Mja. Tā tas ir.
Bet KĀPĒC tas tā ir? Vai tas ir labi, vai slikti?
Hmm, varbūt mēs nemaz negribam darīt to, ko mēs domājam, ka gribam.
Un kā vispār var zināt, ko pats gribi? Un kā atšķirt to, ko tu iedomājies, ka gribi no tā, ko tu patiešām gribi? Un kas tu vispār esi.

Visticamāk, šie jautājumi nekad netiks atbildēti. To parasti sauc par dzīves jēgas meklējumiem:)