bartolomejs

"Ja tev ir krūtis, tas vēl nenozīmē, ka tev ir tiesības savākt visu segu" (c) Pravietis

http://klab.lv/users/lord/59700.html

kā Lords un Malefici pabaroja sevi un Pravieti ar četriem maziem kartupelīšiem:
nu sākās viss ar to, ka Malefici sagribējās ēst... Lords nolēma, ka arī neatteiktos... pie Pravieša izrādījās tikai četri maziņi kartupelīši un no tiem viens cilvēks normāli nepaēdīs, kur nu vēl divatā... tā nu pie darba ķērās Lords... Lords ar Malefici sagrieza četrus kartupelīšus un divas trešdaļpaprikas (sarkano un dzelteno)... viss tas nonāca pannā... klāt tika pievienoti pipari un ķiploksāls, ēdamkarote miltu, ūdens, krējums, alus, ola un kečups... rezultāts sanāca burvīgs... kāds izteicās dzejnieka vārdiem "izskatās, ka tas jau ir ēsts...", vēl kāds atcerējās "a kur ir Mincītis?"... tika deleģēti cilvēki Mincīša meklēšanai, bet tie, kas zināja patiesību, tikai viltīgi smaidīja un vēlēja laimi meklējumos... te gribējās bilst "Вам что, кошки не нравятся? да Вы их просто готовить не умеете!!!"

bet rezultāts izrādījās ēdams... maltītei pievienojās arī Pravietis... tikai sievietes nolēma atturēties... tika pievienots sviests un aizkožot ar baltmaizi, viss tika garšīgi likvidēts... tagad jūtos pārēdies un dzimis pavārs, kurš gluži kā Jēzus ar 5 maizes klaipiem pabaro 5000 cilvēku (ņemot vērā, ka tajā laikā par cilvēkiem tika uzskatīti tikai vīrieši, kuri bija sasnieguši fizisko briedumu, tātad neskaitot sievietes un bērnus)...

http://klab.lv/users/lord/59352.html

pa ceļam svinēt jāņus braucot, bija sabraukuši patēva radi... un mazliet amani samulsināja... es esmu pieradis saņemt komplimentus un esmu no tiem, kas uz komplimentiem atbild ar "es zinu"... bet pie komplimentiem par izskatu es gan neesmu pieradis... ok, sanāk dzirdēt komplimentus par gaumi un par stila izjūtu un par to, ka bārda piestāv... cilvēki nepārstāja jūsmot par manu izskatu, bet es tikai sēdēju un mulsi smaidīju kā jauna meita... kroņa citāts atvadoties no patēva tēvabrāļa "žēl, ka Tu nebūsi, uz tik skaistu cilvēku gribētos skatīties un skatīties..."

un šis posts nav pašapziņas celšanai... es gluži vienkārši esmu nedaudz apjucis... es to visu norakstu uz vecuma marazmu, jo visi manu izskatu slavējošie bija pāri tam vecuma slieksnim, kas saucas "jaunais cilvēk"... un vēl man paziņoja, ka es izskatoties pēc kāda ārzemju diplomāta, bet ne kādā gadījumā pēc latgaļu zemniekbērna... šim apgalvojumam gan es piekritu un nesamulsu..

http://klab.lv/users/lord/57741.html

biju sataisījies nopubliskot visus savus internetā izmantotos loginus kopā ar pasvordiem... bet tad atcerējos, ka tos tāpat visi zina un nolēmu to nedarīt... ja kāds kaut kuru neatceras, jautājiet droši... visa mana privātā dzīve ir jūsu rīcībā, mani dārgiem...

http://klab.lv/users/lord/57516.html

skaisti... pie dabas (tur pat, kur uzņemta iepriekšējā postā redzamā bilde) paēdām šašlikus, sataisījām divus ugunskurus - mazu - šašlikiem un lielu - lai būtu no kurienes ņemt ogles... sacirtām siltumnīcu šim nolūkam... es atklāju peldēšanās sezonu... pastaigājoties pa purvu, tiku akacī... mazliet sarijos purva dūņas, bet labi, ka sataustīju priekšā cietu zemi, izdevās izrāpties... viss netīrs, slapjš.. fui... bet vismaz veselīgi pasmējāmies un paplāti ar šašlikiem vēl atvedām uz mājām... a mājās nav karstā ūdens... ehh... :(

http://klab.lv/users/lord/56280.html

dažādu personu dažādas atklāsmes vienādos apstākļos...
atklāsme #1, persona #1

"Nogurums, dzīves apnikums, eksistenciālās krīzes... Tas viss saplūst vienā, pāraugot lielā, pulsējošā sāpē"

