bartolomejs

šodien atcerējos Falldo, viņai ceturtdien dzimšanas diena, domāju, vai esmu viņai piedevis... laikam jau nē... bet jautājums ir "ko piedevis?", atbildi es nezinu, laikam jau klusēšanu, kas bija par pamatu visiem maniem maldiem... ja vien es maldījos... ja nemaldījos, tad to diemžēl piedot es nespēšu nekad... interesanti tomēr, mēs bijām laimīgi kopā? diez vai... man ir nepieciešams celibāts, lai es varētu mierīgi nodarboties ar to, kas manā dzīvē ir vissvarīgākais... un miers... viņa man nevēlējās sniegt ne vienu, ne otru... vajadzēs aizsūtīt īsziņu un apsveikt....

http://klab.lv/users/lord_andrey/25748.html

sāku aizdomāties par to, ka Rēzeknē jāmeklē jauna meitene, pretējā gadījumā brālis pilnībā pārvāksies uz manu istabu... jau pēdējās divas naktis jau gulēja manā istabā... kad bija meitene, viņš bija pilnībā izvācies no manas istabas... laikam trijatā vienā istabā gulēt nepatika...

bet vispār interesanti ir tas, ka meitenes parasti trūkst vai nu gultā (ne jau seksam, vienkārši meitenes apskāvienos gulēt interesantāk) vai arī kad gribas masāžu, bet nav kam taisīt.... nu jā, reizēm vienkārši gribas patīkamu kompāniju...

rodas jautājums par meitenes funkcionalitāti tādā gadījumā... vai viņa tiešām ir vajadzīga tikai kā lācītis gultā, masieris pēc grūtas dienas un sarunu biedrs tumšajos ziemas vakaros (kuri nu jau iet uz beigām)...

http://klab.lv/users/lord_andrey/24389.html

jauki tomēr braukt pie stūres, kad kādu laiku neesi to darījis... dīvaini, ka kad sāk nākt miegs, es parasti sāku darīt visādas muļķības, lai to aizgaiņātu... piemēram, sāku ātri braukt, bīstamās vietās apdzīt citas mašīnas, izdarīt ātrus pagriezienus, etc... šodien ar tēvu saderēju, ka no Jēkabpils līdz Rēzeknei atbraukšu precīzi par stundu.... iekļāvos precīzi stundā...

vispār šodien aizdomājos, cik interesanti angļu izrunā skan tādi jēdzieni, kā pimēram, Jēkabpils vai Daugavpils... skaisti... skaists skanējums veidojas.... :))

http://klab.lv/users/lord_andrey/23497.html

gudrība ir vēl lielāks lāsts, kā stulbums... stulbu cilvēku nemīl tikai gudrie, bet gudru cilvēku ne tikai nemīl, bet no viņa arī baidās... un šīs stulbās bailes parasti grauj ļoti daudz ko... bērnībā lasīju Bībeli un domāju, ka es arī starp bagātību un gudrību izvēlētos gudrību... tagad vairāk neesmu par šo izvēli pārliecināts... laikam tomēr bagātība būtu labāk...

http://klab.lv/users/lord_andrey/22948.html

ienīstu fizisku darbu... :(
Jautājums tiem, kas mani pazīst dzīvē - vai tad tiešām es izstaroju tādu auru, ka tā vien gribas man iedot naudu? agrāk man tas patika, tagad jau ir izbesījis, jo moka sirdsapziņa... pirms mēneša man kaut kāda mammas attāla radiniece iespieda rokās 50 Ls, negribēju ņemt, bet viņa apvainojās, tomēr paņēmu... šodien no rīta vecmamma man iedeva 5 Ls, bet pie tā, ka viņa man dod katru reizi, kad aizbraucu, esmu jau pieradis... vēlāk dienā vedu uz jauno dzīvokli mātesbrāļa sievasmāti... tas viņai pilnīgi noteikti bija pēdējais brauciens, jo no slimnīcas viņu izrakstīja kā neglābjamu... pāris mēneši vēl palika... viņa centās iedot 100 Ls... nu precīzāk, 50 man un otros 50 brālim... nepaņēmām, viņa sadusmojās... beigās, kad gāju projām, viņa izstiepa rokas ar naudu un sejā varēja lasīt izmisumu... rokas izskatījās pēc slōcēja rokām... šis skats man vēl ilgi stāvēs acu priekšā... sirsniņa sāp par cilvēkiem... dīvaini, man ta par cilvēkiem uztraukties...

visu dienu nācās staipīt no ceturtā stāva mēbeles, un vēlāk atkal uz ceturto stāvu... mugura ir zaudējusi jūtību... rokas gan sāp...

