Noteikti biežāk kā reizi 200 gados. Bet tas ir atkarīgs no tā, cik piesātināta, attīstīta ir konkrētā joma, konkrētā specialitāte, kurā var ģenerēt idejas. Tādas fundamentālas, grandiozas idejas, domājams, tiešām rodas reti.
Skaidrs, ka tiekšanās pēc oriģinalitātes, bet nespēja to sasniegt var sabeigt cilvēku, ja viņš to uztver pārāk nopietni, pārāk emocionāli, pārāk jūtīgi. No otras puses, vispār atteikties no centieniem būt oriģinālam arī būtu nevēlama galējība - iedomājies cik stulbi būtu, ja visas reklāmas vai visas filmas, ko tu redzētu pa TV, būtu vienādas, ja neviens pat nepacenstos uztaisīt kaut ko interesantāku, nemaz nemeklētu kaut ko jaunu, bet cītīgi ražotu to pašu vecot, gaidot, sirms palikdams, ka jaunas idejas radīsies pašas no sevis.
Es tomēr domāju, ka tam kas meklē ir lielāka iespēja atrast, nekā tam, kas vienkārši gaida, kad meklējamais pats atradīsies. Gaušanās par to, ka viss jau ir izdomāts bieži vien ir cēlonis tam, ka cilvēks sāk pētīt, vai tiešām tā ir un vai neatradīsies kas tāds, kas vēl nav izdomāts.
Vārdsakot, es domāju, ka tiekšanās būt oriģinālam ir tīri laba lieta, tikai nevajag to pārspīlēt, ekstremizēt.

Ermmm, vai tu varētu paskaidrot, kādēļ slavaskāre ir kas slikts?