Ir perspektīvas, ir jautājumi
« previous entry | next entry »
Sep. 15., 2005 | 03:45 pm
Šim Latvijas basketbola izlases modelim iespējas Eiropas čempionātā
izcīnīt augstu vietu ir labākas nekā jebkad iepriekš. Labs rezultāts
šai komandai būtu kvalificēšanās pasaules čempionātam. Tas ir reāli, ja
spēlētāji parādīs savu labāko sniegumu un talkā nāks arī veiksme.
Pirmkārt, spēlētāji ir ilgi gatavojušies kopā, pieraduši pie treneru darba stila un pieņēmuši to.
Otrkārt, Latvijas izlasei ir nestandarta stils. Nezinu nevienu citu izlasi, kurā treneri izmantotu visus spēlētājus visā mača garumā pa īsām epizodēm. Tas varbūt kaitē līderu ambīcijām, toties palīdz atrast labāko virknējumu un nepieļauj lielus kritumus.
Treškārt, jaunās paaudzes spēlētāji izgājuši labu skolu Eiropas junioru čempionātos un viņiem nav neapstrīdamu autoritāšu. Tā dēvēto basketbola lielvalstu komandās tagad spēlē puiši, kurus latvieši savulaik jau ir apspēlējuši junioru turnīros. Mūsējie jūtas līdzvērtīgi.
Ceturtkārt, komandai nav ko zaudēt. Nekāds mērķis oficiāli nav nosprausts, un tas nozīmē, ka nespiedīs liels atbildības slogs.
Piektkārt, labi nospēlēts pārbaudes mačos, izņemot otro puslaiku Lietuvā. Labā bilance ir nostiprinājusi spēlētāju pašapziņu un ticību kursa pareizībai. Tiesa, te ir arī savs mīnuss, jo pretinieki mūs tagad vērtēs daudz nopietnāk.
Kambalas lieta parādīja, ka treneris Muižnieks rīkojas pēc iepriekš nosprausta kursa. Būtu gan bijis ideāli, ja šāds lēmums būtu pieņemts pirms diviem mēnešiem, neradot spriedzi komandā un konflikta situāciju. Tā nenāca par labu basketbolam, kaut arī, iespējams, nāca par labu izlasei. Katrā ziņā būtu daudz sliktāk, ja domstarpības atklātos tikai čempionāta laikā.
Protams, visi minētie plusi negarantē uzvaras. Pretinieki būs ļoti stipri, un Latvijas izlasē netrūkst arī vāju vietu.
Man nav skaidras atbildes uz jautājumu par komandas sportisko formu. Būšu priecīgs, ja Muižniekam izrādīsies taisnība un pati tās smaile nebūs bijusi sasniegta jau Itālijas turnīra laikā. Ja treneri ar gatavošanās programmu būs trāpījuši pašā spicē tagad — cepuri nost!
Treneru Muižnieka un Zvirgzdiņa taktiskais rokraksts ir ļoti stabils, taču nesola pretiniekiem lielus pārsteigumus. Iespējams, pēc Latvijas veiksmīgā pieteikuma Adrijas turnīrā pretinieki būs pastiprināti to pētījuši, un tad mūsējos varētu sagaidīt nepatīkami pārsteigumi.
Latvieši tradicionāli labi spēlē ar palēnām komandām, bet sliktāk veicas pret ātriem pretiniekiem — spāņiem, lietuviešiem, krieviem, frančiem. Pirmajā spēlē ungāri mums būtu bijuši parocīgāki pretinieki. Izraēla ir labi zināma, un viņi labi zina mūs. Uzvarēs tas, kurš spriedzes apstākļos pratīs parādīt vairāk no tā, ko prot.
Props to diena.lv
Pirmkārt, spēlētāji ir ilgi gatavojušies kopā, pieraduši pie treneru darba stila un pieņēmuši to.
Otrkārt, Latvijas izlasei ir nestandarta stils. Nezinu nevienu citu izlasi, kurā treneri izmantotu visus spēlētājus visā mača garumā pa īsām epizodēm. Tas varbūt kaitē līderu ambīcijām, toties palīdz atrast labāko virknējumu un nepieļauj lielus kritumus.
Treškārt, jaunās paaudzes spēlētāji izgājuši labu skolu Eiropas junioru čempionātos un viņiem nav neapstrīdamu autoritāšu. Tā dēvēto basketbola lielvalstu komandās tagad spēlē puiši, kurus latvieši savulaik jau ir apspēlējuši junioru turnīros. Mūsējie jūtas līdzvērtīgi.
Ceturtkārt, komandai nav ko zaudēt. Nekāds mērķis oficiāli nav nosprausts, un tas nozīmē, ka nespiedīs liels atbildības slogs.
Piektkārt, labi nospēlēts pārbaudes mačos, izņemot otro puslaiku Lietuvā. Labā bilance ir nostiprinājusi spēlētāju pašapziņu un ticību kursa pareizībai. Tiesa, te ir arī savs mīnuss, jo pretinieki mūs tagad vērtēs daudz nopietnāk.
Kambalas lieta parādīja, ka treneris Muižnieks rīkojas pēc iepriekš nosprausta kursa. Būtu gan bijis ideāli, ja šāds lēmums būtu pieņemts pirms diviem mēnešiem, neradot spriedzi komandā un konflikta situāciju. Tā nenāca par labu basketbolam, kaut arī, iespējams, nāca par labu izlasei. Katrā ziņā būtu daudz sliktāk, ja domstarpības atklātos tikai čempionāta laikā.
Protams, visi minētie plusi negarantē uzvaras. Pretinieki būs ļoti stipri, un Latvijas izlasē netrūkst arī vāju vietu.
Man nav skaidras atbildes uz jautājumu par komandas sportisko formu. Būšu priecīgs, ja Muižniekam izrādīsies taisnība un pati tās smaile nebūs bijusi sasniegta jau Itālijas turnīra laikā. Ja treneri ar gatavošanās programmu būs trāpījuši pašā spicē tagad — cepuri nost!
Treneru Muižnieka un Zvirgzdiņa taktiskais rokraksts ir ļoti stabils, taču nesola pretiniekiem lielus pārsteigumus. Iespējams, pēc Latvijas veiksmīgā pieteikuma Adrijas turnīrā pretinieki būs pastiprināti to pētījuši, un tad mūsējos varētu sagaidīt nepatīkami pārsteigumi.
Latvieši tradicionāli labi spēlē ar palēnām komandām, bet sliktāk veicas pret ātriem pretiniekiem — spāņiem, lietuviešiem, krieviem, frančiem. Pirmajā spēlē ungāri mums būtu bijuši parocīgāki pretinieki. Izraēla ir labi zināma, un viņi labi zina mūs. Uzvarēs tas, kurš spriedzes apstākļos pratīs parādīt vairāk no tā, ko prot.
Props to diena.lv
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
bentlijs
date: Sep. 15., 2005 - 05:29 pm
Links
Atbildēt