šodien dzima jauns ticējums: ja 1. martā putni mirgo, tad būs silts pavasaris... :)

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/21210.html

šodien radās bilde, kurā es esmu redzams darba drēbēs ar fēnu un špakteli rokās kasot no durvīm krāsu... ciest nevaru, kad mani fotografē strādājošu... es strādāju reti, bet vairāk par darbu es ciest nevaru to, ka kāds mani tā laikā nofotografē, lai to iemūžinātu nākamajām paaudzēm... kāpēc cilvēki ir tik ļauni?

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/20336.html

man jau kādu gadu vai vairāk ir ļoti izteikts narcisisms, es mīlu tikai sevi, bet ļoti stipri... stiprāk pat par savu datoru...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/19719.html

pamodina no rīta nenormāls troksnis, māsa ar draudzenēm skraida pa visām istabām un nenormāli skaļi klaigā un smejas, laikam "bedņas" spēlē... es norēcos "Aija", laikam piefiksē, troksni nākošu no manas istabas un pēkšņi viss apklust... gulēt vairāk pēc tāda stresa nevaru, ceļos, lielās istabas durvis vaļā, gatavojot sev brokastis, nejauši noklausos sarunu... sev par lielu brīnumu konstatēju, ka māsas draudzenes runā ļoti tīrā krievu valodā, tik pat kā bez ielas žargona... bet sarunas tēmas atbilstošas vecuma īpatnībām - "он меня не хочет", "она меня не любит", "я лишняя"... griežu kartupeļus uz pannas un vīpsnāju... atskan pie durvīm zvans, atkal kaut kādas draudzenes atnāca... sākas skaļas izskaidrošanās, bļaušana, spiegšana un es pateicos senču gariem, ka biju cēlies un negulēju....

interesanti, kurā mirklī es neizturēšu? paņemšu nazi un nogalināšu māsas draudzenes un pie reizes pašu māsu, a ta jaunas dabūs...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/19719.html

bet pasaules radīšanas process arī var tikt apskatīts kā simbolisks... teiksim, pasaules radīšana var būt nevis pasaules radīšana kopumā, bet gan tās pasaules radīšana, ko mēs pazīstam pašlaik... varam atgriezties pie Atlantīdas un pieņemt, ka Atlantīdu iznīcināja ~ 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Vidusatlantijas kalnu grēdas rajonā nokritis asteroīds... kritiena rezultātā iet bojā Atlantīda (kas pēc mīta atrodas uz šīs pašas grēdas (pašlaik tur ir palikušas tikai dažas salu grupas, ieskaitot kādreiz guanču (potenciālo atlantu pēcteču) apdzīvotās Kanāriju salas)... Atlantīda, atrodoties šajā dislokācijas vietā, aizšķērso ceļu Golfa straumei, kas nozīmē, ka Golfa straume tek apkārt Atlantīdai, kas nozīmē, ka Atlantīdas klimats līdzinās Utopijas klimatam - perfekta vieta civilizācijas attīstībai... Eiropā šajā laikā valda aizejošais leduslaikmets... Atlantīda tiek iznīcināta un Golfa straumei mainās virziens, tā sāk savu tecējumu gar Eiropas krastiem... Eiropā uzreiz mainās klimats, tas kļūst daudz siltāks, pakāpeniski Eiropa atbrīvojas no ledājiem un tai skaitā arī Skandināvija... tā kļūst apdzīvojama... pēc dažiem gadu tūkstošiem ledāji atkāpjas tik tālu, ka pirmie ieceļotāji ienāk Skandināvijā un sāk kopt zemīti... ar laiku attīstās tirdzniecība ar civilizēto pasauli, tb ar Grieķu polisām, kas iepērk dzintaru pa neiedomājamām cenām... tātad viss zeļ un plaukst... tātad, pasaule radās pēc plūdiem, vai var teikt - plūdu rezultātā...

