Šovakar (pagājušovakar) nosvinēju savu vārda dienu. Saēdos picu,
sadzēros alu un jauki patusēju ar draugiem (paldies visiem, kas
ieradās):) Uff, vēl joprojām galva dulla no uzņemtā alkohola... Vakara
gaitā saruna nenovēršami pievērsās tēmai par izglītību, universitāti,
mācībām. Es jau kādu laiku gribēju par to rakstīt, šķiet, ka tagad ir
pareizais brīdis. Turpmāko tekstu var uztvert dažādos veidos - gan kā
iemeslus, kāpēc es tik nievājoši izturos pret mācībām universitātē, gan
kā attaisnojumus (ieganstus, atrunas) maniem nenozīmīgajiem panākumiem
oficiālā ceļa iešanā.
Pēdējā laikā apmainos internetā ar vēstulēm ar cilvēciņu A. Turpmākajā
tekstā centīšos komentēt dažus izgriezumus no šīm vēstulēm.
A teica arī tā: "un maaciishos es universitaatee saa vai taa..man nekas cits neatliek.varbuut tikai taa papiira deelj un taddabuut tiesi to darbu ko es gribu..un es par to ciiniishos ar ragiem un nagiem...jo tas tiesaam ir tas kas man ir nosprausts kaa meerkjis..."
Bet ar taam maaciibaam, universitaateem un papiiriem ir taa... Atkariigs no specialitaates. Dazjaas specialitaatees, taadaas kaa, piemeeram, aarsti, kjirurgi, universitaates izgliitiiba ir nepiecieshama un obligaata. Kaut vai taadeelj, ka nevar uzticeet cilveeka dziiviibu kjirurgam, kas nav n-taas reizes paarbaudiits un atziits par uzticamu un pietiekami kompetentu.
Citaas specialitatees, kaa piemeeram, datorzinaatnees, universitaate ne tikai nespeej sniegt pienaaciigu izgliitiibu, bet vispaar nav nepiecieshama.
Archa & Kovacs šovakar (pagājušovakar), protams, iebilda, ka arī no programmētājiem ir atkarīgas cilvēku dzīvības. Piemēram, programmējot ūberkūlos ķirurģiskos instrumentus, kurus izmanto ārsti. Atliek vien piekrist. Bet jāpiezīmē, ka gan sertificēti programmētaji gan sertificēti ārsti var pieļaut kļūdas. Kaut gan, sertifikāts varētu būt zināma garantija, ka kļūdu daudzums ir zem vidējā. Atkarīgs, protams, no tā, cik labi savu darbu dara sertifikātu izsniedzēji.
Šķiet, ka lielākā atšķirība starp programmētāju un ārstu ir pieļaujamās mācību metodes. Atceramies mūsdienu medicīnas sākumus - dziedniecības entuziasti uzšķērda līķus, lai tos izpētītu un ar tiem eksperimentētu. Taču, līķu skaits ir ierobežots. Eksperimentēt ar dzīvu cilvēku ir ētiski nepieļaujami. Tāpēc ir tikai normāli, ja ārsti pārsvarā mācās universitātē - no citu pieredzes, no pasniedzējiem, no grāmatām. Bet programmētājs var nokopēt jebkuru sistēmu un to pētīt un ar to eksperimentēt. Ja kaut kas noiet greizi, vienmēr paliek oriģinālā sistēma vai backups. Universitāte nav nepieciešama.
Darba deveeji vairaak veertee pieredzi un speeju apguut jaunas tehnologjijas un paaraak neuztraucas par papiira truukumu.
Tā, protams, ir tikai mana pieredze. Ja kādam ir bijis savādāk, lūdzu iebilstiet.
Datorzinaatnes attiistaas tik strauji, ka universitaate netiek liidzi, veel vairaak, taa atpaliek par vismaz 10 gadiem. Bez tam, programmeeshana ir vairaak maaksla nekaa zinaatne, un to nevar iemaaciit.
[...]
