Cilvēkiem Kambala patīk!
« previous entry | next entry »
Sep. 16., 2005 | 10:43 am
Kambala. Nodevējs un zvaigzne, kas Latvijai nemaz nav vajadzīga?
Latvijas labākais basketbolists Kaspars Kambala sporta sabiedrībā sacēlis pamatīgu ažiotāžu, atsakoties pārstāvēt Latvijas valstsvienību Eiropas meistarsacīkstēs. Daļa "līdzjutēju" viņu nodēvējusi par nodevēju un zvaigzni, kas Latvijai nemaz nav vajadzīga.
Latvijas izlase piektdien Serbijā un Melnkalnē sāk cīņu Eiropas čempionātā, bet Kaspars Kambala devies uz Turciju, lai gatavotos sezonai «Fenerbahce» sastāvā.
Vēl pagājušo ceturtdien ikviens sporta līdzjutējs bija pārliecināts, ka Kambala tomēr būs izlasē. Tomēr viens no nedaudzajiem sportistiem, kurš ar sniegumu laukumā spējis kļūt par miljonāru, izvēlējās citu ceļu. Viņš paziņoja, ka Kārļa Muižnieka vadītā komandā vairs nekad nevēlas spēlēt.
Intervija ar Kasparu notika dienā, kad par šo faktu uzzināja plašāka sabiedrība, tāpēc saruna iznāca tāda saraustīta. Vakariņojot restorānā «Maurīcijs», viņš ar lielu interesi noskatījās ziņu pārraides un pēc tam saņēma daudzus zvanus — jaunums bija šokējis arī viņa draugus un paziņas. Kā izsaucās viņa sieva Džesika: «This is crazy day!»*
Pārliecība par sevi — tā ir īpašība, kas spilgti raksturo Kasparu. Smīkņāšana par viņa zemo intelektu ir tikai slimu suņu murgi. Un Amerikā iegūtais bakalaura grāds viesnīcu menedžmentā tam ir tikai virspusējs pierādījums. Atšķirībā no daudziem — viņam ir savs viedoklis!
«Ikdienā neizjūtu, ka latvieši no manis novērsušies. Uz ielas cilvēki atskatās, negatīvās emocijas neizrāda. Varbūt vieniem ir žēl, savukārt citi dusmojas, ka nespēlēju izlasē, bet jāsaprot, ka katram ir sava dzīve un katram lēmumi jāpieņem patstāvīgi. Es neviena lēmumus nenosodu. Latvijas iedzīvotāju problēma ir tā, ka viņi baidās izteikt savas domas. Ja tu domā citādi nekā pārējie — pastāvi par savām domām un atbildi par saviem vārdiem! Ja tu slikti uzrakstīsi, es taču neteikšu, ka man tas patīk. Jā vai nē, balts vai melns. Katram ir savs viedoklis. Iespējams, tādu īpašību kā atklātība esmu ieguvis Amerikā, kur cilvēki saka to, ko domā. Kaut ko mainīt var tikai runājot. Ja pie sevis bubināsi, nekas nenotiks.»
Vai nodevējs?
Kambala, pēc daudzu domām, izlasi pasūtījis tālāk vārda tiešā nozīmē, turklāt nekorekti noniecinot komandas biedrus. Daži to sauc par nepamatotu zvaigžņu sindromu, viņš pats — par spēju atklāti pateikt savas domas. «Jau braucot uz Latviju, šaubījos par savu vietu šādā izlases modelī, jo treneris nav strādājis ar tāda līmeņa spēlētājiem kā es. Domāju: atbraukšu un pamēģināšu, cerot, ka viņš mani pratīs izmantot. Diemžēl cerības neattaisnojās,» stāsta Kambala. Viņš vairākkārt uzsver — personiskas domstarpības ar Muižnieku neesot, lēmums pieņemts tīri profesionālu apsvērumu dēļ.