kā tas saistīts ar plūdiem? meteorītam iekrītot (bet ar ugunsčūsku, ugunsbumbu, etc. debesīs pirms plūdiem, saistās gan indiāņu, gan daudzu Eiropas tautu teikas) Atlantijas okeānā, tvaika veidā izdalās milzīgs ūdens daudzums, tik liels, ka zinātnieki ir aprēķinājuši, ka lietus visā pasaulē lītu apmēram mēnesi un ūdens līmenis stipri vien celtos... visā pasaulē ir atrasti ģeoloģiski pierādījumi tam, ka kaut kad ūdens līmenis ne uz pārāk ilgu laiku esot bijis diezgan augsts... ar to tiek saistīta arī mamutu populācijas bojāeja, kā arī vēl dažu dzīvnieku sugu izmiršana... šķiet, ka es mazliet novirzījos no tēmas... :)

tātad, plūdi ir jaunas pasaules sākums...

nu jā, es par mitoloģijām interesējos līdz 12 gadu vecumam... tagad vairāk nav laika, a pēc 12 gadu vecumam man sākās psihozes un nolēmu vairāk neinteresētie... :)

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/19033.html

dīvaini, pirksts, zem kura naga biju iespraudis gredzena kāju (gredzens ir kailas sievietes formā ar asām kājām), sāka sāpēt... kaut kādas dienas četras absolūti nesāpēja, tikai ja pieskāros... mazohists...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/17161.html

gribas kauties..... vai arī vienkārši izjust fiziskas sāpes....
dīvains noskaņojums... esmu pilnīgi mierīgs, bet tā gribas vardarbību... ja man tagad piedāvātu kādu vīrieti, kuru man būtu pamats ļoti nemīlēt, es laikam ar prieku riskētu ar savu dzīvību, bet tomēr nodarītu viņam stipras sāpes... dīvaini, man tas nav tipiski, es esmu tik pacifistisks, ka pat mušas nesitu, ja vien tās mani līdz galam nav izbesījušas... nemīlu nodarīt kādam fiziskas sāpes, drīzāk gan garīgas, jo tādā veidā varu justies slikti arī es... sirdsapziņa nolādētā... mazohists...

kaut ko es pārāk ieciklējos uz CoF... nāksies pamazām pāriet uz Dimmu Borgir, savādāk tikko nevaru izdomāt, ko labāk klausīties, automātiski ieslēdzu CoF... a agrāk domāju, ka smags...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/16914.html

sapņi
ja vectētiņam Freidam iedotu painterpretēt manus sapņus, tas nabags prātā sajuktu... pirms tam kā aizmigt man bieži vien ir ar prātu nekontrolējamas vīzijas... vakar es rokā apgriezu cirvi un metu to, trāpīdams cilvēkam pierē... un es apzinājos, ka šis cilvēks ir manas mīlestības dārgais... brutāli, nekad neesmu izjutis pret šo cilvēku naidu, nezinu, kāpēc bezapziņa tā rotaļājas... a sapnī mani sita manas iepriekšējās dārgās bijušais... tb es ar draugu tiku kaut kādā milzīgā festivālā, kur dažādu tautu pārstāvji demonstrēja savus pagānu laiku rituālus, piefiksēju ko darīja franči un latvieši, bet tas nav būtiski... kaut kur vazājāmies vērojot šos cilvēkus un ielīdām kādā klintī iekaltā nojumē... piegāja minētais cilvēks ar kādu draugu un sākumā turējās, bet tad metās virsū un sāka sist, es nepretojos un pavēlēju cilvēkam ar kuru biju kopā, lai neko nedara... dīvains es... nekad iepriekš nevienu no šiem cilvēkiem sapnī nebiju redzējis... un te nu pēkšņi visi salasījās... a no rīta atkal sapņoju, ka es esmu vampīrs, etc...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/16209.html

pilnīgā bezjēgā pavadītas dienas, nedēļas, mēneši... kopš kāda decembra vidus es tikai guļu, ēdu, lasu, guļu, ēdu, lasu, utt., utjp., nav protams obligāti tādā kārtībā, bet tas ir gandrīz viss, ko es daru... ok, šad tad atbildu uz mailiem un kaut ko ierakstu žurnālā... dzīvei zūd jēga... bet varbūt es šādā veidā tieši protestēju pret dzīves jēgas zudumu? iespējams... bet es esmu noguris no nekā nedarīšanas... uz drukātu tekstu vairāk paskatīties nevaru, nelabi paliek, šodien sāku spēlēt Majesty, visu dienu nospēlēju, tagad atkal galva sāp, varbūt paspēlēšos ar jauno fotošopu, bet nav nekādu ideju, ko varētu tajā darīt... varbūt tiešām pameklēt darbu?

