bartolomejs

tuvojas laiks, kad atkal nāksies braukt uz Rīgu un lūgt cilvēkiem naktsmājas... par to tad šonakt arī bija sapnis... nokļuvu kādā svešā pilsētā un bija jāatrod, kur palikt pa nakti... kāds draugs uzaicināja pie sevis, bet pēc brīža ieradās viņa vecāki un lika man izvākties, jo mani netaisoties paciest savā mājā... nezināmā drauga māte vēlējās man sist ar pātagu un iesita arī pēc tam, kad pabrīdināju, ka ja viņa iesitīs, es atgriezīšos un nogalināšu viņas bērnus un nodedzināšu māju... savācu mantas un aizgāju...

vairākiem cilvēkiem zvanīju un neviens nevarēja mani pieņemt... jau gandrīz nolēmu, ka palieku uz ielas, bet atcerējos, ka vienmēr var palikt pie Pravieša, kaut arī viņu neesmu vairāk par gadu redzējis un, spriežot pēc baumām, esot izolējies no sabiedrības, kļuvis nelaipns un nevienu nevēloties redzēt... cilvēki arī no viņa baidoties un vietas, kur viņš dzīvo, apiet ar līkumu... tā nu es nolēmu doties pie Pravieša...

Pravieti es atradu klintīs, kuras bija nosētas ar māju drupām (drupas mazliet atgādināja Palatīna kalnu)... ieraudzīju kā viņš lieliem soļiem skrien pa klintīm... gribēju skriet pēc viņa, bet sapratu, ka tā ir pašnāvība... klintis bija diezgan stāvas ar asām šķautnēm... bet nu tomēr nolaidos pa taisno un satiku Pravieti... nez no kurienes uzradās arī Diāna... pastāstīju Pravietim baumas, kuras esmu dzirdējis par viņu, taču viņš neizrādīja pārāk lielu interesi, taču ar lielu aizrautību sāka man stāstīt par saviem eksperimentiem... izrādījās, ka visu šo gadu, ko viņš bija nozudis, viņš nodarbojās ar to, ka mēģināja izaudzēt sēnes, kartupeļa un citrona hibrīdu, t.i., koku, kurā aug augļi, kas ir kartupeļi ar sēnēm un citronu... viss tas izskatījās diezgan pievilcīgi... jautāju, vai drīkstu nogaršot augli, Pravietis atbildēja, ka labāk nevajag... proporcija vēl nav ideāla, negaršos ļoti labi, taču kad eksperiments tiks pabeigts, tās būs lieliskas pusdienas vienā auglī...

http://klab.lv/users/lord/95450.html

iekš My documents kaut kur vistumšākajā un zirnekļu tīkliem klātajā stūrī guļ veca noputējusi mapīte... uz tās vēl senā šriftā ir rakstīts "Private"... šodien, rokoties pa visiem tiem krāmiem, kas ir sakrājušies My documents, nejauši uzdūros šai mapītei... tajā atradu smuki sainīšos sasietus vēstuļu sainīšus no sarakstēm ar seniem draugiem, čupiņas ar rūtiņu lapām, sīki izrakstītām ar nu jau izbalējušu tinti... savulaik esmu pierakstījis sapņus, idejas, pārdomas, dienasgrāmatas... bet tagad tās vairs tikai atmiņas, kuras laikam drīz gaida krāsns pavērtā naidā zaigojošā rīkle... uzmetu skatienu skaitlim, kas stāv uz pēdējā sainīša... stāv rakstīts 04.05.2005.... tātad nu jau vairāk kā gadu - no 04.05.2005 man vairāk nav privātās dzīves? vai arī vienkārši visa mana dzīve ir kļuvusi tik privāta, ka to vairāk nav jēgas pierakstīt?

jau Bībelē bija rakstīts - nekas nav tik apslēpts, ka kādreiz netiks atklāts...

http://klab.lv/users/lord/94749.html

interesanti, kad es beidzot saņemšos un izdzēsīšu 2002. gada īsziņas... vienīgā vēsture palikusi... kaut kā žēl dzēst laukā...