Daļai skeptiskās un bļaut mīlošās sabiedrības basketbolista pagājušās piektdienas paziņojums bija kā medusmaize. Daudzi interneta lietotāji sāka vilkt paralēles starp viņu un hokejistu Pēteri Skudru, kas tautas apziņā ir nodevējs jeb latvietis, kurš atteicies spēlēt Latvijas izlasē, — manāmi jau pirmie aizmetņi, ka arī Kambalam sāk piedēvēt nodevēja lomu. Viņš pats ir strikts: «Izlasē atkal spēlēšu tad, kad būs cits treneris. Latvijas vārdu vienmēr esmu nesis pasaulē. Gan tad, kad ASV vēl studēju universitātē, gan Eiropā, pārstāvot dažādu valstu klubus. Manā attieksmē pret Latviju nekas nemainīsies.»
Kaspars rada mieramikas iespaidu. Laukumā viņam patīk aktīva spēka spēle, tomēr tikai līdz zināmai robežai. «Ja pretinieks spēlē netīri, viņš mani izaicina; un to nav ieteicams darīt. Tādās situācijās saku: labāk šodien spēlēt basketbolu, nevis kauties. Man ir savi paņēmieni, kā likt pretspēlētājam visu saprast, jo zaudētājos noteikti nepalikšu. Kādi ir šie paņēmieni? Tas ir profesionāls noslēpums,» novirzoties no sāpīgās tēmas par izlasi, gardi nosmejas Kaspars.
Sieva musulmaniete
Kaspars jau pirms norunātā laika bija atnācis uz «Maurīciju», lai kopā ar sievu pavakariņotu. Šajā restorānā Kambala ir biežs viesis. «Šeit ir ļoti laba aukstā zupa,» viņš iesaka savu izvēlēto ēdienu un atvadās no sievas, kas pirms intervijas sākuma aizsteidzas projām — viņu ģimenē pieņemts, ka Džesika ar žurnālistiem nekontaktējas. Pirmie un vienīgie iespaidi par basketbolista melnādaino dzīvesbiedri ir pozitīvi — viņa ir smaidoša un laipna, sniedz roku un nosauc savu vārdu. Vēlāk no Kaspara uzzinu, ka Džesika ir musulmaniete. «Mums ir tāda pati dzīve kā visiem. Sieva nav radikāla musulmaniete, nestaigā ar aizsegtu seju. Mani šī reliģija ietekmē tikai tā, ka mūsu ģimenes ēdienkartē nav cūkgaļas,» skaidro Kaspars.
Džesikā rit arī itāļu asinis. Viņai patīk gatavot itāļu, meksikāņu un citu tautību ēdienus. Biežāk gan Kambalu ģimene ieturas ārpus mājas. «Agrāk cūkgaļu ēdu, bet no tās atradināties palīdzēja Turcija, kur izplatīts musulmanisms, tāpēc veikalos cūkgaļas vienkārši nav. Vēlāk, Latvijā atkal gabaliņu apēdot, vēders reaģēja diezgan pretrunīgi, un vairāk nemaz negribējās.» Vislabāk Kambalam garšo suši un augļi, saldās kūkas — nepavisam ne. Tusiņi? Pret tiem attieksme ir neitrāla, bet līdz ar gadiem viņš labprātāk laiku pavada, baudot ūdens priekus kopā ar sievu un bērniem — adoptēto Diandrē un pirmdzimto Kristapu Andželo. Viņš vienlīdz labi jūtas gan mazā kompānijā, gan lielos pasākumos: «Studiju gados konferences finālu klātienē skatījās 20 tūkstoši cilvēku. Liela auditorija pieradina justies labi, ja ap tevi ir daudz cilvēku. Izbraukuma spēlēs bieži vien pat spēlēju labāk nekā mājās, jo ir motivācija visam pūlim pierādīt, ka mana komanda ir labāka.»