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/15564.html

māsa ar savām draudzenēm atkal salīdušas virtuvē un es nevaru tikt pie barības.... ienīstu jaunatni... vispār visus ienīstu... vai tas ir normāli, kas es vēlos nogalināt visas māsas draudzenes?

jūtu, ka A Silver Mt. Zion pamazām iekļūst manu mīļāko grupu sarakstā...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/15200.html

jau dažas nedēļas nevaru normāli piecelties... pamostos, paskatos pulkstenī, ka vēl neesmu nogulējis savas astoņas stundas, guļu tālāk... aizmiegu un pamostos ar sāpošu galvu un no gultas izrāpties nespējīgu ķermeni... būs laikam jāiemācās celties pirmo reizi pamostoties... vienīgi nav man tādas dzelzs gribas, lai to spētu realizēt arī dzīvē... bet mēģināšu...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/14680.html

kāpēc Valentīna diena mani vienmēr tik slikti iespaido? es ciest nevaru šos svētkus... kāpēc? nu laikam jau nav vainīgi nepilnvērtības kompleksi... tos man ir pietiekami, bet ar Valentīna dienu tiem nav nekāda sakara...

šodien parādījos virtuvē (sen tur nebiju bijis (Rēzeknē) ēdiena pagatavošanas nolūkos), palīdzēju mammai gatavot ēst, beidzās viss ar to, ka es bļaustījos, ka dara nepareizi, stāstīju, kā ir jādara pareizi, beidzās ar to, ka man apnika skatīties kā cilvēks mokās un nācās visu izdarīt pašam... tomēr man labāk patīk teikt kas ir jādara, kā pašam kaut ko darīt... un vispār dīvaini, ka mamma mani virtuvē klausa...

mjā... un šī ir pirmā Valentīna diena manā apzinātajā mūžā, kad es nesaņemu nevienu apsveikumu... it kā jau dusmotos, ja saņemtu, bet no otras puses saprotu, ka esmu pārrāvis visas saites ar cilvēkiem, kas varētu apsveikt un mazliet arī nepilnvērtības komplekss nospēlē... a kāda vispār starpība?

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/14034.html

...jauka diena, lai izjauktu vēl kādas attiecības...
...jauka diena, lai izjauktu vēl kādas attiecības...
nesen vienu brīdi es nodarbojos ar to, ka atteicos no attiecībām... vienkārši metu no savas dzīves ārā cilvēkus, kas man traucēja, bija bīstami, nebija vajadzīgi, etc... tagad man ir palicis mazāk "draugu", bet tomēr es varu elpot daudz mierīgāk un esmu tik pat kā pārstājis lietot trankvilizatorus... tātad nervu darbība stabilizējas... tas ir labi... un šodien es labprāt uzraktītu dažus mailus, kas padarītu galu kādām attiecībām... bet diemžēl... nav kam...

cik vienkārši cilvēku var novest līdz baltkvēlei... viena vienīga īsziņa... ar ļoti vienkāršu tekstu un bez paraksta... ar to pilnībā pietiek, lai sabojātu noskaņojumu uz ilgu laiku... nāksies mazliet savu pašlepnumu tomēr likt rāmīšos turpmāk, pretējā gadījumā var būt smagas sekas...

ceļš no Rīgas uz Rēzekni - pašnāvība... mašīnai tuvās gaismas lukturi knapi spīd, stiklu nevar notīrīt, tas visu laiku kļūst taukains un no pretī braucošo mašīnu gaismām viss kļūst skaisti necaurspīdīgs, bet mašīnas pretī brauc skaistā rindā... vienreiz nācās stāties, divreiz noskrēju no ceļa uz apmales... vienreiz ienesos pretējā joslā... kad vēl nebija satumsis paskatījos pa labi uz Daugavu... un baltums mani tā apbūra, ka ar grūtībām novaldīju mašīnu... es esmu pārsteigts, ka joprojām esmu dzīvs...