Tas ir tas, kas nāk prātā klausoties smago mūziku tās cienīgāju aplenkumā. Vide rada emocijas. Smagajā mūzikā vienmēr nozmīmīgu vietu ieņēmusi nāvo, nolemtība, ļaunuma uzvara, etc. Mūzikas iejas tiek atspoguļotas tās cienītāju apģērbā, uzvedībā un runas stilā. Atrodoties starp šādiem cilvēkim, mūzikas propogandētā dzīves pieeja automātiski pāriet uz indivīdu. Mūzika rada emocijas, parāda "tagad tu jūti prieku/skumjas/izmisumu!"

Un vispār, kāpēc es šito rakstu? Vienkārši sēžu metāla pasākumā un man nenormāli nāk miegs un rakstot šo jau četras reizes aizmigu.

atklāsme #2, persona #2

Sēžot metāla pasākumā, acumirklī atsaucu atmiņā tos laikus, kad šādu pasākumu apmeklēšana bija ikmēneša svarīgākais notikums. Toreiz mani šī mūzika un tās klausītāji iedvesmoja; tikai šādos pasākumos es varēju izlādēties, beidzot neko netēlojot brīvi izrādīt savu melno dvēseli. Vismaz toreiz man likās, ka tā ir melna. Vajadzēja un gribējās ģērbties melnā, apkārties ar lētu sudraba imitāciju kalnu no galvas līdz papēžiem. Tolaik likās baigi cool sadzert ar kādu mataino tubrālības, izpīpēt kāsīti, neatcerēties kā un kur rīts sagaidīts, pirmajā rindā matus izpurināt utt.

A tagad - esmu fona vērotājs, kaut kur distancējies no visa tā. Da i nezinu, vai man šis viss melnums vairs ir vajadzīgs. Something is lost. Smth is that I have found.

Vai man patiks? We'll see. So far... cīnos ar apātiju. Un smejos par Lorda miegainību =)

http://klab.lv/users/lord/55284.html

Nightwish
no Igaunijas atvestās atziņas/secinājumi/pārdzīvojumi/piedzīvojumi, etc.:
(1) - 8) iesildīšanas koncerta laikā radušās un pierakstītas atziņas, kursīvā papildinājumi, kas rakstīti tagad)
1) Urmasam patīk, ka tam atkārto divreiz...
2) Latviešiem i vienreiz līdz galam nav jāsaka, pietiek jau ar Kreatoru autobusā...
3) Latvieši metāla koncertos guļ... (un guļ gandrīz visi, alkohols un nogurums ņem savu, tāpēc tajā laikā, kad Urmasi priekšā ekstāzē lēkā plīvojot matiem, latvieši aizmugurē uz soliņiem mierīgi sagūlušies un krāc...)
4) Lords neatpaliek no latviešiem...
5) Metālisti spēj izdzert ļoti daudz alus... bārā beidzās plastmasas glāzes (acīmredzot bāra darbinieki nebija gaidījuši, ka tiks izdzerts tik daudz...)
6) Igauņus latvieši iznīcinās svētajā karā...
7) Daži Urmasi ir ļoti izdomas bagāti un kreatīvi, spējot radīt absolūti neklausāmu mūziku - (tālāk seko Lilai piezīme) un pie tam, uz skatuves spēlējot rādīt tādas baudpilnas un apgarotas sejas, ir kā tas draņķis, ko viņi spēlē būtu sazin kāds šedevrs
8) Kāda krievu žurnāliste reiz teica, ka pasaulē ir tikai divas izvirtības - hokejs uz zāles un balets uz ledus... ir arī trešā: igauņu metāls...