Tieši Džesikai Kaspars atvēl lielāko nozīmi savas basketbolista karjeras veiksmīgajā ritējumā. «Pirmoreiz viņu ieraudzīju universitātes bibliotēkā. Neatceros, kurš kuru uzrunāja, jo pagājis diezgan ilgs laiks. Kopā esam astoņus gadus, no kuriem piecus kā precēts pāris. Viņa man ir ļoti liels atbalsts, lai gan pašai nav viegli — gandrīz katru gadu jāpārceļas uz citu valsti. Daudziem spēlētājiem sievas sezonas laikā atbrauc, pāris nedēļu padzīvo un aizbrauc. Džesika ar mani ir kopā gandrīz visu laiku — šajā ziņā man ir paveicies. Īpaši grūti bija Krievijā, kur sabiedrībā valda nospiestība. Tomēr mēs to pārdzīvojām un dodamies tālāk. Turcijā vienu gadu jau spēlēja, mums tur patika, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc atgriežamies. Muļķīgi uzskatīt, ka Turcija ir noslēgta musulmaņu valsts. Cilvēki izklaidējas, un viss notiek. Es pat vienreiz kļuvu par paparaci upuri — biju nofotografēts ar sievieti tādā leņķī, it kā mēs būtu kopā, lai gan patiesībā viņa stāvēja diezgan patālu no manis. Pilnīgas muļķības.»
Otrs cilvēks, kam Kambalas karjerā bijusi nozīmīga loma, ir viņa aģents Vorens Lageri, kurš izlēma, ka, sākot karjeru Eiropā, jāparaksta līgums ar Turcijas komandu «Efes Pilsen». Tas bija atspēriens, pēc kura Kambala sāka lidot un piezemējās jau miljonāra statusā. Viņa sapnis par spēlēšanu Nacionālajā basketbola līgā laikam jau izsapņots. Varbūt tā arī labāk, jo viņš labi apzinās, ka Amerikā vairāk sēdētu malā, nevis spēlētu, bet Eiropā latvietis sevi var pierādīt laukumā. Kaspars mīl basketbolu: «Spēlēšana ir tas, ko es gribu un varu darīt.»
«Dzīvoja» svaru zālē
Pirms desmit gadiem, vecāku un treneru mudināts, Kaspars spēra nozīmīgu soli. Jaunietis, lai arī pamatīgi izstīdzējis, tomēr vēl tīnis, aizbrauca mācīties un spēlēt basketbolu uz ASV. Tā kā vecāki bija nodarbojušies ar šo sporta veidu, Kasparam dotības bija iedzimtas, un, cītīgi strādājot, jau kopš bērnības viņš tās veiksmīgi pilnveidoja. Jelgavnieks vēl pirms pārcelšanās uz ASV paspēja uzspēlēt Latvijas basketbola līgā «SWH/Dumle» sastāvā.
Kā vairākkārt uzsvēris slavenais basketbolists Valdis Valters, Kambala līdz šādam līmenim ticis, pateicoties dzelžainajam un centīgajam darbam treniņos. Viņš vairākus gadus gandrīz vai neizgājis no svaru zāles, un tagad var redzēt, cik viņš ir atlētisks. Kaspars atceras, ka toreiz nemaz nav gribējis braukt prom no Latvijas, jo mājās palikuši tuvākie cilvēki un draugi.
Kambala nepieder pie runīgajiem cilvēkiem. Pastāsta tikai tik, cik žurnālists uzprasa, pārējais ir vilkšus jāvelk laukā. Šābrīža Kaspars Kambala, no šodienas skatpunkta paraugoties uz pirms desmit gadiem pieredzēto, atzīst, ka vienmēr ir noderīgi apskatīties, kā cilvēki dzīvo citur. «Ne vienmēr viņu dzīves apstākļi un veids ir labāks vai sliktāks, bet noteikti citādāks. Es iekļāvos amerikāņu sabiedrībā, paņēmu no viņu dzīves labo un atteicos no sliktā. Sākumā ASV gāja grūti, jo nebija draugu, un tajā vecumā tas ir ļoti svarīgi.» Tagad Kasparam iedzīvošanās svešā vidē grūtības nesagādā, jo kopš 2001. gada, kad viņš beidza Lasvegasas universitāti un pārcēlās uz Eiropu, jau iepazinies ar trīs valstu dzīves apstākļiem — Turcijā spēlējot «Efes Pilsen» komandā, pēc tam Spānijā darbojoties karaliskajā «Madrides Real» vienībā un pērno sezonu aiz Urāliem pārstāvot Krievijas komandu Kazaņas «Uniks».