atbraucot uz mājām nevar būt nakas patīkamāks, kā nestrādājošs internets... rodas vēlēšanās ar kaut ko smagu dauzīt pa monitoru (nekad laikam nesapratīšu, kāpēc tas vainīgais parasti ir monitors), kamēr mani neaizvedīs kreklā ar garām piedurknēm... kad tomēr internetu izdevās dabūt pie dzīvības, nolēmu apskatīties, cik jaunu vīrusu esmu saņēmis... un biju ārkārtīgi pārsteigts, ka nevienu (dienā, kad braucu projām, bija trīs.... a man joprojām slinkums likt antivīrusu programmu)... tomēr atradu divus mailus, kur bija paziņojums par to, ka aizturēts mails, kurš bija paredzēts man un saturēja vīrusu... mjā... dzīve ir jauka...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/13823.html

es esmu tāds kā es esmu jau kopš... neatceros cik sen, bet zinu, ka jau 1994. gadā mana pasaules uztvere bija precīzi tāda pati kā tagad... bija no tā laika šādi tādi filosofiski traktāti saglabājušies... cik nu bērns var rakstīt filosofiskus traktātus... bet tas, ka mana pasaules uztvere nemainās nekādā gadījumā neliedz man būt ārkārtīgi pretrunīgam savā būtībā un arī tajā pašā nemainīgajā pasaules uztverē... I mean, man šī pretrunīgā uztvere ir kopš tā laika, kad sāku sevi apzināties...

es tajā laikā sēdēju mājās un arī biju radījis savu reliģiju, pie kuras pieturos joprojām... biju ļoti filosofiski domājošs bērns un neviens mani nesaprata, so, vienaudži mani ne pārāk mīlēju... un kā vispār var mīlēt bērnu, kurš visur staigā pārvilcis pāri acīm kapuci un runā par augstākajām matērijām, kuras pat cilvēki ar filosofisko izglītību nevēlējās saprast... so, tā sanāca, ka salasīju daudz ienaidnieku, kurus vēlāk kūdīju visus vienu otram virsū... beidzās ar to, ka mani sporta zālē 30 puiši no divām klasēm tā neko sita... :)

man parasti Valentīndiena depresijas uzdzen... saprotu, cik tomēr maz sieviešu mani mīl... a parasti mīl tās, ar kurām kopā nevaru vai nevēlos būt... bet robeža ir grūti nosakāma...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/12909.html

salidojums
kāpēc vienmēr jājūtas par visu vainīgam... "žēl, ka Tu negribi iet uz Rēvisu vai Klondaiku, gribējās parunāt, bet ja nē, nē"... "I'm in Revis"... jā ieradās pēc pusotras stundas, nosvieda man uz ceļiem somu un aizgāja dejot... nācās nogaidīt vairāk par pusstundu, kamēr viņai tomēr aizsūtīju sms, ka esmu piedzēries un taisos uz mājām... parunājām... un kāda jēga...
"kā Tev iet?"
"atpūšos..."
"un kā citādi?"
"atpūšos..."
"kā pašai?"
man tiešām prieks, ka viņa pamazām sāk atmest visus savus kaitīgos ieradumus, kad mēs vēl bijām kopā, viņa to ne īpaši intensīvi darīja... tagad tas notiek... tas ir jauki, tas vismaz ļauj tik ļoti par viņu neuztraukties... tieši par to es uztraucos, kas mēs šķīrāmies - kas ar viņu notiks... bet viņa ir daudz maz kārtībā... varētu pat teikt, ka lielākā mērā kārtībā, kā tas bija agrāk... tas labi, ja tā nav kārtējā ilūzija... bet vienalga mūsu saruna beidzās ar to, ka es viņai neuzticos un kā jau ierasts - pagriezās un aizskrēja projām... nepatīk, kad bēg projām, tas liek justies vainīgam... un baidīties... es nemīlu zaudēt draugus, bet kā draugs man viņa ir ļoti svarīga...

es laikam esmu nopelnījis internet-atkarību... ierodos mājās stāvoklī, kad uz kājām nav iespējams nostāvēt un pirmais ko izdaru - es ieslēdzu internetu... a tā kā būtu jāiet jāizguļas...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/12590.html

" es lielāko daļu cilvēku uzskatu par gaļu, bet nekad neiedalu vīriešos/sievietēs... man visi ir gaļa..."

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/11492.html