http://klab.lv/users/lord/94631.html

"poza nemainās, mainās tikai apakšbikses" (c) Anna

"kaut gan bez apakšbiksēm (domāti vīrieši) varēja tikai Renesancē atļauties" (c) Anna

http://klab.lv/users/lord/94154.html

latvieši - epileptiķu tautiņa
latvieši ir epileptiķu tauta... kā atšķirt epileptiķi starplēkmju periodā? epilepsijas slimniekiem ir raksturīga nežēlība un runāšana deminutīvos.... minēšu vienu gadījumu, kas pirms dažiem gadiem notika bērnu ar īpašajām vajadzībām speciālajā skolā - maza meitenīte pienāk pie skolotājas un ar tekstu "ar šitiem pirkstiņiem [demonstrē pirkstus] es tev izduršu actiņas" cenšas izdurt skolotājai acis.... pieaugušie epilepsijas slimnieki bieži vien prot slēpt savas destruktīvās vēlmes, tāpēc ir vēl glaimīgāki un protams, joprojām runā deminutīvos...

mazliet pavērosim mūsu sabiedrību un drīz vien konstatēsim, ka šāda uzvedība ir kļuvusi gandrīz par etiķeti... jebkurš godīgs latvietis runā skaistas muļķības, visādi cenšoties nolaizīt pielabināties, tai pašā laikā mēģinot iedurt mugurā nazi...

nu ja, un vēl lielākā daļa latviešu uzvārdu beidzas uz -iņš, -ītis, etc...

http://klab.lv/users/lord/93780.html

trešdien braucot no darba saņēmu sms no sievas ar tekstu:

"Ko tik neizdarīsi mīļotā labā - sarunāju Tev uz vakaru vīrieti :)) A."

no aizkustinājuma gandrīz grāvī iebraucu... ;D

http://klab.lv/users/lord/93311.html

par bērnību un par ieročiem...
kādreiz [info]lord_andrey ietvaros daudz rakstīju par bērnības atmiņām... šodien man palūdza izdarīt ierakstu un tā kā jau sen nekur neko nerakstu, nolēmu padalīties ar tautu vēl vienā bērnības atmiņā... ;)

kādreiz, vēl dzīvojot tālajos attīstītā sociālisma laikos, visās godīgās ģimenēs, kas vismaz mazlietiņ tiecās un cerēja uz gaišo komunisma nākotni, tika svinēta tēvijas aizstāvju diena - 23. februāris... parasti svētki noritēja grandiozi - ar parādēm un salūtiem Maskavā un galvaspilsētās... vīriešiem tika dāvināti ziedi, šņabis un odekolons "Тройной одеколон"... otrais tika paredzēts dzeršanai, kaut gan dzēra arī pēdējo (par dažādu, no pirmā acu uzmetiena, nedzeramu lietu dzeršanas tradīcijām un filosofiju savulaik rakstīja izcilais krievu literatūras klasiķis Benedikts Jerofejevs savā poēmā prozā "Москва - Петушки")... ziedus sieva lika vāzē un uz galda un priecājās pati, jo vīram nu bija šņabis un "Тройной одеколон" un vienaldzīga attieksme pret visu pārējo pasauli, bet pēc augstākminēto šķidrumu izlietošanas - vispārēja pasaules mīlestība vai arī nepārvarama pasaules sāpe... tā, kuru Gēte dēvēja par Weltschmenz... tad nu ģimenes galva sēdēja kaut kur stūrītī piesūcies pie pudeles, bet vīriešu kārtas bērni, kuriem tika pareģots nākotnē kļūt par lielās padomju tēvijas sargiem, spēlējās ar tikko dāvanās saņemtajiem spēļu zaldātiņiem vai plastmasas pistolēm un šautenēm... un katru gadu šajā datumā bērniem tika dāvinātas militāras rotaļlietas, lai puikas mācītos uzvedības modeli, kurš nākotnē noteiks viņa dzīvesveidu un mazinātu apziņas sāpes par to, ka kādreiz būs jāiet bojā tēvijas vārdā...