Droshi vien universitaate vareetu sniegt jebkuras zinaashanas [...]. Tikpat labi shiis zinaashanas vareetu sniegt dazjas graamatas. Te paraadaas jautaajums - kas labaak zina, kas tev ir vajadziigs - tu vai universitaate? Ja tu neko nezini par tuurismu, tad protams, ka universitaate labaak zina, kas tev ir nepiecieshams. Ja tu jau gadiem esi tuurisma biznesaa, tad universitaate, visticamaak, ir atziistama par nekompetentu iestaadi bez iipashas sajeegas par aktualitaateem tuurisma jomaa.
Šķiet, Archa bija tas, kas šovakar man pajautāja - un ko tu darīsi tad, kad tu nezināsi, kas tev ir vajadzīgs. Un es godīgi atbildēju - iešu uz universitāti.
Papiirs? Papiirs ir labs, ja vajag palieliities, izcelt savu sociaalo staavokli, taa teikt. Ja tas ir svariigi, kaapeec ne. Universitaate ir vairaak vieta kur cilveeki socializeejas un ieguust staavokli, rangu sabiedriibaa, mazaak vieta, kur cilveeki ieguust zinaashanas. Un papiirs lielaa meeraa atspoguljo cilveeka speeju dariit to, ko vinsh pats nemaz negrib. Padomaa - ja cilveeks tik tieshaam gribeetu iemaaciities lidot, vai vinsh ietu uz skolu, stundaam ilgi seedeetu neeertos kreeslos, rakstiitu maajasdarbus par teemaam, kas ir pilniig nesaistiitas ar lidoshanu, vai arii vienkaarshi njemtu un iemaaciitos lidot?
Vienkaarshaakais veids, kaa iemaaciities braukt ar sniega deeli, ir braukt ar sniega deeli. Vienkaarshaakais veids, kaa paaraak biezji nekrist maacoties braukt ar sniega deeli, ir paveerot citus brauceejus, pirms pats aakjee deeli pie kaajaam. Un citu pieredzes uzklausīšana vai lasīšana, protams, arī nenāk par ļaunu.
Kāda ir jēga no zināšanām? Ko lai ar tām iesāk? Man šķiet (tas ir tikai mans viedoklis), ka zināšanas nav domātas, lai ar tām lielītos, zināšanas nav domātas, lai tās kāds novērtētu (ar atzīmi 10 ballu sistēmā, piemēram), zināšanas ir domātas, lai tās lietotu, izmantotu.
Kāda jēga iegūt zināšanas, ko tu pēc tam neizmanto? Lai palielītos, ka tu zini to, ko citi nezina? Lai pierādītu, ka tu to vari? Muļķīga laika tērēšana.
Nedomaa, ka censhos tevi atrunaat no universitaates - universitaate tik tieshaam ir jautra vieta, kur var forshi patuseet, iepaziities ar interesantiem cilveekiem un sho to arii uzzinaat. Tajaa pashaa laika universitaate ir vieta, kur veltiigi izshkjiest nejeedziigi daudz laika. Njem veeraa, ka tas, ko tu dari univesitaatee, nav iists. Kaa lai to pasaka... tad kad tu skolaa reekjini matemaatikas uzdevumu, tev ir pilniigi vienalga, vai vilciens, kas iziet no punkta A uz punktu B saskriesies ar vilcienu, kas iziet no punkta B uz punktu A. Reaali taadi vilcieni neeksistee.
A teica arī tā: "es uzskatu ka universitaate...muusu laikos..muusu valstii ir vajadziiga...vienkaarsi aug prasiibas visu laiku un universitaates izgliitiiba,labas atziimes, preciizaak, papiirs IR vajadziigs..
Bet protams,taapat kaa skolaa tik daudzas lietas kas atbilst sisteemai cilveekiem vispaar nav vajdziigas..."
Mja, universitaate droshi vien ir vajadziiga. Labaak taada, kaa pashlaik, nekaa vispaar nekaada.
Sisteemas jeega ir vienkaarshot cilveekiem dziivi. Tachu cilveeki mainaas un attiistas, bet sisteemai, birokraatijai ir gruuti mainiities, lai pielaagotos jaunajiem apstaakljiem. Iedomaajies - sisteema tiek atziita par novecojushu un nederiigu, un tas noziimee, ka jaaatlaizj no darba, teksim, 10000 birokraatu, iereednju, skolotaju. Vai vinji to pieljaus? Noteikti nee. Sisteema vinjus baro un vinji ir ieintereseeti neko nemainiiit.
