Kur ir robeža starp pašapziņu un augstpratību?
tās ir divas pilnīgi dažādas lietas, attiecīgi nav nekādas "robežas".
Nu jā, bet kas šīs divas pilnīgi dažādās lietas atšķir? Kas ir tās īpašības, kas piemīt vienai bet nepiemīt otrai lietai?
pašapziņa ir attieksme pret sevi (spēja noteikt savu pašvērtību un novērtēt sevi, parasti izceļot labās īpašības),
augstprātība ir attieksme pret citiem ("jūs esat zemāki par mani").
reizēm tās sakrīt, bet nekādā gadījumā ne vienmēr. tas, ka šīs īpašības mēdz sajaukt, ir vienkārši ... ē... stulbi.
augstprātība ir attieksme pret citiem ("jūs esat zemāki par mani").
reizēm tās sakrīt, bet nekādā gadījumā ne vienmēr. tas, ka šīs īpašības mēdz sajaukt, ir vienkārši ... ē... stulbi.
nu pashapzinja imho ir vairaak saistiita ar sevis pasha apzinaashanos un personiigo veertiibu skalu, toties augstpraatiiba imho saistaas ar censhanos apzinaaties savu individualitaati noniecinot citu cilveeku veertiibas un sasniegumus (tipa- starp aklajiem pat vienacis ir karalis) :)
Kovacs
Kovacs
Tu gribi teikt, ka pašapziņa ir savas vērtības apzināšanās nesalīdzinot sevi ar citiem?
generally, jā. citi, protams, kalpo kā dažādu īpašību "paraugi", bet ne vairāk (t.i., tu pazīsti laipnus cilvēku un attiecīgi vari sākt pārdomāt, vai esi laipns vai neesi, bet "pašapziņai" nav nepieciešams justies "laipnākam par citiem", nepieciešams justies "ideāli laipnam")
Hmm. Tobiš, salīdzināšana pastāv abos variantos, bet pašapziņas variantā salīdzināšana nav tas svarīgākais. Izklausās pieņemami.