Ā, skaidrs, kā tu to domāji. Es to iztēlojos savādāk, kā "kruts" = "populārs" = "patīk daudziem". Tobiš, ir vesela kaudze grupu, kas savstarpēji daļēji pārklājas, un, kur katrā kaut kas skaitās populārs/kruts, ja tas patīk pietiekami daudziem no šīs grupas ("8.b klases populārākā meitene Maijiņa", "populāra Latvijas smagā metāla grupa "Zirgs"", un tādā garā (runājot vajadzīgo grupu bieži noklusē/pieņem par pašsaprotamu - ja sētas puika pasaka, ka "ies uz to kruto filmu Terminators", tad visiem viņa draugiem uzreiz ir skaidrs, ka tas ir bojeviks, jo viņš un visi viņa draugi skatās tikai bojevikus)). Snobi un kritiķi varētu tiklab būt atsevišķa grupa, kuras vidū ir populārs kimkiduks, vai tikpat labi jaunākās modes noteicēji konkrētā grupā, vai tikpat labi atsevišķa grupa, kurā populārs ir jebkas, kas šķiet nepopulārs pietiekami daudziem citiem.
Pretstatīts tiek daudz kas - snobi pret popsīgajiem, metālisti pret reperiem, krievi pret latviešiem.
Manā izpratnē kruts un populārs ir viens un tas pats, un abi saistīti ar statusu - ja nedari to, kas ir populārs/kruts, tad konkrētajā grupā zaudē stāvokli vai pat tiec izraidīts.

Hmm, bet vispār kļūst skaidrāks, kāpēc cilvēki nesaka, kāpēc viņiem kaut kas patīk. Nu, ja ir runa par individuālo patikšanu, tad pilnīgi iespējams, ka tā ir arī intīma, piemēram, ja cilvēkam patīk kaut kāda mūzika tikai tāpēc, ka tā skanēja, kad viņš pirmo reizi drāza Anniņu, tad neies par to izplūst detaļās. Savukārt, ja kaut kas patīk statusa paaugstināšanai, tad neies jau atzīties.

Bet es tomēr nesaprotu, kā var kaut kas patikt nemotivēti. Ja patīk nepaskaidrojami, to vēl varu pieņemt.

Par "kulta" viskautko - tam piekrītu.