barvins
barvins 2005-09-19 17:57

Sapņi

Šorīt sapņoju kaut ko tādu:
Esmu skolā. Klasēs jauni, vēl pēc lakas smaržojoši koka soli ir sagāzti juku jukām. Esmu mazs bērns ar skūtu un vienos zilumos kaut kur apdauzītu galvu. Izeju kāpņu telpā - visapkārt pelēks betons un putekļi, caur izdauzīto logu velk vējš. Stāvu pie loga un vēroju, kā armijas vienības ar īsiem pārskrējieniem pārvietojas no viena pakalna uz otru, agresīvi apšaudot pterodaktilus. Viens lidotājs atsitas pret logu, bet netiek iekšā, tikai izšķaida no rāmja tajā vēl atlikušās stikla lauskas.
Tagad armijnieki jau ir klāt, dzirdu, kā tie ielaužas kāpņu telpā. Tie dodas pēc manis. Man ir bail, meklēju, kur paslēpties. Uzskrienu bēniņos un palienu zem putekļainas segas. Soļi tuvojas, pienāk klāt. Segu strauji norauj un es pamostos.

Apgriežos uz otriem sāniem un sapņoju par vējdzirnavām ar oranžiem spārniem. Ziemas sezonā vējš ir pārāk spēcīgs, tāpēc audumu no spārniem noņem, konstrukciju saloka un sabīda, līdz paliek vien kaili masti, ko vējš nespēj izraut no zemes. By the way, ja vienu no 4 spārniem noņem un pārējos pareizi pieregulē, tad konstrukcija nevis griežas, bet šūpojas. Aizraujoši.
duumi 2005-09-19 22:04

Virsraksts nolaizīts

skaisti!