Protams, ka neuzskatu neko no tā par apvainojumu, es tieši priecājos, ka kāds beidzot piedāvā diskusiju.
Nu, par tiem darba meklējumiem, es jau teicu, ka spriežu tikai no savas nelielās pieredzes (varu derēt, ka tavs CV ir neskaitāmas reizes atmests atpakaļ, jo tev nav maģistra grāds).
Programmētājiem reāli ir nepieciešama tikai ļoti neliela daļiņa no matemātikas sasniegumiem. Par sasniegumiem matemātikā lai uztraucas matemātiķi. Starp citu, lielākā daļa no mūsdienu vai pagātnes matemātikas izgudrojumiem ir risinājumi ļoti reālām problēmām. Ja kāda no akadēmiskajām zinātnēm nav tieši saistīta ar praksi, tad ir tikai loģiski to atstāt hobijistu pārziņā un neuzstiept kā kaut ko obligātu un nepieciešamu.
Cilvēki nodarbojas ar zinātni tikai divu iemeslu vadīti (izdomā trešo iemeslu, kas nav reducējams uz kādu no šiem diviem, un dabūsi žetonu):
1)Viņiem tas ir nepieciešams praktiskiem nolūkiem.
2)Viņiem tas ir interesanti.
Taču ne tehnikumi ne akadēmiskās mācību iestādes nevar perfekti zināt to, kas cilvēkiem ir nepieciešams, ne arī to, kas cilvēkiem šķiet interesants.
Citiem vārdiem sakot, es neapšaubu, ka zināšanas, ko māca LU ir vērtīgas un nepieciešamas. Es apšaubu LU spēju sniegt man tās zināšanas, kas man ir nepieciešamas tieši tad, kad man tās ir nepieciešamas tieši tādās devās un tādā veidā, kā man ir nepieciešams. Es nevaru aiziet uz LU un pateikt - pie velna, ka tagad ir diferenciālvienādojumu lekcija, man tagad vajag franču valodas pamatus un minimums nedēļas laikā.
Ir neefektīvi tērēt laiku risinot neinteresantas problēmas, risinot interesantas problēmas atdeve ir daudz lielāka. Protams, ir problēmas, kas ir neinteresantas, bet ir jārisina, lai izdzīvotu. Taču, kad izdzīvošanas problēmas ir atrisinātas, ir muļķīgi tērēt laiku neinteresantām lietām, saukt to par rakstura stingrības trenēšanu un ar to vēl lepoties. Laika šķērdēšana.
Joprojām mācos universitātē, jo man ir bail. Tikai vēl nezinu īsti no kā. Noskaidrošu.
Kas attiecas uz tēzi, ka esmu attālināts no realitātes, tad gribu apgalvot pretējo - esmu reālāks nekā jebkad. Es ļoti labi apzinos, cik man daudz laika ir atlicis un mēģinu to izmantot maksimāli efektīvi.
Nu, par tiem darba meklējumiem, es jau teicu, ka spriežu tikai no savas nelielās pieredzes (varu derēt, ka tavs CV ir neskaitāmas reizes atmests atpakaļ, jo tev nav maģistra grāds).
Programmētājiem reāli ir nepieciešama tikai ļoti neliela daļiņa no matemātikas sasniegumiem. Par sasniegumiem matemātikā lai uztraucas matemātiķi. Starp citu, lielākā daļa no mūsdienu vai pagātnes matemātikas izgudrojumiem ir risinājumi ļoti reālām problēmām. Ja kāda no akadēmiskajām zinātnēm nav tieši saistīta ar praksi, tad ir tikai loģiski to atstāt hobijistu pārziņā un neuzstiept kā kaut ko obligātu un nepieciešamu.
Cilvēki nodarbojas ar zinātni tikai divu iemeslu vadīti (izdomā trešo iemeslu, kas nav reducējams uz kādu no šiem diviem, un dabūsi žetonu):
1)Viņiem tas ir nepieciešams praktiskiem nolūkiem.
2)Viņiem tas ir interesanti.
Taču ne tehnikumi ne akadēmiskās mācību iestādes nevar perfekti zināt to, kas cilvēkiem ir nepieciešams, ne arī to, kas cilvēkiem šķiet interesants.
Citiem vārdiem sakot, es neapšaubu, ka zināšanas, ko māca LU ir vērtīgas un nepieciešamas. Es apšaubu LU spēju sniegt man tās zināšanas, kas man ir nepieciešamas tieši tad, kad man tās ir nepieciešamas tieši tādās devās un tādā veidā, kā man ir nepieciešams. Es nevaru aiziet uz LU un pateikt - pie velna, ka tagad ir diferenciālvienādojumu lekcija, man tagad vajag franču valodas pamatus un minimums nedēļas laikā.
Ir neefektīvi tērēt laiku risinot neinteresantas problēmas, risinot interesantas problēmas atdeve ir daudz lielāka. Protams, ir problēmas, kas ir neinteresantas, bet ir jārisina, lai izdzīvotu. Taču, kad izdzīvošanas problēmas ir atrisinātas, ir muļķīgi tērēt laiku neinteresantām lietām, saukt to par rakstura stingrības trenēšanu un ar to vēl lepoties. Laika šķērdēšana.
Joprojām mācos universitātē, jo man ir bail. Tikai vēl nezinu īsti no kā. Noskaidrošu.
Kas attiecas uz tēzi, ka esmu attālināts no realitātes, tad gribu apgalvot pretējo - esmu reālāks nekā jebkad. Es ļoti labi apzinos, cik man daudz laika ir atlicis un mēģinu to izmantot maksimāli efektīvi.