Es esmu nonaacis pie paarlieciibas, ka iekljaushos sisteema un izmantoshu sisteemu tiktaal tik taal, cik taa atbilst manaam vajadziibaam un prasiibaam, un ja kaut kaadaas vietaas sisteema neatbilst manam prasiibaam, tad dariishu taa, kaa es pats uzskatu par labaaku. Sisteemai ir jaakalpo cilveeka vajadziibaam, nevis otraadi. Mainiit sisteemu?... nedomaaju, ka man ir atbilstoshas iekshas, lai viens pats ciiniitos pret veejdzirnavaam...
Bet par to papiiru tu padomaa. Kam tas papiirs ir vajadziigs? Ko tas papiirs noziimee, kaada ir taa papiira jeega? Ko par tevi var spriest, zinot, ka tev ir papiirs? Tu vari ticeet sabiedriibaa vispaarpienjemtajaam normam, kaa tam tic tik daudzi cilveeki, bet tu vari aari padomat, ko taas normas iisti noziimee, kas aiz taa patiesiibaa sleepjas un vai taas gadiijumaa nav mulkjiibas.
He, starp citu iedomaajos, ka valodu apguushanaa universitaate ir neatsverama - vajag tachu cilveekus, ar kuriem runaat tajaa valodaa.
A teica arī tā: "njaam..valodas es ar uzskatu vislabaak skolaa maaciities,jo man pasai nav pasdiscipliinas nekaadas...taa ka drosvien ar neko neiemaacitos un vieglaak jau ir ja paskaidro..."
Mhm, maaciities valodas vienmeer ir laba ideja. Interesanti, ka skolaa es iemaaciijos anglju valodu tikai ljoti primitiivaa liimenii, bet pietiekamaa, lai tas kalpotu par pamatu taalaakajai attiistiibai. Taa kaartiigi saprast to valodu es saaku tikai tad, kad es saaku to valodu izmantot. Es saaku skatiities filmas angliski, taadaa veidaa iemaacoties atskjirt un saprast angju valodas vaardus neatkariigi no runaataaja akcenta un runas stila un aatruma. Es saaku lasiit graamatas angliski, it iipashi dailjliteratuuru, taadaa veidaa dramatiski palielinot savu vaardu kraajumu, kaa arii iemaacoties dazjaadas idiomas, vaardu speeles un tamliidziigus pekstinjus. Internetaa es biezji lasu angliski, bet jaasaka, ka interneta lapaas lietotaa valoda ir ljoti primitiiva saliidzinot ar dailjliteratuuraa izmantoto. Kad man vajadzeeja komuniceeties ar koleegjiem Somijaa, es iemaaciijos rakstiit angliski, iemaaciijos veidot sakariigus teikumus un izteikt savas domas sveshaa valodaa. Kad es saaku shad un tad braukt uz Somiju, es iemaaciijos arii daudz maz runaat angliski, kaut jaasaka runaashana joprojaam ir mana vaajaa vieta. Hmm, atkal es noniecinu skolas lomu...
A teica arī tā: "ja es ietu uz jebkaadu labu darbu,pieteikties..pirmais ko vinji skatiitos CV ir tas,kas pa skolu piebeigta un kaada fakultaate,tad piereedze un tikai tad apraksts ko es pati esmu dariijusi lai sevi pilnveidotu,citreiz vinji pat neskatiitos...tik taalu,.."
Tas, ka darba deveeji CV vispirms skataas izgliitiibu ir miits. Tici man, es pietiekami ilgi straadaaju, lai sho to par to zinaatu. Vispirms vinjus interesee pieredze. Ja nav pieredzes, tad vinjus interesee speeja maaciities. Oficiaala izgliitiiba, protams, ir liels bonuss, dazjaas jomaas taa ir pilniigi obligaata, bet tas ir tikai dazjaas retaas jomaas. Saproti, jebkursh idiots var ieguut labas atziimes un pabeigt skolu, bet tas veel nebuut nenoziimee, ka vinsh ir kaut ko sapratis no taa, ko vinjam tur maaciija.
Cilveeki, kas tikko pabeigushi universitaati un meklee darbu nav populaari darba njeemeju viduu. Domu gaajiens taads: "Vinji tachu neko veel nesajeedz. Vinjiem viss buus jaaiemaaca, tas prasa laiku. Mums vajag kaadu, kas jau labi zina, kas ir jaadara un kaa."
