Tā, protams, ir, ka zinot, pie kādas kultūras cilvēks pieder, mēs varam prognozēt daudzas viņa reakcijas, pat ja kļūdāmies sīkumos.
Tai pat laikā, mēs nespējam prognozēt, vai kāds cilvēks kafejnīcā izvēlēsies kafiju vai tomātu sulu, ko cilvēks rīt vilks mugurā, kādā profesijā strādās pēc gada vai to, vai viņam labāk patīk BMW, Mercedess vai velosipēds, ja vien mēs neesam šo cilvēku pietiekami labi iepazinuši. Visgrūtāk ir prognozēt, kādu lēmumu cilvēks pieņems sarežģītā situācijā, it īpaši, ja lēmuma pieņemšanas laiks ir ierobežots.
T.i., normālās situācijās mēs spējam kaut ko daudz maz prognozēt tikai tik tālu, cik tas ietilpst instinktos, un tik tālu, cik tas ietilpst kultūras rāmjos un normās, un arī tad tikai tik daudz, cik daudz mēs zinām par konkrēto kultūru.