Nu jaa, Kembridzjas pieeja izskataas visnotalj normaala. Buutiibaa tas ir tas, ko es gaidu no LU, bet nesagaidu. Bet ko var gribeet - LU pat nevar nodroshinaat to, lai biblioteekaas buutu graamatas pietiekamaa skaitaa.
Protams, pamatzinaashanas daudzaas nozarees ir ljoti noderiigas. Tikai jautaajums, kur saakas un kur beidzas pamatzinaashanas. Kaut vai, piemeeram, latvieshu valodu skolaas maaca ljoti padziljinaati, nebuut ne taadaa liimenii, ko vareetu saukt par pamatzinaashanaam (droshi vien taapeec, ka pamatzinaashanas latvieshu valodaa visiem skoleeniem shaa vai taa jau ir).
Ir sasodiiti gruuti novilkt sviitru un teikt - luuk, shajaa pusee ir pamatzinaashanaas, kas visiem buutu jaazina, bet otraa pusee ir visas paareejaas zinaashanas. Realitaatee tas parasti beidzas ar to, ka maaciibu programmas ir vai nu paaraak vienkaarshas un nedod nekaadu iipashu labumu, vai arii paaraak padziljinaatas un specializeetas, kas noziimee laika teereeshanu un garlaiciibu tiem, kas nespecializeejas konkreetajaa jomaa. Bez tam, noderiigo pamatzinaashanu klaasts mainaas liidz ar laiku, piemeeram, jaashanas prasme muusdienaas nebuut vairs nav aktuaala.
Buutiiba probleema ir taada, ka maaciibu kursa virzienu un dziljumu paaraak biezji izlemj visai maz cilveeku - vai nu dazji izgliitiibas ministrijas darbinieki, kas ne vienmeer ir pietiekami informeeti, vai arii pasniedzeejs, liekot uzsvaru uz savaam personiskajaam intereseem un specializaaciju. Man shkjiet, ka te dereetu briivaa tirgus un konkurences princips - let the customer choose. Taadaa veidaa vareetu atlasiit taas maacibu programmas, kas der vislabaak.
"Diemžēl cilvēks ir slinks un, ja viņu nepiespiestu, viņš izdomātu, ka būs mākslinieks un pat neatvērs matemātikas mācibu grāmatu (kaut elementārā algebra ir lielisks treniņš smadzenēm, aber spēja domāt, analizēt un secināt lieti noder arī māksliniekam)."
Taa protams ir. Ja dziives situaacija liek cilveekam kaut ko iemaaciities, lai kaut ko panaaktu, tad cilveeks iemaaciisies, vai vismaz, meegjinaas maaciities. Ja cilveekam ljoti vajadzees tikt paari upei, tad vai nu vinsh iemaaciisies peldeet, vai lidot, vai staigaat pa uudeni, vai uzbuuveet tiltu, vai kaut ko tamliidziigu.
Tachu tas nestraadaas, ja es tagad pieeshu tev klaat un tekshu: "a nu ka fiksi maacies skaitiit teevreizi, vai arii dabuusi divi". Vai arii, "ja neiemaaciisies, nedabuusi 10". Taa vienkaarshi nav pietiekama motivaacija, nav redzams nekaads ieguvums vai zaudeejums. Veel vairaak, cilveeka psihologjija saka - "A kas vinsh man taads par bosu, lai es vinjam tagad klausiitu uz vaarda?" Vaardsakot, nevar piespiest cilveeku kaut ko iemaaciities, ja vinjam nedod pietiekamu motivaaciju, pietiekami nopietnu iemeslu, lai investeetu savu laiku.
Runaajot par autodidaktiem, sasodiits, gandriiz visi mani miiljakie rakstnieki ir pamaniijushies iekljuut tajaa sarakstaa. Bet arii zinaatnieku tur netruukst, un dazji no tiem joprojaam ir dziivi.
http://www.autodidactic.com/profiles/pro
Protams, pamatzinaashanas daudzaas nozarees ir ljoti noderiigas. Tikai jautaajums, kur saakas un kur beidzas pamatzinaashanas. Kaut vai, piemeeram, latvieshu valodu skolaas maaca ljoti padziljinaati, nebuut ne taadaa liimenii, ko vareetu saukt par pamatzinaashanaam (droshi vien taapeec, ka pamatzinaashanas latvieshu valodaa visiem skoleeniem shaa vai taa jau ir).
Ir sasodiiti gruuti novilkt sviitru un teikt - luuk, shajaa pusee ir pamatzinaashanaas, kas visiem buutu jaazina, bet otraa pusee ir visas paareejaas zinaashanas. Realitaatee tas parasti beidzas ar to, ka maaciibu programmas ir vai nu paaraak vienkaarshas un nedod nekaadu iipashu labumu, vai arii paaraak padziljinaatas un specializeetas, kas noziimee laika teereeshanu un garlaiciibu tiem, kas nespecializeejas konkreetajaa jomaa. Bez tam, noderiigo pamatzinaashanu klaasts mainaas liidz ar laiku, piemeeram, jaashanas prasme muusdienaas nebuut vairs nav aktuaala.
Buutiiba probleema ir taada, ka maaciibu kursa virzienu un dziljumu paaraak biezji izlemj visai maz cilveeku - vai nu dazji izgliitiibas ministrijas darbinieki, kas ne vienmeer ir pietiekami informeeti, vai arii pasniedzeejs, liekot uzsvaru uz savaam personiskajaam intereseem un specializaaciju. Man shkjiet, ka te dereetu briivaa tirgus un konkurences princips - let the customer choose. Taadaa veidaa vareetu atlasiit taas maacibu programmas, kas der vislabaak.
"Diemžēl cilvēks ir slinks un, ja viņu nepiespiestu, viņš izdomātu, ka būs mākslinieks un pat neatvērs matemātikas mācibu grāmatu (kaut elementārā algebra ir lielisks treniņš smadzenēm, aber spēja domāt, analizēt un secināt lieti noder arī māksliniekam)."
Taa protams ir. Ja dziives situaacija liek cilveekam kaut ko iemaaciities, lai kaut ko panaaktu, tad cilveeks iemaaciisies, vai vismaz, meegjinaas maaciities. Ja cilveekam ljoti vajadzees tikt paari upei, tad vai nu vinsh iemaaciisies peldeet, vai lidot, vai staigaat pa uudeni, vai uzbuuveet tiltu, vai kaut ko tamliidziigu.
Tachu tas nestraadaas, ja es tagad pieeshu tev klaat un tekshu: "a nu ka fiksi maacies skaitiit teevreizi, vai arii dabuusi divi". Vai arii, "ja neiemaaciisies, nedabuusi 10". Taa vienkaarshi nav pietiekama motivaacija, nav redzams nekaads ieguvums vai zaudeejums. Veel vairaak, cilveeka psihologjija saka - "A kas vinsh man taads par bosu, lai es vinjam tagad klausiitu uz vaarda?" Vaardsakot, nevar piespiest cilveeku kaut ko iemaaciities, ja vinjam nedod pietiekamu motivaaciju, pietiekami nopietnu iemeslu, lai investeetu savu laiku.
Runaajot par autodidaktiem, sasodiits, gandriiz visi mani miiljakie rakstnieki ir pamaniijushies iekljuut tajaa sarakstaa. Bet arii zinaatnieku tur netruukst, un dazji no tiem joprojaam ir dziivi.
http://www.autodidactic.com/profiles/pro