Man priekshniece nesen mekleeja jaunu darbinieku un es vinjai pajautaaju, peec kaadiem kriteerijiem vinja izveelas cilveekus. Vinja teica, ka pirmais, uz ko vinja skataas, ir tas, vai tas cilveeks ieejot muusu ofisaa juutas kaa maajaas. Interesanta pieeja...
A teica arī tā: "un maaciishos es universitaatee saa vai taa..man nekas cits neatliek.varbuut tikai taa papiira deelj un taddabuut tiesi to darbu ko es gribu..un es par to ciiniishos ar ragiem un nagiem...jo tas tiesaam ir tas kas man ir nosprausts kaa meerkjis..."
Bet ar taam maaciibaam, universitaateem un papiiriem ir taa... Atkariigs no specialitaates. Dazjaas specialitaatees, taadaas kaa, piemeeram, aarsti, kjirurgi, universitaates izgliitiiba ir nepiecieshama un obligaata. Kaut vai taadeelj, ka nevar uzticeet cilveeka dziiviibu kjirurgam, kas nav n-taas reizes paarbaudiits un atziits par uzticamu un pietiekami kompetentu.
Citaas specialitatees, kaa piemeeram, datorzinaatnees, universitaate ne tikai nespeej sniegt pienaaciigu izgliitiibu, bet vispaar nav nepiecieshama.
Archa & Kovacs šovakar (pagājušovakar), protams, iebilda, ka arī no programmētājiem ir atkarīgas cilvēku dzīvības. Piemēram, programmējot ūberkūlos ķirurģiskos instrumentus, kurus izmanto ārsti. Atliek vien piekrist. Bet jāpiezīmē, ka gan sertificēti programmētaji gan sertificēti ārsti var pieļaut kļūdas. Kaut gan, sertifikāts varētu būt zināma garantija, ka kļūdu daudzums ir zem vidējā. Atkarīgs, protams, no tā, cik labi savu darbu dara sertifikātu izsniedzēji.
Šķiet, ka lielākā atšķirība starp programmētāju un ārstu ir pieļaujamās mācību metodes. Atceramies mūsdienu medicīnas sākumus - dziedniecības entuziasti uzšķērda līķus, lai tos izpētītu un ar tiem eksperimentētu. Taču, līķu skaits ir ierobežots. Eksperimentēt ar dzīvu cilvēku ir ētiski nepieļaujami. Tāpēc ir tikai normāli, ja ārsti pārsvarā mācās universitātē - no citu pieredzes, no pasniedzējiem, no grāmatām. Bet programmētājs var nokopēt jebkuru sistēmu un to pētīt un ar to eksperimentēt. Ja kaut kas noiet greizi, vienmēr paliek oriģinālā sistēma vai backups. Universitāte nav nepieciešama.
Darba deveeji vairaak veertee pieredzi un speeju apguut jaunas tehnologjijas un paaraak neuztraucas par papiira truukumu.
Tā, protams, ir tikai mana pieredze. Ja kādam ir bijis savādāk, lūdzu iebilstiet.
Datorzinaatnes attiistaas tik strauji, ka universitaate netiek liidzi, veel vairaak, taa atpaliek par vismaz 10 gadiem. Bez tam, programmeeshana ir vairaak maaksla nekaa zinaatne, un to nevar iemaaciit.
[...]
Droshi vien universitaate vareetu sniegt jebkuras zinaashanas [...]. Tikpat labi shiis zinaashanas vareetu sniegt dazjas graamatas. Te paraadaas jautaajums - kas labaak zina, kas tev ir vajadziigs - tu vai universitaate? Ja tu neko nezini par tuurismu, tad protams, ka universitaate labaak zina, kas tev ir nepiecieshams. Ja tu jau gadiem esi tuurisma biznesaa, tad universitaate, visticamaak, ir atziistama par nekompetentu iestaadi bez iipashas sajeegas par aktualitaateem tuurisma jomaa.
Šķiet, Archa bija tas, kas šovakar man pajautāja - un ko tu darīsi tad, kad tu nezināsi, kas tev ir vajadzīgs. Un es godīgi atbildēju - iešu uz universitāti.
