pienāca vīriešu čempionāts, bet televīzija acīmredzot domāja nevis par translāciju kvalitāti, bet par to, kā pārdot vairāk reklāmas laika. Nu ja TV3 saprot, ka nav kompetenti tāda mēroga pasākumu atbilstoši pasniegt, tad lai labāk atdod tiesības LTV7, kam pieredze un tehniskais nodrošinājums ir nesalīdzināmi augstākā līmenī.
Konkrēts risinājums: 2003. gadā tas pats TV3 bija pieaicinājuši īstus ekspertus - basketbola autoritāi Valdi Valteru un Madaru Bergmani komentēšanai.
Vai tas būtu skandināvu spļāviens Baltiešu sejā?
Nobeigumā jāpiebilst, ka spēle pret Izraēlu tomēr bija skatāma un ar daudziem interesantiem momentiem tieši Latvijas izlases izpildījumā. Normālam skatītājam pilnīgi vienalga, cik atlēkušās bumbas vairāk vai mazāk kura komanda izcīna, vairāk jau vērtē spēlētāju prasmes laukumā un grozu gūšanu. Ja kāds nepiekrīt šim apgalvojumam un uzskata, ka Latvija spēlēja slikti, tad viņš nav cienīgs saukties par Latvijas izlases līdzjutēju vai atbalstītāju, bet par statistikas vergu!