9) Tallina ir skaista pilsēta... skatoties no vecpilsētas, tā šķiet sirreāla... sešos pareizticīgo katedrālē sāk skanēt zvani un tad rodas sajūta, ka garīgais un laicīgais radot šo vietu ir saplūdis vienā...
10) Sēžot pie Tallinas pilskalna, Lilai izspļāva frāzi, kurai bija grūti nepiekrist: "Stulbie tūristi"... mani arī nokaitināja igauņu ļaudis, kas visu laiku uzvedās kā tūristi...
11) "labi, ka mums ir līdzi fotoaparāts" atkārtojām mēs katrreiz, ieraugot lietas, kuras vienkārši nedrīkstēja neiemūžināt... tikai žēl, ka tieši fotoaparāta mums nebija... par to sāpēja mazliet sirds...
12) Starp metālistiem ir sastopami ļoti skaisti cilvēki... un ļoti neskaisti cilvēki... un kopā viņi tik pat kā nerada kontrastu... tas ir dīvaini...
13) Igauņu pudeļvācēji, ieraugot autobusu no Latvijas uzreiz bija klāt, jau it kā zinādami, ka tukšu pudeļu uz tā būs pietiekami, lai nopirktu krūzītes ar Igaunijas simboliku, Nightwish krekliņus vai biļetes uz koncertu... kā arī daudz ko citu... pudeļu bija daudz... sajutos pārsteigts, ka viņiem izdevās to visu aiznest...
14) Igaunijā latvieši satiekas pie veikala Rimi... tāpat kā zviedri Rīgā pie McDonalds...
15) Linda ir skaista... žēl tikai, ka maza... un Urmasi diez vai būtu apmierināti, ja uzzinātu par manu vēlmi to ņemt līdzi uz Latviju... bet no Lindas mājām varētu ļoti labi apšaudīt Tallinas pili no lielgabaliem, jo tās atrodas gandrīz vienā līmenī ar diezgan augsto pilskalnu...
16) Tallinā ir pilna jūra ar prāmjiem... un pilna pilsēta ar nesmukiem debesskrāpjiem...
17) Lilai gribētu dzīvot Tallinā... Lords gribētu dzīvot Rēzeknē... Lorda vēlmes piepildās...
18) Nightwish ir burvīgi... pirms kāda gada es skatījos koncertu "From Wishes To Eternity" un biju pilnīgā sajūsmā... es sapņoju tikt uz šādu koncertu... un tiku... tā jau var zaudēt visus sapņus, ja tie piepildās... tagad vēl tikai uz Vangeļa koncertu jātiek... bet nu par laimi, nav iespējams, ka tas varētu notikt... pirmkārt, tas maksā ļoooti dārgi, otrkārt... otrkārt tas maksā tik dārgi, ka es to nekad nevarēšu atļauties... ja es tomēr tikšu uz Vangeļa koncertu, zaudēšu ticību dzīvei...
19) Iesildīšanas koncerti notika ne tur pat, kur bija Nightwish koncerts... tas mazliet samulsināja...
20) Lilai (klausoties iesildīšanas koncertu) "Urmasi domā, ka tas ir metāls"... tajā pat laikā, kad Lilai to saka, latvieši neko nedomā... latvieši guļ... izskatījās ļoti aizkustinoši... pie slimas mūzikas un vokāla, kas vairāk atgādināja psihopātiska gorillas pārošanās saucienus ar intensitāti, kas varētu būt raksturīga traktoram, kura pavadījumā Urmasi zaudē prātu no sajūsmas par šādu metālu, letiņi mierīgi snauž... jāatzīst gan, ka pirmā iesildīšanas grupa nebija tik slikta... dziesmas divas man pat ļoti patika...
21) Nightwish koncertā visi saspiesti kā siļķes mucā, visi lēkā pacēluši rokas un nākas justies kā bērnu dārzā...
22) Grupa ir burvīga... basģitārists nēsājas apkārt ar cigareti zobos... koncerta laikā izpīpēja četras... bundzinieks izskatās pēc dēmona, kurš izrāvies no elles, bet cenšas nomest pēdējās važas... taustiņnieks ekstāzē moka sintezatorus, ģitārists pozē fotoaparātiem, caur kuru displejiem Urmasi vēro koncertu, un mētā darba un higiēnas piederumus publikai... vokāliste kā vienmēr burvīga... skatoties uz viņu pat es nespēju piesieties pie tā, ka emocijas būtu viltotas... izskatījās, ka viņa tiešām ar visu sirdi un dvēseli dzīvo līdzi tam, ko dzied...
23) Pie pults, kā jau lielā daļā koncertu, kur es tieku, sēdēja persona, kas neiedomājās noregulēt tā, lai varētu dzirdēt taustiņus un balsi... nu jā, un ģitāru... brīžos, kad bundzinieks pārdzīvoja lielākos trakuma brīžus un basģitārists spīdzināja instrumentu visemocionālāk, citu neko nevarēja dzirdēt... šis fakts gan mazliet aizēnoja pasākumu...
24) Nedziedāja Walking in the air un Once upon a trobadour... a žēl... ļoti žēl...
25) Pēc šādiem koncertiem vajag dušu un svaigas drēbes, nevis autobusā un piecas stundas uz Latviju... tad uz stundu pie Lilai uz tēju un piecas stundas uz Rēzekni... kur, kā vēlāk izrādās, nemaz nav siltā ūdens...
26) Igauņi nerunā krieviski... un nesaprot ko runā citi...
27) Urmasu meitas pazaudēja manu ādas jaku ar pasi un brillēm un XTC, kuru tā arī neizlietoju, kabatās... viss beidzās labi... jaka tika atrasta...