Papiirs? Papiirs ir labs, ja vajag palieliities, izcelt savu sociaalo staavokli, taa teikt. Ja tas ir svariigi, kaapeec ne. Universitaate ir vairaak vieta kur cilveeki socializeejas un ieguust staavokli, rangu sabiedriibaa, mazaak vieta, kur cilveeki ieguust zinaashanas. Un papiirs lielaa meeraa atspoguljo cilveeka speeju dariit to, ko vinsh pats nemaz negrib. Padomaa - ja cilveeks tik tieshaam gribeetu iemaaciities lidot, vai vinsh ietu uz skolu, stundaam ilgi seedeetu neeertos kreeslos, rakstiitu maajasdarbus par teemaam, kas ir pilniig nesaistiitas ar lidoshanu, vai arii vienkaarshi njemtu un iemaaciitos lidot?
Vienkaarshaakais veids, kaa iemaaciities braukt ar sniega deeli, ir braukt ar sniega deeli. Vienkaarshaakais veids, kaa paaraak biezji nekrist maacoties braukt ar sniega deeli, ir paveerot citus brauceejus, pirms pats aakjee deeli pie kaajaam. Un citu pieredzes uzklausīšana vai lasīšana, protams, arī nenāk par ļaunu.
Kāda ir jēga no zināšanām? Ko lai ar tām iesāk? Man šķiet (tas ir tikai mans viedoklis), ka zināšanas nav domātas, lai ar tām lielītos, zināšanas nav domātas, lai tās kāds novērtētu (ar atzīmi 10 ballu sistēmā, piemēram), zināšanas ir domātas, lai tās lietotu, izmantotu.
Kāda jēga iegūt zināšanas, ko tu pēc tam neizmanto? Lai palielītos, ka tu zini to, ko citi nezina? Lai pierādītu, ka tu to vari? Muļķīga laika tērēšana.
Nedomaa, ka censhos tevi atrunaat no universitaates - universitaate tik tieshaam ir jautra vieta, kur var forshi patuseet, iepaziities ar interesantiem cilveekiem un sho to arii uzzinaat. Tajaa pashaa laika universitaate ir vieta, kur veltiigi izshkjiest nejeedziigi daudz laika. Njem veeraa, ka tas, ko tu dari univesitaatee, nav iists. Kaa lai to pasaka... tad kad tu skolaa reekjini matemaatikas uzdevumu, tev ir pilniigi vienalga, vai vilciens, kas iziet no punkta A uz punktu B saskriesies ar vilcienu, kas iziet no punkta B uz punktu A. Reaali taadi vilcieni neeksistee.
A teica arī tā: "es uzskatu ka universitaate...muusu laikos..muusu valstii ir vajadziiga...vienkaarsi aug prasiibas visu laiku un universitaates izgliitiiba,labas atziimes, preciizaak, papiirs IR vajadziigs..
Bet protams,taapat kaa skolaa tik daudzas lietas kas atbilst sisteemai cilveekiem vispaar nav vajdziigas..."
Mja, universitaate droshi vien ir vajadziiga. Labaak taada, kaa pashlaik, nekaa vispaar nekaada.
Sisteemas jeega ir vienkaarshot cilveekiem dziivi. Tachu cilveeki mainaas un attiistas, bet sisteemai, birokraatijai ir gruuti mainiities, lai pielaagotos jaunajiem apstaakljiem. Iedomaajies - sisteema tiek atziita par novecojushu un nederiigu, un tas noziimee, ka jaaatlaizj no darba, teksim, 10000 birokraatu, iereednju, skolotaju. Vai vinji to pieljaus? Noteikti nee. Sisteema vinjus baro un vinji ir ieintereseeti neko nemainiiit.
Es esmu nonaacis pie paarlieciibas, ka iekljaushos sisteema un izmantoshu sisteemu tiktaal tik taal, cik taa atbilst manaam vajadziibaam un prasiibaam, un ja kaut kaadaas vietaas sisteema neatbilst manam prasiibaam, tad dariishu taa, kaa es pats uzskatu par labaaku. Sisteemai ir jaakalpo cilveeka vajadziibaam, nevis otraadi. Mainiit sisteemu?... nedomaaju, ka man ir atbilstoshas iekshas, lai viens pats ciiniitos pret veejdzirnavaam...
