Gribēja gan uzrakstīties, bet tas bija vakar. Vakar es aizmigu, pirms paspēju uzrakstīt, bet šodien tas vairs nešķiet tik svarīgi, lai piepūlētu atmiņu. Gribēju tikai piefiksēt ideju, lai varētu par to uzrakstīt, ja tas atkal kaut kad šķitīs svarīgi.
Vispār jau es arī atbalstu teoriju par likteni. Mmm, ja es ticu cēloņu un seku sakarībām, tad nemaz nevaru neatbalstīt ideju par likteni. Bet tā kā likteni praktiski nav iespējams izzināt (vismaz pagaidām un vismaz ar pietiekamu precizitāti), jo ir pārāk daudz mainīgo, kas to iespaido, tad... tas nav svarīgi, tas nav lietderīgi.
Pačukstēšu, ka, lai uz ģitāras nospēlētu septakordu, vajag par vienu pirkstu mazāk, nekā parastajiem akordiem;)
Mja, tik tiešām, jāsāk ēst C vitamīns un jābeidz slinkot.