(Ne)auglīgi pārtraukumi
Pēc krietna klusuma perioda, kad jau biju zaudējis cerības veikt vēl kādu ierakstu savā tukšajā blogā, šodien beidzot saņēmos triviāla iemesla dēļ - lai neaizmirstu pa ceļam uz darbu radušās domas. Galu galā emuārs taču ir privātā (virtuālā) piezīmju grāmatiņa un tikai pēc tam ziņu portāls, draugu meklētājs, pašapliecināšanās (lasi - pašizpausmes) līdzeklis u.c.
Vakar noskatījos The Informers (2008, Gregor Jordan) pēc Elisa romāna motīviem un, lai arī filma visai viduvēja (nu tā, starp 5 un 7 kkur 10 baļļu skalā, taču šoreiz grūti sniegt precīzu vērtējumu), kaut kā tā mani tomēr aizķēra. 80.-to atmosfēra, sterilais attēls, "safrizētā" un "uzprišinātā" pasaule (Holivuda, protams), kurā nejēdzīgi bagāti un nejēdzīgi skaisti cilvēki aiz garlaicības, protams, mirst nost (filmā - arī burtiskā nozīmē)un (ne)meklē dzīves jēgu. It kā viss jau zināms un redzēts, bet retro filmas tomēr ir mana vājība, it sevišķi, ja skaņu celiņā parādās tādi dārgumi kā Simple Minds, A Flock of Seagulls vai Gary Numan. Un šorīt neviļus aizdomājos, kāpēc gan nevarētu arī Latvijas izmocītais kinematogrāfs radīt normālu mazbudžeta retro filmu par jauniešiem padomju iekārtas "pūšanas" gados - 80.-tajos? Ja es būtu režisors un scenārists, filmas darbību noteikti izvērstu 1987. g. (tomēr visai ievērojamu politisku un kultūras notikumu pilns gads, arī mans dzimšanas gads, ko tur slēpt) un tās centrā būtu savstarpēji saistītu jauniešu grupa, kas regulāri sapulcējas kādā dzīvoklī pie novārtā pamestas meitenes (šo settingu varētu aizgūt no E. Rubenes "Trīs dienas brīvībā"), dropē, narkojas un mijiedarbojas savstarpēji un ar apkārtējo vidi (kas gan paliek ārpus dzīvokla sienām, bet, ko labs scenārijs varētu palīdzēt ienest klaustrofobiskajā dzīvokļa atmosfērā). Filmā varētu būt lielisks skaņu celiņš no latviešu 80. gadu populārās un underground'a mūzikas, kā arī vairākiem ārzemju mūzikas izpildītājiem (uzreiz nāk prātā Dark Side Of The Moon, kas, spriežot pēc Bankovska romānos lasītā, tolaik skanēja teju katrā normālā kulturālu jauniešu sanākšanā). Protams, šo projektu dzīvē varētu iznest tikai jaudīgs scenārijs (ar pēc iespējas veiksmīgi uzkonstruētiem dialogiem - latviešu kino vājo pusi) un pārliecinošiem, dabiskiem aktierdarbiem (otra lielākā problēma). Tomēr ideja, manuprāt, nav slikta, un, ja būtu iespējas un laiks, labprāt pie tās piestrādātu vairāk, kā tikai idejiska uzmetuma līmenī.
Vakar noskatījos The Informers (2008, Gregor Jordan) pēc Elisa romāna motīviem un, lai arī filma visai viduvēja (nu tā, starp 5 un 7 kkur 10 baļļu skalā, taču šoreiz grūti sniegt precīzu vērtējumu), kaut kā tā mani tomēr aizķēra. 80.-to atmosfēra, sterilais attēls, "safrizētā" un "uzprišinātā" pasaule (Holivuda, protams), kurā nejēdzīgi bagāti un nejēdzīgi skaisti cilvēki aiz garlaicības, protams, mirst nost (filmā - arī burtiskā nozīmē)un (ne)meklē dzīves jēgu. It kā viss jau zināms un redzēts, bet retro filmas tomēr ir mana vājība, it sevišķi, ja skaņu celiņā parādās tādi dārgumi kā Simple Minds, A Flock of Seagulls vai Gary Numan. Un šorīt neviļus aizdomājos, kāpēc gan nevarētu arī Latvijas izmocītais kinematogrāfs radīt normālu mazbudžeta retro filmu par jauniešiem padomju iekārtas "pūšanas" gados - 80.-tajos? Ja es būtu režisors un scenārists, filmas darbību noteikti izvērstu 1987. g. (tomēr visai ievērojamu politisku un kultūras notikumu pilns gads, arī mans dzimšanas gads, ko tur slēpt) un tās centrā būtu savstarpēji saistītu jauniešu grupa, kas regulāri sapulcējas kādā dzīvoklī pie novārtā pamestas meitenes (šo settingu varētu aizgūt no E. Rubenes "Trīs dienas brīvībā"), dropē, narkojas un mijiedarbojas savstarpēji un ar apkārtējo vidi (kas gan paliek ārpus dzīvokla sienām, bet, ko labs scenārijs varētu palīdzēt ienest klaustrofobiskajā dzīvokļa atmosfērā). Filmā varētu būt lielisks skaņu celiņš no latviešu 80. gadu populārās un underground'a mūzikas, kā arī vairākiem ārzemju mūzikas izpildītājiem (uzreiz nāk prātā Dark Side Of The Moon, kas, spriežot pēc Bankovska romānos lasītā, tolaik skanēja teju katrā normālā kulturālu jauniešu sanākšanā). Protams, šo projektu dzīvē varētu iznest tikai jaudīgs scenārijs (ar pēc iespējas veiksmīgi uzkonstruētiem dialogiem - latviešu kino vājo pusi) un pārliecinošiem, dabiskiem aktierdarbiem (otra lielākā problēma). Tomēr ideja, manuprāt, nav slikta, un, ja būtu iespējas un laiks, labprāt pie tās piestrādātu vairāk, kā tikai idejiska uzmetuma līmenī.
Comments