Kā tad ir ar to cilvēku un dzīvnieku salīdzināšanu, vai tos vispār ir iespējams salīdzināt?
Un kas tad īsti ir tas, ko mēs gribam un ko mēs varam salīdzināt?
( Bla, bla )
Ja mēs gribētu pierādīt, ka cilvēki ir kas unikāls un neatkārtojams, tad būtu jāatrod īpašība:
1)kas piemīt visiem cilvēkiem,
2)kas ne mazākajā mērā nepiemīt nevienai citai dzīvnieku sugai.
Good luck;) Baidos, ka tas notiks tikai tad, kad cilvēki būs iznīcinājuši lielāko daļu dzīvnieku sugu un vairs nebūs lāga ar ko salīdzināt. Vai tad, kad cilvēki zinās visu par visiem dzīvniekiem, bet tas ir diezgan maz ticams.
//Sorry par draņķīgo argumentāciju un imlicīto pieņēmumu pārbagātību - man bija jāsteidzas.
P.S. Ja Šekspīrs ir sarakstījis lugu "Romeo un Džuljeta", bet neviens cits dzīvnieks nav šādu lugu sarakstījis, tad tas nozīmē, ka Šekspīrs ir unikāls, nevis to, ka cilvēks ir unikāls.
PPP: Papildinājums, Precizējums, Paskaidrojums. Es taču neapgalvoju, ka salīdzināt cilvēku ar dzīvnieku nevajadzētu vispār. Kaut arī tādiem teicieniem, kā: "uzvedies kā cūka" vai "stulbs kā auns", nav gluži stabila pamata, tie tomēr ir normāli tēlaini salīdzinājumi, kuru jēga visiem cilvēkiem ir saprotama un kas ieņem savu vietu kultūrā. Es tikai gribu teikt, ka cilvēka salīdzinājums ar dzīvnieku "pēc būtības", ir sarežģīts un neskaidrs pasākums. Ka ir ļoti grūti definēt cilvēku ar tekstu: "cilvēks, atšķirībā no dzīvnieka, ir tāds un tāds". Jo mēs nevaram definēt cilvēku nosaucot tikai vienu īpašību, kas to atšķir no dzīvnieka - mums ir jānosauc tās visas. Jo visticamāk, katra atsevišķā īpašība, ko mēs nosauksim, kaut kādā mērā piemitīs arī kādam dzīvniekam (jo vairāk mēs zinām par dzīvniekiem, jo lielāka iespēja, ka tā būs). Un nav domājams, ka būtu tāds dzīvnieks, kuram piemistu viss cilvēka īpašību komplekts - tad jau tas būtu cilvēks. Un mēs nevaram šādās cilvēka definīcijās lietot īpašības, kas nepiemīt visiem cilvēkiem. Ja, piemēram, mēs teiktu, ka cilvēkam, atšķirībā no dzīvnieka, ir reliģija, tad tas nozīmētu, ka ateisti nav cilvēki.
Un kas tad īsti ir tas, ko mēs gribam un ko mēs varam salīdzināt?
( Bla, bla )
Ja mēs gribētu pierādīt, ka cilvēki ir kas unikāls un neatkārtojams, tad būtu jāatrod īpašība:
1)kas piemīt visiem cilvēkiem,
2)kas ne mazākajā mērā nepiemīt nevienai citai dzīvnieku sugai.
Good luck;) Baidos, ka tas notiks tikai tad, kad cilvēki būs iznīcinājuši lielāko daļu dzīvnieku sugu un vairs nebūs lāga ar ko salīdzināt. Vai tad, kad cilvēki zinās visu par visiem dzīvniekiem, bet tas ir diezgan maz ticams.
//Sorry par draņķīgo argumentāciju un imlicīto pieņēmumu pārbagātību - man bija jāsteidzas.
P.S. Ja Šekspīrs ir sarakstījis lugu "Romeo un Džuljeta", bet neviens cits dzīvnieks nav šādu lugu sarakstījis, tad tas nozīmē, ka Šekspīrs ir unikāls, nevis to, ka cilvēks ir unikāls.
PPP: Papildinājums, Precizējums, Paskaidrojums. Es taču neapgalvoju, ka salīdzināt cilvēku ar dzīvnieku nevajadzētu vispār. Kaut arī tādiem teicieniem, kā: "uzvedies kā cūka" vai "stulbs kā auns", nav gluži stabila pamata, tie tomēr ir normāli tēlaini salīdzinājumi, kuru jēga visiem cilvēkiem ir saprotama un kas ieņem savu vietu kultūrā. Es tikai gribu teikt, ka cilvēka salīdzinājums ar dzīvnieku "pēc būtības", ir sarežģīts un neskaidrs pasākums. Ka ir ļoti grūti definēt cilvēku ar tekstu: "cilvēks, atšķirībā no dzīvnieka, ir tāds un tāds". Jo mēs nevaram definēt cilvēku nosaucot tikai vienu īpašību, kas to atšķir no dzīvnieka - mums ir jānosauc tās visas. Jo visticamāk, katra atsevišķā īpašība, ko mēs nosauksim, kaut kādā mērā piemitīs arī kādam dzīvniekam (jo vairāk mēs zinām par dzīvniekiem, jo lielāka iespēja, ka tā būs). Un nav domājams, ka būtu tāds dzīvnieks, kuram piemistu viss cilvēka īpašību komplekts - tad jau tas būtu cilvēks. Un mēs nevaram šādās cilvēka definīcijās lietot īpašības, kas nepiemīt visiem cilvēkiem. Ja, piemēram, mēs teiktu, ka cilvēkam, atšķirībā no dzīvnieka, ir reliģija, tad tas nozīmētu, ka ateisti nav cilvēki.