un tā varētu turpināt vēl ilgi... bet es domāju, ka pagaidām pietiek... esmu pārāk noguris un pat neredzu ko rakstu - acis aizpampušas no ilgās negulēšanas un viss smukā migliņā tīts... paļaujos uz intuīciju...

http://klab.lv/users/lord/54851.html

man nav depresija... nejautājiet vairāk par depresiju... man tās nav...
man gluži vienkārši ir neliela eksistenciālā krīze... es gluži vienkārši sāku apzināties, ka cilvēki mani nogurdina... un ka man ir apnicis tikt izmantotam... ok, es saprotu, ka man uz pieres ir rakstīts: "nāciet un sūdziet man savas bēdas, jo caur mani jūs uzklausa Dievs" un "uzdodiet man stulbus jautājumus, es noteikti uz tiem atbildēšu un vēl izteikšu kompliemtnu par to, cik oriģināla un radoša domāšana ir jautātājam"... ja man tagad vajadzētu uzskaitīt cilvēkus, kuri ar mani kontaktējas tāpēc, ka viņus tiešām interesēju es, nevis caur mani viņi cenšas atrast sevi, nez vai es daudz varētu saskaitīt... un pat tos cilvēkus, kuri mani neizmanto, lai risinātu savas problēmas, es izmantoju, lai atpūstos no tiem, kas izmanto mani... sanāk nepārtraukta izmantošanas ķēde... tā pat nav simbioze, jo simbiozē baro viens otru... šeit tas iet pa ķēdi... un beidzot ir pazudis līdzsvars un manis izmantotāju ir palicis vairāk par tiem, ko es izmantoju un tāpēc ir kļuvis grūtāk elpot...

kā man ir jāizturas pret cilvēkiem, lai viņi manī redzētu kaut ko, izņemot vienmēr gatavu par brīvu uzklausīt psihologu?

ciest nevaru rakstīt depresīvus postus... :PP

http://klab.lv/users/lord/54079.html

"Pieļauju, ka viņš [Lords] pēc pāris gadiem vairs nevienu neinteresēs" ©[info]andzha
ja tā padomāt, tad Andžam ir taisnība... cik gan ilgi es vēl spēšu uzturēt uz sevi koncentrētu cilvēku uzmanību ar vienām pašām vājajām seno rituālu un antīkās vēstures zināšanām? pie tam, līdz 12 gadu vecumam iegūtās zināšanas aizmirstas... jau tagad atceros tikai nenozīmīgu daļu no tā, ko zināju tad... pieaugot manam, tātad arī manu "draugu" un paziņu vecumam, sāku apzināties, cik stulbs, salīdzinājumā ar pārējiem es esmu... cilvēkam, lai "kādu interesētu", ir jābūt vai nu personībai vai arī gudram... pēdējai kategorijai es nepiederu, tas, ka daži domā savādāk neko nenozīmē jo ne vienmēr redzamais saskan ar patiesi esošo... arī personība no manis sanāk nekāda... savā laikā [info]melora teica, ka man nav kodola, idejas... es esmu pilnīgi tukšs... mans saturs ir informācija, kuras iekšpusē nav cilvēka dvēseles - personības (protams, te varētu izvērst disputu par to, ka dvēseles sastāvā personība nedrīkst ietikpt, bet ne jau par to iet runa)...

gribēju uzrakstīt CV un kādu pieteikuma vēstuli, bet tad es sapratu, ka nav nekādas jēgas, es tik un tā neko neprotu, es nekam neesmu derīgs...