Populārs miljonārs
Tikai pirmajā sezonā Turcijā viņa atalgojums bija zem miljona eiro, pēc tam ar savu spēli Kambala panāca, ka līgumos cipari rakstāmi ar sešām nullēm. Ar Turciju arī saistās viņa debija Latvijas izlasē, kad šajā valstī 2001. gadā notika Eiropas čempionāts. Viņš pārsteidza pretiniekus gan ar saviem asajiem elkoņiem, gan spēju apspēlēt garākus pretspēlētājus, gan efektīviem bumbas triecieniem grozā no augšas. Pārsteidza arī cilvēcīgi, piemēram, pēc absurdiem tiesnešu lēmumiem pasmaidot un draudzīgi aprunājoties. Latvijas sporta līdzjutējiem tas bija kaut kas jauns. Kambala bija topā. Bija…
Populārs Kambala ir ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Un viņam tas tīri labi patīk, lai gan dzimtenē vismaz pagaidām vairākums viņa vārdu piemin negatīvā nozīmē. Stambulas «Fenerbahce» gatavojas kluba pastāvēšanas simtgades svinībām, kas nozīmē, ka par Kasparu un viņa komandas biedriem mediji un karstasinīgie turki interesēsies daudz aktīvāk. «Kad spēlējot «Efes Pilsen», trešdaļa Turcijas iedzīvotāju zināja, kas ir Kambala. Saspēles vadītājs Omers Onāss, kas arī no «efesa» pārcēlies uz «Fenerbahce», man viendien sacīja, ka iepriekšējā klubā tik populārs kā patlaban viņš desmit gadu laikā nav bijis nekad. Pirms piekritu parakstīt līgumu, laikraksti divas dienas rakstīja, ka Kambala atgriežas Turcijā.» Var jau būt, ka Kambalas nozīme Latvijas basketbolā tiek pārvērtēta, tomēr skaidrs ir viens: par neinteresantiem cilvēkiem sabiedrība nerunā.
* Šī ir traka diena! — Angļu val.
props apollo.lv
Latvijas labākais basketbolists Kaspars Kambala sporta sabiedrībā sacēlis pamatīgu ažiotāžu, atsakoties pārstāvēt Latvijas valstsvienību Eiropas meistarsacīkstēs. Daļa "līdzjutēju" viņu nodēvējusi par nodevēju un zvaigzni, kas Latvijai nemaz nav vajadzīga.
Latvijas izlase piektdien Serbijā un Melnkalnē sāk cīņu Eiropas čempionātā, bet Kaspars Kambala devies uz Turciju, lai gatavotos sezonai «Fenerbahce» sastāvā.
Vēl pagājušo ceturtdien ikviens sporta līdzjutējs bija pārliecināts, ka Kambala tomēr būs izlasē. Tomēr viens no nedaudzajiem sportistiem, kurš ar sniegumu laukumā spējis kļūt par miljonāru, izvēlējās citu ceļu. Viņš paziņoja, ka Kārļa Muižnieka vadītā komandā vairs nekad nevēlas spēlēt.
Intervija ar Kasparu notika dienā, kad par šo faktu uzzināja plašāka sabiedrība, tāpēc saruna iznāca tāda saraustīta. Vakariņojot restorānā «Maurīcijs», viņš ar lielu interesi noskatījās ziņu pārraides un pēc tam saņēma daudzus zvanus — jaunums bija šokējis arī viņa draugus un paziņas. Kā izsaucās viņa sieva Džesika: «This is crazy day!»*
Pārliecība par sevi — tā ir īpašība, kas spilgti raksturo Kasparu. Smīkņāšana par viņa zemo intelektu ir tikai slimu suņu murgi. Un Amerikā iegūtais bakalaura grāds viesnīcu menedžmentā tam ir tikai virspusējs pierādījums. Atšķirībā no daudziem — viņam ir savs viedoklis!