manai ģimenei gāja secen šņabis ar odekolonu, bet to pat nevarētu teikt par rotaļlietām... arī man katru gadu 23. februārī (tā saucamajā "vīriešu dienā") dāvināja pistolītes, zaldātiņus un balistisko raķešu palaišanas iekārtas... es augu sociālisma režīmā un par saldējumu papīra glāzītē maksāju 20 kapeikas, tāpēc man tas bija ierasti un normāli... bet kad es sāku mazliet patstāvīgāk domāt, sāku saprast par ko iet runa... un tas bija tas gads - tas pirmais gads, kad man neko neuzdāvināja un es jutos laimīgs par to... es biju diezgan nemierīgs bērns... es mēdzu izrādīt savu attieksmi pret lietām ar histēriju palīdzību... tā notika arī šoreiz... es uztaisīju nelielu histēriju par bruņošanās kaitīgumu, paziņoju, ka no šīs dienas mājās nebūs neviena priekšmeta, kas man varētu mācīt militāro uzvedības modeli (tad gan es to vēl nesapratu šādā veidā, bet ideja bija tieši tāda)... es savācu visas pistoles un zaldātiņus un mašīnītes ar raķetēm un tankus un visu, kas bija mājās militārs un izmetu visu laukā... man bija kādi seši gadi... kopš tā laika mani interesēja tikai grāmatas un dažādi konstruktori...

laikam tāpēc es tik ļoti mīlu aukstos ieročus un gūstu orgasmus, kad manās rokās nonāk kāds skaists zobens vai duncis... ;D

http://klab.lv/users/lord/92569.html

sēdēju pie datora, dzēru mate un visu laiku rozā sirsniņas no visurienes lec laukā... izbesīja mani, cik var ņirgāties par cilvēkiem... kāpēc nevarētu svinēt oficiālu Ballantines day, starptautiskos Jāņus - cilvēki piedzērušies, bāri un alkohola tirgotāji pamatīgi nopelnītu, visi laimīgi - vilks paēdis un kaza dzīva... turklāt visi būtu apmierināti, jo dzert var gan pāri, gan arī vientuļnieki, un pat viss harēms var draudzīgā saticībā piedzerties... ehh, pie mate vispār labākās idejas rodas...
bļ@, nesaprotu kāpēc tādam komerciālam sviestam obligāti vajadzēja mūku par aizgādni... itkā jau tāpat kristietība nebūtu pietiekami piesmieta... drīz vien sv. Ģertrūde kļus par rudens izpārdošanas aizgādni... stulbie mirstīgie...

vispār šodien pašironijas lēkme uznākusi... sajutos mazliet kā tajā filmā par to alfonsu jeb kas nu viņš tur bija, uz kuru meita mani aizvilka - sēdēšu lūk es rītdien ar moldāvu vīnu pie diplomdarba un svinēšu komerciju... viss mans harēms mani pametis un izklīdis pa malu malām, nevienam mani nevajag, palikšu nevienam nevajadzīgs un pamests gluži kā bārenis Ziemassvētkos... ehh, šī nežēlīgā pasaule...

http://klab.lv/users/lord/90557.html

lord_andrey: tagad ar G-Spot pārbaudīsim kāda codeca Tev trūkst, lai noskatītos Bridžitu Džonsu...
[info]unintended: A kā tu zini, ka man vajag tieši G-Spot?
[info]lord: Kurai meitenei tad nevajag g-spot?

http://klab.lv/users/lord/88528.html

divas debīlas beibes un viens Lords... (c) [info]andux

http://klab.lv/users/lord/83891.html

šodien biju Rīgā un Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas priekšsēdētāja savus iespaidus no Briseles raksturoja tā "juros ļoti apjukusi, jo apkārt visu laiku skanēja tikai divas valodas, kuras es absolūti nesaprotu - angļu un latgaļu..."

vot tā...

http://klab.lv/users/lord/83378.html

vai ar mani tiešām kaut kas nav kārtībā?
šodien pirmais jautājums, ko skolā uzdeva [info]gt bija "Tu jau sagatavojies Helovīnam?", pēcpusdienā aizbraucu uz banku, Vecrīgā tusēja bariņš dažādu vampīru, vilkaču, raganu, un citu jauku radījumu un viena jauka vampīrīte centās man iebāzt rokās kādu makulatūru... pēc tam, kad es atteicos, aizmugurē dzirdēju "ā, šis jau mūsējais!"...

http://klab.lv/users/lord/81521.html

šovakar nebija tabakas un tāpēc ar [info]lilai izmēģinājām kaut ko mazliet jaunu - ūdenspīpi ar mate ar kļavu sīrupu... man patika... :))

un jā, vēl šodien ar [info]andux un [info]prodn bija ļoti patīkama ekskursija uz Siguldu...

