Friends

Shodien ir skolas application deadline prieksh S. Although its compeletely out of my control, I just feel so depressed about it. Jo es nespeeju noticeet, ka vinjsh iekljuutu tajaa labajaa skolaa kur pashlaik iet daarzinjaa, un ja vinjsh iekljuus tajaa lielajaa mediocre skolaa kur vinjsh visticamaak iekljuus, tad i will just feel like total failure, that cannot make anything good for her child to happen. Another desperation of having kids - you want them to have a better life than you had, but you can't really make it happen unless you are rich. All you can hope for is that by some miracle your kids will be better humans than you were and will end up in better places than you have.

I just feel so poor and mediocre and horrible + mold + mana endless bezdieviigaa suudzeeshanaas par visu.

I just feel cry-y, es zinu ka Dievs taapat visu veertiis uz labu, bet cilveekiem ar maz ticiibas viss ir viena vieniiga nebeidzama depresija un duums.

Šīs bailes ir halucinācija.

Lasot vakardienas komentārus.

Reiz bija maza meitene.( ... tālāk ... )

parīt braucu uz dublinu. šo ceļojumu nobukoju oktobrī un kopš tā brīža mainījies ir pilnīgi viss.

Ok this really bugs me.

Besii ka labeejie tagad meegjina attaisnot taas sievietes noshaushanu. Who cares what was the goddamn ANGLE. Ja tev brauc virsuu mashiina, normaala cilveeka pirmaa reakcija ir palekt malaa nevis noshaut shoferi.

Tie kas attaisno vinjas noshaushanu ir taadi pashi lohi, kas meegjinaaja attaisnot CK noshaushanu.

All of you guys suck, life is not a computer game.

Man tie rūķi visapkārt jau zajebaļi.

beidzot saņemos, lai gan posts jau te mētājās, gandrīz pabeigts, kopš ZSV.
2025. bija baigi sarežģīts. es jutos gan ļoti laimīga, gan ļoti nelaimīga, bet nu gada otrā puse bija diezgan crazy. pavasaris bija samērā foršs, bet, tāpat kā vasara - auksts un slapjš (attiecīgi arī no dārza šogad bija maz prieka. tikai ļoti daudz nezāļu). šajā gadā nebija nevienu foršu svētku (iespējams, tāpēc es tik tikko netīšām sāku organizēt savu dzd, kas būs pēc pusgada), visu laiku nebija naudas (joprojām nav, bet tā jau ir manas dzīves klasika) un gandrīz visu laiku bija tādas vai citādas loģistikas problēmas. peļu invāzija. maz zirga, maz treniņu, bet vismaz bijām zirgkompānijā uz jūru. turpināju (un turpinu) auklēt Mudīti. maz peldēju (sāku vasaru ar "peldikatrudienu", bet izbesīja aukstums un slapjums un atmetu ar roku). samērā bieži apmeklēju Igauniju.
gada grāmatas - Kirila dzejas un Šeperda Radical Wholness. gada konči - Tesa Viskaļos un Nielslens Lielsliens Savvaļā. foršākais seriks - Reservation Dogs. foršākais notikums - roadtrips uz Tatriem.

2025. gada sākumā biju ierakstījusi, ka man nav nekādu mērķu un plānu - tikai izdzīvot. šķiet, ka šis pieticīgais koncepts nav baigi labs. izdzīvojusi es esmu, jā. bet lielos vilcienos nebija baigi forši. pagaidām gan neesmu izdomājusi neko labāku 2026. gadam.


( mazliet sīkāk )

Nu prieksh kam jums izlikties un pljaapaat visaadus aplinkus un nepatiesiibas.

Nu nav mums citu religjiju vai hierarhiju tik dominantu kaa kristietiiba. Mums nav tuukstoshiem budistu templju vai griekju filizofu biedriibu valstiis. Mums ir tuukstoshiem bazniicu un Kristus vaards, kas skaneejis cauri tuukstoshgadeem. Tas arii ir izveidojis muusdienu cilveeku psihi rietumos. Kaapeec juus teereejat laiku un sev meoljiet dizhie humaanisti?

