Determinisms vai pilnīga nejaušība? Un kāpēc gan nevarētu būt determinisms UN nejaušība? Jeb nejaušība kā determinisma sastāvdaļa.
Kas ir nejaušība? Nejaušība ir tad, kad mēs nevaram prognozēt notikumus. Kāpēc nevaram? Var gadīties, ka mēs vienkārši nezinām likumības/cēloņsakarības, kas šos notikumus izraisa. Un, pat ja mēs zinām likumus, pēc kuriem sistēma darbojas, mēs bieži vien nevaram neko prognozēt tāpēc, ka sistēma ir pārāk sarežģīta - tajā ir milzīgs daudzums elementu, kas viens otru savstarpēji ietekmē un mēs nespējam tik lielu informācijas daudzumu apstrādāt ne ar savām smadzenēm, ne ar kādiem superdatoriem. Piemēram, laika prognozes. Mums itkā ir diezgan laba sajēga par gaisa masu plūsmām atkarībā no temperatūras, zemes reljefa un tamlīdzīgi, taču sajēdzīgi paredzēt laikapstākļus ilgākam laikam tāpat pagaidām nevaram, jo mums pietrūkst resursu, lai datormodelī iekļautu visus parametrus, kas laikapstākļus ietekmē. Un ja nu nokrīt kāds meteorīts? Ja nu notiek vulkāna izvirdums, kā rezultātā kādā reģionā tiek ilgstoši aizsegta saules gaisma? Ja nu ... Protams, mēs vienmēr varam lietot varbūtības teoriju un statistiku, lai spētu vismaz ar kautkādu precizitāti saprast sarežģītus procesus... taču ar to ir par maz.
Pieņemsim, ka viss visums ir determinējams, t.i. katrs notikums izriet kā sekas no iepriekšējiem notikumiem. Tas būtībā nozīmētu, ka pastāv liktenis, ka mēs nevaram mainīt savu nākotni. Brīvā izvēlē, vai tā pastāv determinētā visumā? Jo, ja visi notikumi izriet no iepriekšējiem, tad arī mūsu darbība un mūsu izvēle ir iepriekšparedzama. Tas gan nenozīmē, ka mēs vispār neizdarām izvēli, mēs protams izejam cauri izvēles procesam - ievācam informāciju, apkopojam to un izdarām secinājumus, taču, ja visums ir determinēts, tad mēs nemaz nevaram izdarīt savādāku izvēli, nekā to, kuru mēs izdarām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka izvēlēšanās ir bezjēdzīga - tā ir bezjēdzīga tikai visuma mērogā, taču jēdzīga mums. Pat ja mūsu izvēle ir determinēta, mēs taču paši nezinām ko mēs izvēlēsimies, pirms esam izvēlējušies - mēs nevaram prognozēt visumu, jo tas ir pārāk sarežģīts. Teorētiski, zinot visuma pašreizējo stāvokli un likumības, kas tajā valda, mēs varētu paredzēt jebkuru nākotnes stāvokli. Taču praktiski mēs to nevaram. Un vai mēs to vispār gribam? Vai būtu interesanti dzīvot prognozējamā visumā, bez pārsteigumiem?
Ok, kas būtu vajadzīgs, lai varētu visumu prognozēt? Nu vajadzētu uzzināt visas likumsakarības, kas te valda un izveidot modeli, kas viens pret viens dublē mūsu visumu. Būtībā tas nozīmē radīt vēl vienu visumu. Un kļūt par dievu:) Nu jā, ja mēs kaut kur radām visumu un pēc tam to novērojam, tad varam uzskatīt sevi par kristiešu dieviem, ja mēs iztēlojamies visu visumu savās smadzenēs, tad varam sevi uzskatīt par dieviem dažu austrumu reliģiju izpratnē, kur dievs ir visur;)
Bet nu labi. Ja nu visums tomēr nav determinēts. Kā to pārbaudīt? Lai visums nebūtu determinēts, ir jābūt iespējai ģenerēt neparedzamus notikumus sistēmā, kuras darbības principus mēs pārzinām. Vai tas maz ir iespējams?
Un ja nu visuma likumi ir mainīgi, ko tad?
Papildināts.
Aizmirsu pateikt, ka man rīt atkal jābrauc uz Somiju. Mantiņas sapakotas, jāpaguļ bišķiņ. Ķipa čau, būšu atpakaļ piektdien.