http://klab.lv/users/lord/80841.html

augstākā cinisma un automazohisma izpausme:
uzlikt taimeri, lai mails tiek izsūtīts deviņos no rīta un uzgriezt diezgan skaļi pastiprinātāju... deviņos no rīta pielekt gultā no skaļas noburbuļošanas, kas pavēstī par jauna maila pienākšanu un cenšoties atvērt acis, mēģināt izlasīt sekojošu paša rakstītu tekstu: "mosties, nevienam tu neesi vajadzīgs..."

http://klab.lv/users/lord/80060.html

pasūtījuma ieraksts (tb es pats sevi pasūtīju un kamēr vēl rakstu subject, nezinu ko rakstīšu tālāk)
nu tātad, kā jau ir redzams augstāk, es nezinu, ko es šeit rakstīšu... varētu sākt ar to, ka nolemju ko rakstīt... aptuvenā domu gaita, kas vestu uz risinājumu, varētu būt aptuveni šāda - kas stāv man uz galda? Estesas grāmata, disks "Lord CCCXXXII" ar Goranu Bregovicu, tukša krūze, telefons, fotoaparāts, sudraba rokassprādze un maks... neviena aizķeršanās punkta... kaut gan nē, aizķeršanās punkts tomēr ir... Estesas grāmata "Бегущая с волками: Женский архетип в мифах и сказаниях"... varētu paanalizēt šo grāmatu...

tātad, Clarissa Pinkola Estes. Ph.D. "Women who run with wolves: Myths and stories of the wild woman archetype" analīze (mans mērķis ir lai cilvēki labprātīgi ņem mani laukā no draugiem, tāpēc arī nodarbojos ar šo nevienam neinteresanto un pat ļoti garlaicīgo grafomāniju, bet tā ir slepena informācija, tāpēc lūgums par to nevienam nestāstīt)

atverot šo grāmatu, pirmais, kas krīt acīs, ir mans paraksts.... to mēs palaižam garām un nonākam pie garlaicīga ievada, ko autore ir nosaukusi par "dziesmu pār kauliem" (tas noteikti saistībā ar senu rituālu, kad šamaņu sieva sēž pie kaulu čupiņas un dzied)... ievads ir garlaicīgs un nomāc jebkuru vēlmi lasīt tālāk... tas nekas, ka šo grāmatu es meklēju vairākus gadus, kamēr tā beidzot nonāca manā īpašumā, tagad es pilnīgi droši publiski paziņoju, ka tā ir briesmīgi garlaicīga un man nav nekādas vēlēšanās to lasīt līdz beigām...

te nu mēs nonākam līdz pašam galvenajam šīs grāmatas trūkumam - autore ir feministe... dīvaini, ka viņa nepaziņo, ka Jungs bija sieviete... kaut gan ņemot vērā to, ko viņa ir izdarījusi ar Junga teoriju, ir skaidrs, ka dziļi sirdī viņa šo jauko večuku, kurš uzskatīja, ka ir gaišreģis, mēdijs un ģeniāls psihiatrs, stipri ienīst... tāpat kā visus pārējos vīriešu kārtas pārstāvjus... acīmredzot, doktors Estesa nav mācījusies anatomijas, fizioloģijas un seksoloģijas pamatus, kas ir nepieciešami psihologa darbībā, jo viņa nezina, ka vīrieši bērnus dzemdēt nevar, to dara sievietes... un sievietes nevar dzemdēt bērnus, bez vīrieša līdzdalības procesā... Estesas pasaulē valda sievietes un vīrietis, ja arī kaut kur epizodiski parādās, tad kā sieviešu apspiedējs, seksuāls maniaks un briesmonis vispārākajā pakāpē (to raksta sieviete, kura 50 gadus ir laimīgi precējusies un kurai ir 3 pieauguši dēli)...

tātad - feminisms... kaut kad pirms dažām nedēļām es rakstīju par to, ka man bija tā nelaime atrasties kādas feministes (kura vada Latvijas feministu kustības) lekcijā... tas, ko man tur gadījās dzirdēt, bija kas ļoti līdzīgs... Frau uber alles (kļūdas tāpēc, ka es nekad neesmu mīlējis šo valodu, bet es varu atļauties kļūdīties, jo diez vai būs kāds, kas izlasīs tik tālu)...