Andžam taisnība... vēl daži gadi un mani aizmirsīs... un nevienu es neinteresēšu... jau tagad aizmirstu, ja man atslēgtu internetu...

http://klab.lv/users/lord/53648.html

raksturīgi, ka lai nebūtu jāstāda kartupeļus, Lords ir gatavs salauzt roku, gūžas kaulu un potīti... :D un kad gulēju pagrabā un nodevos pārdomām par to, ir vai nav lauzts mugurkauls (bija sāpju šoks un nolēmu, ka vai nu ir smadzeņu satricinājums vai arī kaut kas lauzts un tajā brīdī vainīgā likās mugura), atnāca cilvēki un uztvēra kā joku manu lūgumu iedot man ķemmi... kad beidzot izdevās piecelties un izkļūt no pagraba, nolēmu, ka nav tik traki... ilgi biju balts kā palags, bet ar laiku sapratu, ka dzīvošu... izrādījās, ka lauzts nekas nav... stiprs elkoņa sasitums ar iespējamu kaula plīsumu, smuka, centimetrus 30 gara un 10 plata gematoma vai kas tamlīdzīgs uz gurna un sāpoša potīte... Lorda kreisā puse ir pilnībā nelietojama... :))

http://klab.lv/users/lord/53256.html

saruna ICQ ar nelielām redakcijām..
- un kas tā par krāsu - melna, zaļa, rozā? (o lūdzu, saki, ka rozā :P)
- nē, zaļa un sarkana... nolēmu atmest savu nopietno imidžu.. un mazliet pauzjautrināties...
- Tu neticēsi, bet man gribētos Tevi tagad redzēt
- redzēsi, kad satiksi... zaļi ar sarkanām šķipsnām...
- vai vērša riņķi Tev degunā arī ir?
- nē... vēl nav.. vispār es domāju ausi izdurt..
- ē.. nopietni?
- tas ir vairāk vai mazāk permanenti?
- krāsa?
- jā..
- nu ja nepatiks, nokrāsošu savādākus.. vēl jau neesmu izskalojis.. tā ka vēl neesmu redzējis kā izskatās ar šķipsnām.. tīri zaļi gan bija ok...
- džīzus kraist
- pie žaķetes labi izskatās..

(pēc brīža)

- kā ir?
- lai izkalst, tad redzēs.. pagaidām izskatās diezgan atbaidoši...
- ko Tu neteiksi :P izskatās zaļi?
- nē, zaļi jau bija... tagad pa virsu ir sarkanas šķipsnas..
- o bož
- hmm...
- nju?
- vispār neizskatās slikti... domāju, ka tādus atstāšu... savādāk vajadzēs balināt, lai kaut ko virsū dabūtu..
- Tev tur kāda digitālā kamera nav aizķērusies? :))
- nē, diemžēl...

http://klab.lv/users/lord/52991.html

vakars jeb rīts burvīgā kompānijā jeb atgriešanās pie savas dzimtas apjūsmošanas...
patiesībā ir tā, ka man ir divas mīļākās kompānijas (kompānija ir vienība, kas pārsniedz divus cilvēkus manā uztverē) - Dorians un tēvs ar tēvabrāli... nožēlojami ir tas, ka es iemācījos lepoties ar savu uzvārdu tikai gadu pusotru atpakaļ, bet līdz tam to centos slēpt un ļoti kaunējos no tā... bet toreiz tas bija personvārds, kas apzīmēja mani tolaik, nevis manu dzimtu... tikai tagad es esmu sācis apzināties savu uzvārdu kā savas izcelsmes rādītāju - cilvēku grupas vienojošo nosaukumu līdzīgi Dorianam....

ļoti patīkams vakars... vai precīzāk rīts vienā no manām mīļākajām kompānijām... starp tiem diviem cilvēkiem, kuriem es vienmēr esmu vēlējies līdzināties un ko esmu uzskatījis par saviem "guru"... šeit gan būtu jāmin vēl viens cilvēks, kas atbilst šim raksturojumam - mātes brālis... mazliet sausā sarkanvīna, Bregovics, Led Zeppelin, ELP, Jetro Tull, Чиж, Theatre of tragedy, pavisam mazliet no Laimas Muzykantiem un lieliskākā kompānija, ko vien varu vēlēties (protams, ja neskaita Dorianu... bet šo kompāniju sniegtais baudas atšķiras kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi... šos divus cilvēkus es labprāt sastaptu reizi mēnesī, lai tas nekļūst par rutīnu un vienmēr var just to pašu prieku tos sastopot, savukārt daļu Doriana es sastiepu samērā bieži, bet ar to man nav tik liela dvēseļu saskaņa... tie gluži vienkārši ir labākie draugi... un tie nevar sniegt to, ko var sniegt radniecīgas asinis un dvēseles... tāpēc katra no šīm abām kompānijām ir pati labākā savā ziņā, bet salīdzināt tās nebūtu jēgas)...

