Spēja adaptēties jaunos apstākļos, protams, ir ļoti svarīga cilvēka īpašība, kuru cilvēks ir ļoti augstu izkopis. Cilvēks ir pat spējīgs adaptēties vilku sabiedrībā - ir bijuši vairāki gadījumi, kad vilki izaudzina cilvēkbērnu. Parasti gan šādiem vilkcilvēkiem ir grūti adaptēties cilvēku sabiedrībā.
Bet, šā vai tā, spēja adaptēties ir universāla īpašība, kas lielākā vai mazākā mērā piemīt visiem dzīvniekiem. Piemēram, baloži lieliski spēj adaptēties jaunos apstākļos - dzīvojas pa pilsētu tā ka prieks. Ja runājam par adaptēšanos svešā sabiedrībā, tad mājdzīvnieki te ir ļoti labs piemērs.
Nu jā, grūti, īstenībā, pateikt, vai suns raizējas par pēcnāves dzīvi vai nē. Sunim to nevar vienkārši pajautāt un šaubos, vai ir izdomāta kāda metode, ar kuras palīdzību to varētu pietiekami drošticami noskaidrot. Tātad, mēs nevaram gluži apgalvot ne to, ka suns par to raizējas, ne to, ka neraizējas - mēs vienkārši nezinām.
Skaidrs, ka suns raizējas par savu dzīvību, t.i., negrib mirt (kaut, arī dzīvnieki reizēm izdara pašnāvības - bieži vien, atrodoties šoka stāvoklī, tie atsakās ēst, līdz nomirst).
Bet, šā vai tā, spēja adaptēties ir universāla īpašība, kas lielākā vai mazākā mērā piemīt visiem dzīvniekiem. Piemēram, baloži lieliski spēj adaptēties jaunos apstākļos - dzīvojas pa pilsētu tā ka prieks. Ja runājam par adaptēšanos svešā sabiedrībā, tad mājdzīvnieki te ir ļoti labs piemērs.
Nu jā, grūti, īstenībā, pateikt, vai suns raizējas par pēcnāves dzīvi vai nē. Sunim to nevar vienkārši pajautāt un šaubos, vai ir izdomāta kāda metode, ar kuras palīdzību to varētu pietiekami drošticami noskaidrot. Tātad, mēs nevaram gluži apgalvot ne to, ka suns par to raizējas, ne to, ka neraizējas - mēs vienkārši nezinām.
Skaidrs, ka suns raizējas par savu dzīvību, t.i., negrib mirt (kaut, arī dzīvnieki reizēm izdara pašnāvības - bieži vien, atrodoties šoka stāvoklī, tie atsakās ēst, līdz nomirst).