Biju pārāk ieracies darbos, tāpēc nespēju līdz galam izbaudīt visu burvību situācijā, kad pie piektā stāva loga pieklauvē kaimiņš un sveiciena vietā piedāvā iedzert, līdzko esmu atvēris balkona durvis un šo ielaidis. Vakara gaitā kaimiņš tika piereģistrēts inbox.lv, lai sameklētu mistisko draudzeni ar mistisko niku. Un atlikušo šņabi viņš man atstāja - laikam baidījās, ka savādāk to izdzers.
Vispār jau brīnos, kā tādā šmigas stadijā var pamanīties nenožaujoties pārlīst no viena balkona uz otru. Taču, šķiet, ka, ja arī nokristu no piektā stāva, tad nekas traks nebūtu. Vismaz tāds iespaids rādās klausoties viņa stāstus par Akvaparku - par šļūkšanu pa trubām ar galvu pa priekšu un, attiecīgi, sienu taranēšanu ar šo visizturīgāko ķermeņa daļu.