Tehniskā apskate izieta, prieks un laime:) Protams, lai nenomirtu no garlaicības, gadījās arī Piedzīvojums.
Vārdsakot, no rīta svaigi pamodies un pacilāts kratu galvu mūzikas ritmā un stūrēju saremontēto vāģi uz tehniskās apskates vietu. Sastrēgums izstāvēts, spiežu pedāli grīdā - pļurkts - noraustās, norīstās, bet uz priekšu neiet. Nu skaidrs, benzīns beidzies. Dooh, tak jau vakar gribēju ieliet, bet atmiņa nav miskaste un ar nevajadzīgiem sīkumiem mani netraucē. Tā nu sabrūk plāns laicīgi ierasties tehapskatē, bet labi, nav ko gausties, kaut kas jādara lietas labā - iestumju auto stāvvietā un dodos meklēt benzīnu.
Pēc pārdesmit metriem atrodu benzīntanku. Bet kur es to benzīnu liešu - kabatā, vai? Beznīntanks automātiskais, trauku tur nenopirksi. Dodos vien tālāk un vēl pēc pārdesmit metriem atrodu "plastmasas izstrādājumu veikalu" - tieši tas, kas vajadzīgs - iegādājos muciņu un piltuvi, un lepns kā gailis ierodos benzīntankā uzpildīties, cenšoties ignorēt pārējo autobraucēju skatienus, kas, šķiet, vaicā: "Muciņā benzīnu lej, nesīsi mājās un ostīsi, vai?"
Nu labi, viss it kā ir, tagad tik jāsalej benzīns mašīnā - kas var būt vienkāršāk. Kad aplēju bikses ar benzīnu, tad konstatēju, ka tik vienkārši nemaz nebūs - piltuve ta paredzēta, lai pudelēs salietu pašbrūvēto - leņķis ne tas, izmērs ne tas, benzīns tek visur kur, tikai ne bākā. Nospļaujos, iztēlojos, kas notiktu, ja izlaistīto benzīnu aizdedzinātu, un dodos meklēt laimi citā virzienā.
Nostaigāju kādu kilometru, atklepojot garāmbraucošo auto izplūdes gāzes, viegli reibstot no iztvaikojošajām biksēm un funktierējot, ka varētu jel trāpīties kāds pārtikas veikals, tad varētu sadabūt kolas pudeli, ar kuru varētu iemānīt benzīnu bākā daudz veiksmīgāk, nekā ar nepareizo piltuvi. Bet, kas to deva, ģeniālo plānu neizdevās realizēt, jo beidzot atradu laimi - kārtīgu benzīntanku - piedāvājumā četru veidu benzīnkannas: ar piltuvēm vai trubiņām, melnā vai sarkanā krāsā, ko kungs vēlas.
Te nu Piedzīvojums arī beidzas, vot, sanāca kā Sprīdītim, kas nepareizajā virzienā devās laimi meklēt.
Vārdsakot, no rīta svaigi pamodies un pacilāts kratu galvu mūzikas ritmā un stūrēju saremontēto vāģi uz tehniskās apskates vietu. Sastrēgums izstāvēts, spiežu pedāli grīdā - pļurkts - noraustās, norīstās, bet uz priekšu neiet. Nu skaidrs, benzīns beidzies. Dooh, tak jau vakar gribēju ieliet, bet atmiņa nav miskaste un ar nevajadzīgiem sīkumiem mani netraucē. Tā nu sabrūk plāns laicīgi ierasties tehapskatē, bet labi, nav ko gausties, kaut kas jādara lietas labā - iestumju auto stāvvietā un dodos meklēt benzīnu.
Pēc pārdesmit metriem atrodu benzīntanku. Bet kur es to benzīnu liešu - kabatā, vai? Beznīntanks automātiskais, trauku tur nenopirksi. Dodos vien tālāk un vēl pēc pārdesmit metriem atrodu "plastmasas izstrādājumu veikalu" - tieši tas, kas vajadzīgs - iegādājos muciņu un piltuvi, un lepns kā gailis ierodos benzīntankā uzpildīties, cenšoties ignorēt pārējo autobraucēju skatienus, kas, šķiet, vaicā: "Muciņā benzīnu lej, nesīsi mājās un ostīsi, vai?"
Nu labi, viss it kā ir, tagad tik jāsalej benzīns mašīnā - kas var būt vienkāršāk. Kad aplēju bikses ar benzīnu, tad konstatēju, ka tik vienkārši nemaz nebūs - piltuve ta paredzēta, lai pudelēs salietu pašbrūvēto - leņķis ne tas, izmērs ne tas, benzīns tek visur kur, tikai ne bākā. Nospļaujos, iztēlojos, kas notiktu, ja izlaistīto benzīnu aizdedzinātu, un dodos meklēt laimi citā virzienā.
Nostaigāju kādu kilometru, atklepojot garāmbraucošo auto izplūdes gāzes, viegli reibstot no iztvaikojošajām biksēm un funktierējot, ka varētu jel trāpīties kāds pārtikas veikals, tad varētu sadabūt kolas pudeli, ar kuru varētu iemānīt benzīnu bākā daudz veiksmīgāk, nekā ar nepareizo piltuvi. Bet, kas to deva, ģeniālo plānu neizdevās realizēt, jo beidzot atradu laimi - kārtīgu benzīntanku - piedāvājumā četru veidu benzīnkannas: ar piltuvēm vai trubiņām, melnā vai sarkanā krāsā, ko kungs vēlas.
Te nu Piedzīvojums arī beidzas, vot, sanāca kā Sprīdītim, kas nepareizajā virzienā devās laimi meklēt.