Gurāms pastiepa spuru, pieskārās gurķa ripiņai un atsprāga atpakaļ kā elektrības ķerts. Bet neko, pie visa pierod. Tagad abi knābā gurķa mīkstumu. No vidus. Malu neēd, laikam miza pārāk cieta.
Nograuzuši arī visas aļģes, kas bija sakrājušās uz kriptokorīnu lapām.
Pārslu barību rij kā traki, sacenšoties. No sākuma likās, ka šiem tur ir kaut kāda hierarhija - mazais dzina prom no barības lielo; lielais kaunīgi peldēja, izliekdamies, ka neko nezina, vien zaglīgi ierīdams kādu pārslu, kad mazais bija uzgriezis muguru. Tagad laikam ir sapratuši, ka barības pietiks visiem un vairs necenšas visu sagrābt tikai sev.
Vēl viņi mēdz mesties ūdens filtra staumē, kas, ja būtu nedaudz stiprāka, triektu šos akvārija sienā tā, ka acis izspiežas. Atrakcija. Kā slidkalniņš.
P.S. Saēdās pārslas un kļuva hiperaktīvi - dzenā viens otru pa visu akvāriju kā salkas spēlēdami.