Mmm, mja, droši vien pirms 100 gadiem bija tāpat. Protams, ka visas jomas var bezgalīgi papildināt ar jaunām idejām, bet cik būs tādu ideju, kas ir daudzmaz jēdzīgas. Piemēram, es jebkurā jomā varu pateikt jaunu ideju: "āboli skrien ātrāk nekā bumbieri", bet šī ideja nedod nekādu labumu. Tādu ideju, kas tik tiešām ir jaunas, un kas dod kādu labumu, ir gaužām maz un tās uzrodas pietiekami reti. Nu, piemēram, vai tu esi izdomājis kādu jaunu ģitārspēles paņēmienu, ko neviens vēl nebija izmēģinājis pirms tevis? Nedomāju gan. Un tas var radīt zināmas bažas, ka vispār neko jaunu nevar vairs izdomāt, ka notis ir tik daudz cik ir, un vienalga kādu dziesmu tu saraksti, vienmēr tu atradīsi kādu vecāku dziesmu, kas tai ir līdzīga. Tas rada bažas, ka ja cilvēks grib būt oriģināls, tad vai nu viņš neko neradīs (jo viss, ko viņš mēģina radīt, izrādās ir bijis jau iepriekš), vai arī radīs kaut kādu nesaprotamu sūdu, kas būs gan oriģināls, bet nebūs labs un sakarīgs, jo sakarīgās lietas jau lielākoties ir izdomātas.
Ar to es gribu teikt, ka šajās jomās, kur ir jau gadsimtiem krāta pieredze (kā mūzika vai filosofija), nevajadzētu izvirzīt par savu mērķi būt oriģinālam. Labāk apmierināties ar to, ka tu esi labs un atstāt oriģinalitāti gadījuma ziņā.
Savādāk ir jaunākās nozarēs, piemēram, IT jomā - tur vēl visas jēdzīgās iedejas nav izsmeltas, tur vēl ir pietiekami daudz neizzinātas telpas.