tātad, feminisma oficiāli deklarētais mērķis ir estrokrātija... neoficiāli feminisma procesi noris mazliet interesantāk... kādreiz kaut kur rakstīju un diezgan daudz esmu runājis publiski (pārsvarā gan draugu un darba kolēģu priekšā) par feminisma patiesajām izpausmēm, tāpēc īpaši negribas atkārtoties... sevišķi tas būtu garlaicīgi tiem, kas pagājušajā gadā dzirdēja manu "lekciju" par feminismu Undīnē... šķiet, ka tad es pats priekš sevis šo problēmu noformulēju pietiekoši skaidri, lai joprojām pieturētos pie šiem uzskatiem...

pamatā jau doma ir tāda, ka feminisms ir radīts ar mērķi pazemot un nomākt sievietes... tas ir kopējais mūsdienu demokrātijas princips - lai pakļautu cilvēku, pietiek ar to, ka ļauj tam domāt, ka tam ir tiesības... ļoti vienkārši... un no tā cieš ne tikai pašas sievietes (kuras kā aitu bars seko labi apmaksātiem līderiem ar vārdiem - "es - sieviete"), bet visa sabiedrība kopumā... ja sabiedrībā veidojas kāda neveselīga tendence, no tā cieš visi... mūsdienu sabiedrībā šādu tendenču ir ļoti daudz, var atvērt jebkuru deviantoloģijas vai socioloģijas grāmatiņu un paskaitīt biežākās....

vienkāršākais piemērs tam, kā tiek panākts tas, ka cieš pēc iespējas vairāk cilvēku, ir pēdējā laikā diezgan daudz pārrunātā krievu valodas reforma... es praktiski pilnībā ignorēju visus masu mēdijus, bet tik un tā līdz manim pārāk bieži nonāk ar to saistītie skandāli... tātad - kas tad īsti notika? sākumā bija cilvēku grupiņa, kuru mēs nosauksim par "X", kurai bija zināmas intereses mūsu tēvzemītē un to sasniegšanai bija nepieciešams pavisam minimāls haoss... tā nu "X" samaksāja personu grupai, kuru mēs nosauksim par "Y"... "Y" uzsāka šādas tādas akcijas, kuru galvenais mērķis bija izsaukt latviešu neiecietību pret krieviem... izdevās tas lieliski, sevišķi tāpēc, ka nabaga krievu tautas stulbākie pārstāvji nolēma, ka "te mūsējie cīnās pret latvju apspiedējiem, sitīsim latviešus, jo viņi ir slikti"... nu tā tas arī aizgāja... krievi sāka sist latviešus, latvieši, paši nebūdami gudrāki, sit krievus... bet "X" gaida un skatās... un vajadzīgajā brīdī realizēs savas intereses un aizies apmierināts ar paveikto... tas pats notiek arī ar feministu kustību... "X" samaksā "Y", "Y" sāk sekot sievietes ("K"), domājot "savējās", "K" sāk sist "Z", "Z" atbild ar to pašu... bet pa to laiku "X" realizē savas vajadzības... tikai šajā gadījumā process norisinās gandrī 100 gadus...

bet šķiet, ka es mazliet novirzījos no tēmas... (ja vispār var runāt par kaut kādu tēmu šajā pasūtījuma postā)

tātad, Estes... es te viņu šausmīgi negatīvi raksturoju, bet ir jau arī labās puses... viņa apzinās pasaku nozīmi cilvēka dzīvē un strādā ar tām... visu cieņu, tas tiešām ir ļoti labi... pasaku analīze gan viņai klibo un nez kāpēc man kā zīdainim analītiskās psiholoģijas jomā, šķiet, ka es to spētu izdarīt labāk... doktors Estes aizmirst vienu ļoti svarīgu psihologa morāles principu - nepiedzīt analīzi savai teorijai, bet apskatīt tos iespējami objektīvi... diemžēl šeit objektivitātes trūkst... doktors Orlovs analizēja viņas pašas sapņus, kurus Estes ir pieminējusi un nonāca pie pavisam citiem secinājumiem, kuri neskatoties uz to, ka es, personīgi, uzskatu doc. Orlovu par tizlu šarlatānu, diezgan stingri šajā analīzē pieturas Junga analīzei...