Kas ir nejaušība? Nejaušība ir tad, kad mēs nevaram prognozēt notikumus. Kāpēc nevaram? Var gadīties, ka mēs vienkārši nezinām likumības/cēloņsakarības, kas šos notikumus izraisa. Un, pat ja mēs zinām likumus, pēc kuriem sistēma darbojas, mēs bieži vien nevaram neko prognozēt tāpēc, ka sistēma ir pārāk sarežģīta - tajā ir milzīgs daudzums elementu, kas viens otru savstarpēji ietekmē un mēs nespējam tik lielu informācijas daudzumu apstrādāt ne ar savām smadzenēm, ne ar kādiem superdatoriem. Piemēram, laika prognozes. Mums itkā ir diezgan laba sajēga par gaisa masu plūsmām atkarībā no temperatūras, zemes reljefa un tamlīdzīgi, taču sajēdzīgi paredzēt laikapstākļus ilgākam laikam tāpat pagaidām nevaram, jo mums pietrūkst resursu, lai datormodelī iekļautu visus parametrus, kas laikapstākļus ietekmē. Un ja nu nokrīt kāds meteorīts? Ja nu notiek vulkāna izvirdums, kā rezultātā kādā reģionā tiek ilgstoši aizsegta saules gaisma? Ja nu ... Protams, mēs vienmēr varam lietot varbūtības teoriju un statistiku, lai spētu vismaz ar kautkādu precizitāti saprast sarežģītus procesus... taču ar to ir par maz.
Pieņemsim, ka viss visums ir determinējams, t.i. katrs notikums izriet kā sekas no iepriekšējiem notikumiem. Tas būtībā nozīmētu, ka pastāv liktenis, ka mēs nevaram mainīt savu nākotni. Brīvā izvēlē, vai tā pastāv determinētā visumā? Jo, ja visi notikumi izriet no iepriekšējiem, tad arī mūsu darbība un mūsu izvēle ir iepriekšparedzama. Tas gan nenozīmē, ka mēs vispār neizdarām izvēli, mēs protams izejam cauri izvēles procesam - ievācam informāciju, apkopojam to un izdarām secinājumus, taču, ja visums ir determinēts, tad mēs nemaz nevaram izdarīt savādāku izvēli, nekā to, kuru mēs izdarām. Taču tas nebūt nenozīmē, ka izvēlēšanās ir bezjēdzīga - tā ir bezjēdzīga tikai visuma mērogā, taču jēdzīga mums. Pat ja mūsu izvēle ir determinēta, mēs taču paši nezinām ko mēs izvēlēsimies, pirms esam izvēlējušies - mēs nevaram prognozēt visumu, jo tas ir pārāk sarežģīts. Teorētiski, zinot visuma pašreizējo stāvokli un likumības, kas tajā valda, mēs varētu paredzēt jebkuru nākotnes stāvokli. Taču praktiski mēs to nevaram. Un vai mēs to vispār gribam? Vai būtu interesanti dzīvot prognozējamā visumā, bez pārsteigumiem?
Ok, kas būtu vajadzīgs, lai varētu visumu prognozēt? Nu vajadzētu uzzināt visas likumsakarības, kas te valda un izveidot modeli, kas viens pret viens dublē mūsu visumu. Būtībā tas nozīmē radīt vēl vienu visumu. Un kļūt par dievu:) Nu jā, ja mēs kaut kur radām visumu un pēc tam to novērojam, tad varam uzskatīt sevi par kristiešu dieviem, ja mēs iztēlojamies visu visumu savās smadzenēs, tad varam sevi uzskatīt par dieviem dažu austrumu reliģiju izpratnē, kur dievs ir visur;)
Bet nu labi. Ja nu visums tomēr nav determinēts. Kā to pārbaudīt? Lai visums nebūtu determinēts, ir jābūt iespējai ģenerēt neparedzamus notikumus sistēmā, kuras darbības principus mēs pārzinām. Vai tas maz ir iespējams?
Un ja nu visuma likumi ir mainīgi, ko tad?
Papildināts.
Aizmirsu pateikt, ka man rīt atkal jābrauc uz Somiju. Mantiņas sapakotas, jāpaguļ bišķiņ. Ķipa čau, būšu atpakaļ piektdien.