Bet par to papiiru tu padomaa. Kam tas papiirs ir vajadziigs? Ko tas papiirs noziimee, kaada ir taa papiira jeega? Ko par tevi var spriest, zinot, ka tev ir papiirs? Tu vari ticeet sabiedriibaa vispaarpienjemtajaam normam, kaa tam tic tik daudzi cilveeki, bet tu vari aari padomat, ko taas normas iisti noziimee, kas aiz taa patiesiibaa sleepjas un vai taas gadiijumaa nav mulkjiibas.
He, starp citu iedomaajos, ka valodu apguushanaa universitaate ir neatsverama - vajag tachu cilveekus, ar kuriem runaat tajaa valodaa.
A teica arī tā: "njaam..valodas es ar uzskatu vislabaak skolaa maaciities,jo man pasai nav pasdiscipliinas nekaadas...taa ka drosvien ar neko neiemaacitos un vieglaak jau ir ja paskaidro..."
Mhm, maaciities valodas vienmeer ir laba ideja. Interesanti, ka skolaa es iemaaciijos anglju valodu tikai ljoti primitiivaa liimenii, bet pietiekamaa, lai tas kalpotu par pamatu taalaakajai attiistiibai. Taa kaartiigi saprast to valodu es saaku tikai tad, kad es saaku to valodu izmantot. Es saaku skatiities filmas angliski, taadaa veidaa iemaacoties atskjirt un saprast angju valodas vaardus neatkariigi no runaataaja akcenta un runas stila un aatruma. Es saaku lasiit graamatas angliski, it iipashi dailjliteratuuru, taadaa veidaa dramatiski palielinot savu vaardu kraajumu, kaa arii iemaacoties dazjaadas idiomas, vaardu speeles un tamliidziigus pekstinjus. Internetaa es biezji lasu angliski, bet jaasaka, ka interneta lapaas lietotaa valoda ir ljoti primitiiva saliidzinot ar dailjliteratuuraa izmantoto. Kad man vajadzeeja komuniceeties ar koleegjiem Somijaa, es iemaaciijos rakstiit angliski, iemaaciijos veidot sakariigus teikumus un izteikt savas domas sveshaa valodaa. Kad es saaku shad un tad braukt uz Somiju, es iemaaciijos arii daudz maz runaat angliski, kaut jaasaka runaashana joprojaam ir mana vaajaa vieta. Hmm, atkal es noniecinu skolas lomu...
A teica arī tā: "ja es ietu uz jebkaadu labu darbu,pieteikties..pirmais ko vinji skatiitos CV ir tas,kas pa skolu piebeigta un kaada fakultaate,tad piereedze un tikai tad apraksts ko es pati esmu dariijusi lai sevi pilnveidotu,citreiz vinji pat neskatiitos...tik taalu,.."
Tas, ka darba deveeji CV vispirms skataas izgliitiibu ir miits. Tici man, es pietiekami ilgi straadaaju, lai sho to par to zinaatu. Vispirms vinjus interesee pieredze. Ja nav pieredzes, tad vinjus interesee speeja maaciities. Oficiaala izgliitiiba, protams, ir liels bonuss, dazjaas jomaas taa ir pilniigi obligaata, bet tas ir tikai dazjaas retaas jomaas. Saproti, jebkursh idiots var ieguut labas atziimes un pabeigt skolu, bet tas veel nebuut nenoziimee, ka vinsh ir kaut ko sapratis no taa, ko vinjam tur maaciija.
Cilveeki, kas tikko pabeigushi universitaati un meklee darbu nav populaari darba njeemeju viduu. Domu gaajiens taads: "Vinji tachu neko veel nesajeedz. Vinjiem viss buus jaaiemaaca, tas prasa laiku. Mums vajag kaadu, kas jau labi zina, kas ir jaadara un kaa."
Man priekshniece nesen mekleeja jaunu darbinieku un es vinjai pajautaaju, peec kaadiem kriteerijiem vinja izveelas cilveekus. Vinja teica, ka pirmais, uz ko vinja skataas, ir tas, vai tas cilveeks ieejot muusu ofisaa juutas kaa maajaas. Interesanta pieeja...