Pasēdēju angļu valodas eksāmenā. Kaut kur jau tie uzdevumi bija redzēti, šķiet, daudzi bija tādi paši kā tālajā 1999. gadā.
Nu jā, un vēl man izdevās pašā eksāmena sākumā nosnausties, apēst konfekti, salauzt vienīgo pildspalvu, kā rezultātā panku meitene no blakus sola dabūja no zemes uzlasīt izšķīdušās detaļas; pamanījos arī satikt bioloģijas skolotāju, ko es nebiju redzējis kopš skolas laikiem, un kas nodarbojās ar eksāmena pieskatīšanu un stāstīja visiem, ka jāizslēdz mobilie telefoni, un ka eksāmena klausāmajā daļā nevajadzētu iet uz tualeti, lai netraucētu cilvēkiem klausīties draņķīgajā runas ierakstā, bet visos citos gadījumos tas ir atļauts, jo savādāk tā būtu cilvēktiesību pārkāpšana. Kad šī paskatījās uz mani un ieminējās, ka laikam esam tā kā pazīstami, tad varēja just zināmu tramīgumu no apkārtsēdošo puses, kas, šķiet, tūliņ saskatīja situācijā korupcijas pazīmes.
Sātīgas pusdienas Vērmanītī un nesteidzīga gremošana Kronvalda parkā apcerīgi vērojot, kā starp kokiem planē putni. Tēja beidzās, jāaiziet uzliet vēl viena.