«Ikdienā neizjūtu, ka latvieši no manis novērsušies. Uz ielas cilvēki atskatās, negatīvās emocijas neizrāda. Varbūt vieniem ir žēl, savukārt citi dusmojas, ka nespēlēju izlasē, bet jāsaprot, ka katram ir sava dzīve un katram lēmumi jāpieņem patstāvīgi. Es neviena lēmumus nenosodu. Latvijas iedzīvotāju problēma ir tā, ka viņi baidās izteikt savas domas. Ja tu domā citādi nekā pārējie — pastāvi par savām domām un atbildi par saviem vārdiem! Ja tu slikti uzrakstīsi, es taču neteikšu, ka man tas patīk. Jā vai nē, balts vai melns. Katram ir savs viedoklis. Iespējams, tādu īpašību kā atklātība esmu ieguvis Amerikā, kur cilvēki saka to, ko domā. Kaut ko mainīt var tikai runājot. Ja pie sevis bubināsi, nekas nenotiks.»
Vai nodevējs?
Kambala, pēc daudzu domām, izlasi pasūtījis tālāk vārda tiešā nozīmē, turklāt nekorekti noniecinot komandas biedrus. Daži to sauc par nepamatotu zvaigžņu sindromu, viņš pats — par spēju atklāti pateikt savas domas. «Jau braucot uz Latviju, šaubījos par savu vietu šādā izlases modelī, jo treneris nav strādājis ar tāda līmeņa spēlētājiem kā es. Domāju: atbraukšu un pamēģināšu, cerot, ka viņš mani pratīs izmantot. Diemžēl cerības neattaisnojās,» stāsta Kambala. Viņš vairākkārt uzsver — personiskas domstarpības ar Muižnieku neesot, lēmums pieņemts tīri profesionālu apsvērumu dēļ.
Daļai skeptiskās un bļaut mīlošās sabiedrības basketbolista pagājušās piektdienas paziņojums bija kā medusmaize. Daudzi interneta lietotāji sāka vilkt paralēles starp viņu un hokejistu Pēteri Skudru, kas tautas apziņā ir nodevējs jeb latvietis, kurš atteicies spēlēt Latvijas izlasē, — manāmi jau pirmie aizmetņi, ka arī Kambalam sāk piedēvēt nodevēja lomu. Viņš pats ir strikts: «Izlasē atkal spēlēšu tad, kad būs cits treneris. Latvijas vārdu vienmēr esmu nesis pasaulē. Gan tad, kad ASV vēl studēju universitātē, gan Eiropā, pārstāvot dažādu valstu klubus. Manā attieksmē pret Latviju nekas nemainīsies.»
Kaspars rada mieramikas iespaidu. Laukumā viņam patīk aktīva spēka spēle, tomēr tikai līdz zināmai robežai. «Ja pretinieks spēlē netīri, viņš mani izaicina; un to nav ieteicams darīt. Tādās situācijās saku: labāk šodien spēlēt basketbolu, nevis kauties. Man ir savi paņēmieni, kā likt pretspēlētājam visu saprast, jo zaudētājos noteikti nepalikšu. Kādi ir šie paņēmieni? Tas ir profesionāls noslēpums,» novirzoties no sāpīgās tēmas par izlasi, gardi nosmejas Kaspars.
Sieva musulmaniete
Kaspars jau pirms norunātā laika bija atnācis uz «Maurīciju», lai kopā ar sievu pavakariņotu. Šajā restorānā Kambala ir biežs viesis. «Šeit ir ļoti laba aukstā zupa,» viņš iesaka savu izvēlēto ēdienu un atvadās no sievas, kas pirms intervijas sākuma aizsteidzas projām — viņu ģimenē pieņemts, ka Džesika ar žurnālistiem nekontaktējas. Pirmie un vienīgie iespaidi par basketbolista melnādaino dzīvesbiedri ir pozitīvi — viņa ir smaidoša un laipna, sniedz roku un nosauc savu vārdu. Vēlāk no Kaspara uzzinu, ka Džesika ir musulmaniete. «Mums ir tāda pati dzīve kā visiem. Sieva nav radikāla musulmaniete, nestaigā ar aizsegtu seju. Mani šī reliģija ietekmē tikai tā, ka mūsu ģimenes ēdienkartē nav cūkgaļas,» skaidro Kaspars.
