Nav ne jausmas, kur pazūd laiks, vasara paiet nemanot. Patreiz nav ne laika, ne arī kāda īpaša vajadzība šeit kaut ko rakstīt, kur nu vēl filosofēt vai pļurkstēt, jo filosofija kļūst noderīga un vajadzīga tikai tad, kad kaut kas nav kārtībā, kad kaut kas ir jāsaprot, jāmodelē un jāmaina, bet patreiz esmu tīri labi apmierināts ar to, kas man ir.
Tomēr, vecas inerces pēc, un arī tāpēc, lai nerastos aizdomas, ka esmu netīšām nosprādzis, vai, ka mani ir nolaupījuši citplanētieši, ierakstīšu šādu īsu spamu:
Dabūju hidrotērpu, dabūju arī velosipēdu, kurš gan vēl ir jāsaremontē. Atvaļinājumā būs ko darīt.