Tas protams, ir aptuvenit taads pats postmoderns bullshits kaa atasaciities no biologjiskiem faktiem.

Tas ka juus veelaties teereet savu daargo esiibas laiku atsakoties no patiesiibas ir skumji, un jaa - kaitinoshi, bet, protams, juusu Dieva dotaa briivaa griba, no kaa Vinjsh, protams, izveidos atkal kaut ko sveetiigu, so it's chill.

Omg, America is fucked. Tas krukjis reaali noshaava to sievieti, kas vienkaarshi meegjinaaja aizbraukt prom ar savu mashiinu. Deemons.

Kaitinoshi ir ateistu diskusijaas kljuuda, ka vinji pilniibaa izlaizh faktu, ka vinji ir uzaugushi kristietiibaa balstiitaa kulturaa - nee juusu moraales normas nav radushaas juusu unikaalajaas, neatkaartojami inteligjentajaas bezdveeseliskajaas smadzenju masaas.

Bet veel arii mani nepamet doma - kaadas gan mums parastiem cilveekiem ir izredzes uz tiiru ticiibu, ja pat Jeezus beigaas shaubiijaas?

kuram no cibiņiem bija teksts
man nav laika, man ir jādzīvo

un vai tas ir precīzs citāts?

citās ziņās, priekš manis jaunvārds - sniegvilksnis. man tik ļoti tas patīk, ka nosaukšu tajā kādu no pelēkajām zīlītēm aiz loga vai vēl kur citur likšu, vilkšu

I wish i could intellectually rely on God.

"Tāpēc, ja ir jāizšķiras starp mākslu un dzīvi, ej dzīvē, stādi puķes, cep kūkas un aizver ciet mākslas durvis! Jo nekas – absolūti nekas! – šajā pasaulē nav svarīgāks par brīdi, kad pavasarī stādi puķes, apskauj savu mīļoto cilvēku vai bērnu vai vienkārši skaties, kā saule aust un riet. To es saku no sirds!"

THIS!

Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.

Ja jums ir kaut kas vecs un normāli strādā, nemainiet to uz jaunāku, lai kā jums to uztieptu...
Padevos intensīvajiem piedāvājumiem "atdošu tev veļasmašīnu, lietota desmit gadus tikai vasarās reizi mēnesī", atdevu prom veco, kas man visnotaļ labi kalpoja daudzpadsmit gadus vai vairāk un ko savulaik jau lietotu bija sagādājusi cibiņš aga.
Jaunā rīb kā traktors pat uz paklājiņa, vecā vibrēja pavisam ciešami pat bez paklājiņa. Meistars Kostja teica – labāk būtu veco paturējusi, jo "jaunajai" (2005. gada ražojums) ir izļurkājies rāmis un jau sākusi rūsēt apakša. No ārpuses vienkārši paskatoties to nevar redzēt, nē. Vēl +viens gadījums, kas vairo manu riebumu pret Siemens ražojumiem.
Esmu vīlusies un jūtos piečakarēta. Diagnostika, pretvibrācijas paliktņi (bezjēdzīgi) un gumijas paklājs arī nebija par velti.
Vismaz no "jaunas" gāzes plīts veiksmīgi atvēcinājos, Kostja šodien sakārtoja veco, uzticamo plīti, lai tagad abās pusēs deg ar vienmērīgu liesmu.

Migrēju no viena telefona uz otru. Gribēju uzlikt SCApp, lai var viegli un ātri iebakstīt tekstus, bet vairs neatrodu to.
/me total looser, need help! Varbūt kāds var ieteikt risinājumu?

Lai arii es juutos kaa grausts, es shogad veelos buut optimistiska un pozitiivaaka.