Džesikā rit arī itāļu asinis. Viņai patīk gatavot itāļu, meksikāņu un citu tautību ēdienus. Biežāk gan Kambalu ģimene ieturas ārpus mājas. «Agrāk cūkgaļu ēdu, bet no tās atradināties palīdzēja Turcija, kur izplatīts musulmanisms, tāpēc veikalos cūkgaļas vienkārši nav. Vēlāk, Latvijā atkal gabaliņu apēdot, vēders reaģēja diezgan pretrunīgi, un vairāk nemaz negribējās.» Vislabāk Kambalam garšo suši un augļi, saldās kūkas — nepavisam ne. Tusiņi? Pret tiem attieksme ir neitrāla, bet līdz ar gadiem viņš labprātāk laiku pavada, baudot ūdens priekus kopā ar sievu un bērniem — adoptēto Diandrē un pirmdzimto Kristapu Andželo. Viņš vienlīdz labi jūtas gan mazā kompānijā, gan lielos pasākumos: «Studiju gados konferences finālu klātienē skatījās 20 tūkstoši cilvēku. Liela auditorija pieradina justies labi, ja ap tevi ir daudz cilvēku. Izbraukuma spēlēs bieži vien pat spēlēju labāk nekā mājās, jo ir motivācija visam pūlim pierādīt, ka mana komanda ir labāka.»
Tieši Džesikai Kaspars atvēl lielāko nozīmi savas basketbolista karjeras veiksmīgajā ritējumā. «Pirmoreiz viņu ieraudzīju universitātes bibliotēkā. Neatceros, kurš kuru uzrunāja, jo pagājis diezgan ilgs laiks. Kopā esam astoņus gadus, no kuriem piecus kā precēts pāris. Viņa man ir ļoti liels atbalsts, lai gan pašai nav viegli — gandrīz katru gadu jāpārceļas uz citu valsti. Daudziem spēlētājiem sievas sezonas laikā atbrauc, pāris nedēļu padzīvo un aizbrauc. Džesika ar mani ir kopā gandrīz visu laiku — šajā ziņā man ir paveicies. Īpaši grūti bija Krievijā, kur sabiedrībā valda nospiestība. Tomēr mēs to pārdzīvojām un dodamies tālāk. Turcijā vienu gadu jau spēlēja, mums tur patika, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc atgriežamies. Muļķīgi uzskatīt, ka Turcija ir noslēgta musulmaņu valsts. Cilvēki izklaidējas, un viss notiek. Es pat vienreiz kļuvu par paparaci upuri — biju nofotografēts ar sievieti tādā leņķī, it kā mēs būtu kopā, lai gan patiesībā viņa stāvēja diezgan patālu no manis. Pilnīgas muļķības.»
Otrs cilvēks, kam Kambalas karjerā bijusi nozīmīga loma, ir viņa aģents Vorens Lageri, kurš izlēma, ka, sākot karjeru Eiropā, jāparaksta līgums ar Turcijas komandu «Efes Pilsen». Tas bija atspēriens, pēc kura Kambala sāka lidot un piezemējās jau miljonāra statusā. Viņa sapnis par spēlēšanu Nacionālajā basketbola līgā laikam jau izsapņots. Varbūt tā arī labāk, jo viņš labi apzinās, ka Amerikā vairāk sēdētu malā, nevis spēlētu, bet Eiropā latvietis sevi var pierādīt laukumā. Kaspars mīl basketbolu: «Spēlēšana ir tas, ko es gribu un varu darīt.»
«Dzīvoja» svaru zālē
Pirms desmit gadiem, vecāku un treneru mudināts, Kaspars spēra nozīmīgu soli. Jaunietis, lai arī pamatīgi izstīdzējis, tomēr vēl tīnis, aizbrauca mācīties un spēlēt basketbolu uz ASV. Tā kā vecāki bija nodarbojušies ar šo sporta veidu, Kasparam dotības bija iedzimtas, un, cītīgi strādājot, jau kopš bērnības viņš tās veiksmīgi pilnveidoja. Jelgavnieks vēl pirms pārcelšanās uz ASV paspēja uzspēlēt Latvijas basketbola līgā «SWH/Dumle» sastāvā.