ļoti labi... visu vakaru domāju, kā gūt iedvesmu nu jau šodien paredzētajai atskaišu rakstīšanai... te nu arī iedvesma...

ehh, atkal sanāca analīze... divu nesalīdzināmu cilvēku grupu salīdzināšana... laikam jāiet un jāizguļas... šodien daudz darba paredzēts izdarīt...

http://klab.lv/users/lord/52087.html

"beigās dabūsi lielu betona plāksni, kas horizontāli nosegs tavu kapu un uzraksts vēstīs - nemaz nedomā līst ārā" ©[info]lilai

http://klab.lv/users/lord/51472.html

pēdējās divas dienas...
interesanti braucot no rīta intervēt cilvēkus, sastapt autobusā noklausīties mātes sarunu ar aptuveni divgadīgu bērnu:

- re kur sunītis
- suītis
- (izrunā vārdu, ko neesmu dzirdējis)
- (atkārto šo vārdu)
- kādā tas ir valodā?
- kievu
- nepareizi, ivrītā...
kāpēc mana mamma man divu gadu vecumā nemācīja ivrītu?

ļoti interesanti pakontaktēties ar cilvēku, kurš, izrādās, ir sēdējis vairākās koncentrācijas nometnēs un pat vienu brīdi SS sastāvā apsargājis vācu koncentrācijas nometnes... un šis pats cilvēks esot pazinis manu vectēvu, par kuru man bija ļoti interesanti paklausīties jaunas, vēl nezināmas lietas...

izrādās, ka filmās pārspīlē ar krūšturi uz lustras... patiesībā to tur uzmest praktiski nav iespējams... nu vismaz ir ļoti problemātiski...

interesanti ir arī, kad sieviete, kas guļ blakus svešā dzīvoklī, dzirdot zvanu pie durvīm, paziņo, ka ja ir ieradušies dzīvokļa saimnieka vecāki un viņi ienāks iekšā, viņa izliksies, ka mani nepazīst... un viņu vecāki noteikti pazīst... ehh, sievietes un viņu asprātība... ;D

reizēm ir ļoti patīkami sastapt uz ielas cilvēkus, kas kādreiz ir nozīmējuši vairāk par visu pasaulē... pat ļoti patīkami...

atziņa no tiesību teorijas lekcijas - jebkuras problēmas var atrisināt ļoti vienkārši... vienkārši kādam ir jānomirst un viss atrisinās pats no sevis... nu izņemot ar krimināllikumu saistītas lietas... tur tas tikai sarežģī situāciju... bet ģimenes lietās nāve ir labākais līdzeklis problēmu risināšanai...

http://klab.lv/users/lord/51399.html

interesants pasākums - bēres... diena sākas ar dušu un no dušas pa taisno uz morgu... sanāk paskatīties ne visai pievilcīgus skatus... bet nu tas tikai pirmajā brīdī, kad ienāc... ir kaut kā dīvaini... es beidzot sapratu atšķirību starp mirušu un dzīvu cilvēku... mirušu cilvēku es nejūtu... es to uztveru kā priekšmetu... un tāpēc morgā sākumā jutos ļoti dīvaini, jo kaut arī iekšā bija astoņi cilvēki, es jutu tikai piecus... pie šādas sajūtas ir jāpierod... pieradu...

pareizticīgo izvadīšanas rituāls ir jauks... man patika... tikai cilvēks, kurš mani vienreiz kā tūristu vadāja, uz mani dīvaini skatījās... laikam domāja, ka kārtējo reizi esmu kā tūrists...

pareizticīgās dziedātājtantiņas dzied labāk par katoļu dziedātājtantiņām... bet tas arī skaidrs... viņas par to saņem smuku naudiņu... katoļu tantiņas nesaņem neko...

