| Nu esmu ieradies... |
[18. Feb 2004|16:26] |
Sēžu lasu Annu Ahmatovu šeit un humora pēc Aizpurietes tulkojumā. Nedaudz nokavējies viņas tematisks dzejolis par jaunas, skaistas dzīves Cibā sākumu:
***
С Новым годом! С новым горем!
Вот он пляшет, озорник,
Над Балтийским дымным морем,
Кривоног, горбат и дик.
И какой он жребий вынул
Тем, кого застенок минул?
Вышли в поле умирать.
Им светите - звезды неба!
Им уже земного хлеба,
Глаз любимых - не видать.
Doma vienkārša: bija laiks, kad talantīgi cilvēki rakstīja tādus tekstus un tas šķita normāli, nevis sentimentāli, pārspīlēti, siekalaini/asaraini/ar citiem šķidrumiem saistīti.
Arī man. |
|
|
| Par Cibu kā vietu... |
[18. Feb 2004|18:23] |
Pāris dienas šeit lurkojoties iespaids palika kā no alt.suicide.holiday. Visiem sāp, visiem problēmas nežēlīgās, visi viens otru mierina. Tiešām retas sakarīgas lietas (pārsvarā māxlinieciskas). Un, protams, journali, kurus varētu raksturot kā "Piecēlos. Nomazgājos. Aizgāju gulēt.", citējot Marku Tvenu.
Kopumā interesanti... |
|
|