Kā vairākkārt uzsvēris slavenais basketbolists Valdis Valters, Kambala līdz šādam līmenim ticis, pateicoties dzelžainajam un centīgajam darbam treniņos. Viņš vairākus gadus gandrīz vai neizgājis no svaru zāles, un tagad var redzēt, cik viņš ir atlētisks. Kaspars atceras, ka toreiz nemaz nav gribējis braukt prom no Latvijas, jo mājās palikuši tuvākie cilvēki un draugi.
Kambala nepieder pie runīgajiem cilvēkiem. Pastāsta tikai tik, cik žurnālists uzprasa, pārējais ir vilkšus jāvelk laukā. Šābrīža Kaspars Kambala, no šodienas skatpunkta paraugoties uz pirms desmit gadiem pieredzēto, atzīst, ka vienmēr ir noderīgi apskatīties, kā cilvēki dzīvo citur. «Ne vienmēr viņu dzīves apstākļi un veids ir labāks vai sliktāks, bet noteikti citādāks. Es iekļāvos amerikāņu sabiedrībā, paņēmu no viņu dzīves labo un atteicos no sliktā. Sākumā ASV gāja grūti, jo nebija draugu, un tajā vecumā tas ir ļoti svarīgi.» Tagad Kasparam iedzīvošanās svešā vidē grūtības nesagādā, jo kopš 2001. gada, kad viņš beidza Lasvegasas universitāti un pārcēlās uz Eiropu, jau iepazinies ar trīs valstu dzīves apstākļiem — Turcijā spēlējot «Efes Pilsen» komandā, pēc tam Spānijā darbojoties karaliskajā «Madrides Real» vienībā un pērno sezonu aiz Urāliem pārstāvot Krievijas komandu Kazaņas «Uniks».
Populārs miljonārs
Tikai pirmajā sezonā Turcijā viņa atalgojums bija zem miljona eiro, pēc tam ar savu spēli Kambala panāca, ka līgumos cipari rakstāmi ar sešām nullēm. Ar Turciju arī saistās viņa debija Latvijas izlasē, kad šajā valstī 2001. gadā notika Eiropas čempionāts. Viņš pārsteidza pretiniekus gan ar saviem asajiem elkoņiem, gan spēju apspēlēt garākus pretspēlētājus, gan efektīviem bumbas triecieniem grozā no augšas. Pārsteidza arī cilvēcīgi, piemēram, pēc absurdiem tiesnešu lēmumiem pasmaidot un draudzīgi aprunājoties. Latvijas sporta līdzjutējiem tas bija kaut kas jauns. Kambala bija topā. Bija…
Populārs Kambala ir ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Un viņam tas tīri labi patīk, lai gan dzimtenē vismaz pagaidām vairākums viņa vārdu piemin negatīvā nozīmē. Stambulas «Fenerbahce» gatavojas kluba pastāvēšanas simtgades svinībām, kas nozīmē, ka par Kasparu un viņa komandas biedriem mediji un karstasinīgie turki interesēsies daudz aktīvāk. «Kad spēlējot «Efes Pilsen», trešdaļa Turcijas iedzīvotāju zināja, kas ir Kambala. Saspēles vadītājs Omers Onāss, kas arī no «efesa» pārcēlies uz «Fenerbahce», man viendien sacīja, ka iepriekšējā klubā tik populārs kā patlaban viņš desmit gadu laikā nav bijis nekad. Pirms piekritu parakstīt līgumu, laikraksti divas dienas rakstīja, ka Kambala atgriežas Turcijā.» Var jau būt, ka Kambalas nozīme Latvijas basketbolā tiek pārvērtēta, tomēr skaidrs ir viens: par neinteresantiem cilvēkiem sabiedrība nerunā.
* Šī ir traka diena! — Angļu val.
props apollo.lv