man patīk nest krustu pa priekšu bēru procesijai, nezinot, uz kurieni jāiet... ;D

dažreiz kapi ir labi ar to, ka tajos stundām ilgi var pētīt senus kapu pieminekļus un krustus... puse no mani interesējošajiem tika arī iemūžināti fotofilmiņā...

atpakaļceļā no Daugavpils uz Rēzekni vienai mašīnai kaut kas pārtrūka, sanāca "пикник на обочине"... ar māsīcu izvilkām bēru mielasta pārpalikumus un kamēr visi bija aizņemti ar mašīnu un nelaimes mērogu apspriešanu, mēs mierīgi sēdējām uz vienas no mašīnu motora pārsega un ēdām maizītes, aizdzerot ar sarkanvīnu un toniku... лепота... :)

dziedātājtantiņas ņēmās apspriest mani un manus matus un manu bārdu... domāja, ka no manis labs batjuška sanāktu, bet kad konstatēja, ka esmu katolis, nolēma, ka būt man ksjondzam... es viņām arī piekritu - būt būt... tad panesās starp viņām diskusija par to, vai man atstāt bārdu vai skūt nost... ksjondzam nepiederoties bārda... atbildēju, ka тогда видно будет un aizgāju ēst maizītes un aizdzert ar sarkanvīnu...

diena bija burvīga, ja vien tā vispār var izteikties par bērēm...

http://klab.lv/users/lord/50192.html

seezhot pie [info]honeybee uz balkona un piipeejot uudenspiipi, radaas ideja par pirmatneejo vibratoru baroshanas avotiem... saakaas viss ar to, ka es piedaavaaju kaamiiti, kas skrien pa riteni, kas razho energjiju dotajam objektam... taalaak aizgaaja diskusijas par to, ka vareetu izmantot arii dzirnavu un uudenskritumu energjiju... tad bija arii kronas kaarta.... kaut kas veel piedaavaaja versiju par to, kaa ir radies velosipeeds...

P.S. nez no kura laika es tik perverss... vai arii vienkaarhi sabiedriibas negatiivaa ietekme uz manu nenobriedusho psihi... ;D

http://klab.lv/users/lord/49598.html

izskataas, ka ar saviem unikaalajiem testeejamajiem objektiem (personaam) man ir izdevies radiit baumas par sevi psihologu aprindaas... vismaz taa man pateica pasniedzeeja, kura man pasniedza pirmajaa kursaa un kopsh taas reizes nebiju vinju iipashi maniijis..

http://klab.lv/users/lord/49168.html

šodien dažas stundas pasēdēju ar sievietēm, kas apsprieda savu seksuālo dzīvi daudzu gadu garumā un runāja par visiem saviem vīriešiem... hmm... nu tagad es nolēmu, ka līdz vecumam man jaunu sieviešu nebūs... gultā saka, ka esi labākais mīļākais, kāds viņai ir bijis, bet draudzenēm saliek rindas kārtībā labākos un sliktākos, kas jebkad bijuši ar diezgan sīku katra indivīda īpatnību izklāstu... labi, ka man celibāts, vismaz ir naiva cerība, ka manas priekšrocības un trūkumi netiek tik publiski apspriestas.... ;))

http://klab.lv/users/lord/35702.html

es visu pēdējo laiku dzīvoju ar sajūtu, ka vēl mazliet mazliet un es sapratīšu... vēl tikai mazliet un es zināšu atbildi... tā vēl tikai jānoformulē un viss būs skaidrs... atrisināts... es zināšu visu, ko vien mirstīgajam ir iespējams zināt par to... bet problēma ir tāda, ka man nav ne mazākās nojausmas, kas tas ir, ko es zināšu... ja es zinātu jautājumu, iespējams, ka atbildi es jau būtu noformulējis un zinātu... Jungs to sauca par izredzētības sajūtu... interesanti, kādas iniciācijas man būs jāiziet, lai uzzinātu atbildi uz jautājumu, kuru es nezinu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/62833.html

tātad jāatceras, ka dzert man nedrīkst un ka patiesībā es esmu daudz vājāks, kā man likās... ļoti atvainojos tiem, kam vakar bija jāredz mana vājuma izpausmes un ceru, ka nākamreiz, kad man ienāks prātā piedzerties, man kāds par to atgādinās un neļaus atkārtot vakardienas apkaunojumu.

http://klab.lv/users/lord_andrey/59472.html