un tomēr varbūt arī pabeigšu es šo grāmatu... kaut arī man nepatīk feminisms, bet šeit savāktās pasakas tiešām ir burvīgas... to dēļ jau vien ir vērts šo grāmatiņu izlasīt...

un vispār, varētu katru dienu šādus murgojumus rakstīt un paskatīties, kā mani pēc tam cilvēki mīlēs... :D

un jā, zem lj-cut arī nelikšu... :)

http://klab.lv/users/lord/79167.html

celibāts, ibio...
programmas direktore asoc.prof./hab.psych.doc. 50 - 60 gadīga kundzīte kursabiedrenei esot teikusi, ka es esmu tāds, kāds es esmu tāpēc, ka manā dzīvē trūkst mīlestības un seksa... nu ja jau psihologi to saka, jāsāk par to aizdomāties... :D

http://klab.lv/users/lord/76460.html

ar Falldo izpīpējām divas jaukas ūdenspīpes... nomierinājos no dienas stresa... varbūt pat kaut ko pastrādāšu pie novērojumu protokoliem... kaut gan negribas... sveces, Astor Piazzolla, vīraks, ūdenspīpe, mate... dzīve ir skaista... žēl tikai, ka atkal paliku bez jaukas kompānijas...

un jā, Falldo no Vācijas atveda melnas vaska sveces... tas arī ļoti uzlabo garastāvokli... :)))

http://klab.lv/users/lord/72862.html

Melora: tu iedomājies, ja šie mati piederētu sievietei, viņa būtu skaistule...
Andux: jā, bet tur Lords...

http://klab.lv/users/lord/71293.html

beidzot man ir fotogrāfiju sērija, kas uzlabo garastāvokli... ļoti ļoti uzlabo... un ne jau sieviete, kas tajās ir redzama (piedod, dārgā) ir tas galvenais faktors.... un pat tas, ka tām ir absolūti briesmīga kvalitāte, jo tās ir uzņemtas ar lētu webkameru... galvenais ir šo bilžu noskaņa... emocijas, kas tajās parādās... un arī tas, kā šīs emocijas ir pretstatā tam, ko sanāk redzēt ikdienā... patīkami būtu redzēt konkrēto personu katru dienu šādā noskaņojumā... es reti smaidu no sirds, bet redzot šīs bildes, nākas... :)

un divās pat es parādos... iepriekšējā postā bija viena no tām...,

http://klab.lv/users/lord/68241.html

vakar ar [info]lilai devāmies apskatīt Rēzeknes baznīcas... pareizticīgo baznīcā izdevās sarunāt kādu sirmu vīru, lai tas pastāsta par ikonām... diemžēl simbolismus viņš izskaidrot nespēja, tomēr labi lasīja senslāvu valodā, tāpēc es uzzināju to, ko bez viņa nebūtu sapratis... un beigu beigās viņš man pajautāja: "вы кончаете католический семинарий?", atbildēju "да, я католик"... "кончаете семинарий?" pārjautāja viņš... nemeloju un atbildēju "собираюсь"... nepateicu tikai, ka собираюсь pēc gadiem pāris... un tad viņš man kā cilvēkam ar garīgo сан'u, atslēdza durvis, aiz kurām mēs nedrīkstētu iet... viņš jau taisījās mani laist iekšā, bet es palaidu pa priekšu [info]lilai... viņš pateica "а женщинам сюда вообще не нужно заходить"... tā nu mēs pa atvērtajām durvīm apskatījāmies to, ko ne katram ir lemts redzēt un guvām priekšstatu par "aizkulisēm"... biju par to lasījis, bet nekad nedomāju, ka izdosies redzēt arī savām acīm...

uzzinājām, ka "служба в шесть" un devāmies uz Jēzus sirds katedrāli... tur es piegāju pie grēksūdzes... pasēdējām svētā vakarēdiena misē, saņēmu corpus Christi un devāmies atpakaļ... cerējām paspēt vismaz uz pareizticīgo mises beigām, bet diemžēl nepaspējām... :(( skaista diena...

http://klab.lv/users/lord/48508.html