barthes87

Sergejs Djomins (1974) izstādījis savus darbus Londonas "Saatchi" galerijā.

Lieliskais Lapsas kungs ir aizgājis dzīvot mežā pie saviem draugiem, bērniņ!

Žurnāls "Za ruļom", sevišķi 1981. gada novembra numurs.

Tikko ienāca prātā vēl viena ideja filmai - ar parastu amatieru kameru iefiltrēties Stradiņu slimnīcas uzņemšanā un, piem., nedēļu no vietas filmēt, pēc tam samontēt kādu pusotru stundu un fonā uzlikt, piem., Ligeti vai Penderecki. Sanāktu kaut kas neviltoti baiss tieši savā tiešumā un primitīvajā izteiksmes formā.

Pēc krietna klusuma perioda, kad jau biju zaudējis cerības veikt vēl kādu ierakstu savā tukšajā blogā, šodien beidzot saņēmos triviāla iemesla dēļ - lai neaizmirstu pa ceļam uz darbu radušās domas. Galu galā emuārs taču ir privātā (virtuālā) piezīmju grāmatiņa un tikai pēc tam ziņu portāls, draugu meklētājs, pašapliecināšanās (lasi - pašizpausmes) līdzeklis u.c.
Vakar noskatījos The Informers (2008, Gregor Jordan) pēc Elisa romāna motīviem un, lai arī filma visai viduvēja (nu tā, starp 5 un 7 kkur 10 baļļu skalā, taču šoreiz grūti sniegt precīzu vērtējumu), kaut kā tā mani tomēr aizķēra. 80.-to atmosfēra, sterilais attēls, "safrizētā" un "uzprišinātā" pasaule (Holivuda, protams), kurā nejēdzīgi bagāti un nejēdzīgi skaisti cilvēki aiz garlaicības, protams, mirst nost (filmā - arī burtiskā nozīmē)un (ne)meklē dzīves jēgu. It kā viss jau zināms un redzēts, bet retro filmas tomēr ir mana vājība, it sevišķi, ja skaņu celiņā parādās tādi dārgumi kā Simple Minds, A Flock of Seagulls vai Gary Numan. Un šorīt neviļus aizdomājos, kāpēc gan nevarētu arī Latvijas izmocītais kinematogrāfs radīt normālu mazbudžeta retro filmu par jauniešiem padomju iekārtas "pūšanas" gados - 80.-tajos? Ja es būtu režisors un scenārists, filmas darbību noteikti izvērstu 1987. g. (tomēr visai ievērojamu politisku un kultūras notikumu pilns gads, arī mans dzimšanas gads, ko tur slēpt) un tās centrā būtu savstarpēji saistītu jauniešu grupa, kas regulāri sapulcējas kādā dzīvoklī pie novārtā pamestas meitenes (šo settingu varētu aizgūt no E. Rubenes "Trīs dienas brīvībā"), dropē, narkojas un mijiedarbojas savstarpēji un ar apkārtējo vidi (kas gan paliek ārpus dzīvokla sienām, bet, ko labs scenārijs varētu palīdzēt ienest klaustrofobiskajā dzīvokļa atmosfērā). Filmā varētu būt lielisks skaņu celiņš no latviešu 80. gadu populārās un underground'a mūzikas, kā arī vairākiem ārzemju mūzikas izpildītājiem (uzreiz nāk prātā Dark Side Of The Moon, kas, spriežot pēc Bankovska romānos lasītā, tolaik skanēja teju katrā normālā kulturālu jauniešu sanākšanā). Protams, šo projektu dzīvē varētu iznest tikai jaudīgs scenārijs (ar pēc iespējas veiksmīgi uzkonstruētiem dialogiem - latviešu kino vājo pusi) un pārliecinošiem, dabiskiem aktierdarbiem (otra lielākā problēma). Tomēr ideja, manuprāt, nav slikta, un, ja būtu iespējas un laiks, labprāt pie tās piestrādātu vairāk, kā tikai idejiska uzmetuma līmenī.

Beidzot pacēlās temperatūra! Fizisks nelabums un vēlme apgulties. Šajā brīdī izjūtu neaprakstāmu prieku, ka man ir mīļotā sieviete un siltas mājas, kur atgriezties.
Darba šobrīd gan ir pietiekami.

No Apollo: "No nākamā gada plānots ieviest cigarešu fiksēto likmi, kas nozīmē, ka lētākās cigaretes tirdzniecības vietās varētu kļūt dārgākas, šodien žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Koalīcijas partijas šodien vienojušās ieviest cigarešu fiksēto likmi, lai valsts budžetā rastu papildu ieņēmumus. Minētās likmes ieviešana varētu papildināt budžetu par 3-7 miljoniem latu." Labi, ka jau šobrīd strādāju pie atmešanas! Pagaidām gan tā izpaužas tikai cigarešu streļīšanā no citiem (konkrēti no Minc.), tomēr izdevīgāk (viņam nē, bet viņš arī plāno atmest). Gan jau līdz janvārim būšu (-sim) atmetis (-uši) kā likts!

Pusdienas pārtraukumi ir aizraujošs brīdis - padomājiet paši. Var paēst, notašķot klaviatūru ar Maggi šampinjonu zupu (iepirkos Maximā, sausā paika, 0,80 Ls), izlasīt jaunākās ziņas un ierakstus citu emuāros. Pasaule ir skaista, žēl, ka nelīst lietus.

Vēl jāstrādā tikai kādas 3-4 h. :)

Ciba nav nemaz tik vienkārša, ja tev ir izteikta vēlēšanās pielāgot blogu savām vajadzībām. Nav arī laika šobrīd. Biju gaidījis ko vairāk.

Sagribēju un uztaisīju emuāru.