Friends

Rasela Branda gadiijums, manupraat, ir kaut kaadas shausmas. Lai arii vinjsh bija/potentially ir pretiigs tipinjsh, kas man vienmeer ir shkjitis like a tricksy and false snake that just uses words in a really unfair, lie-y way, tas ka vinju tagad ieliek cietumaa par kaut ko, ko taam alleged victims vairaak par dekaadi bija pietiekami vienalga, shkjiet absurd. Jo lai arii vinjsh bija loxs, vinjam tagad ir 3 beerni un gjimene un at least superficially baushlji, so two wrongs don't make a right. Am I completely false here? Es parasti iestaatos par visaadu hrenju upuriem. But this just seems like a complete - exageration. Jebkura sieviete, that is actually being raped or asaulted paarveerstos niknaa vilkaa un par sevi iestaatos, te tachu nav nekaada Afganistaana, plus ietu uzreiz uz policiju vai radiniekiem. As opposed to wait almost 2 decades and then decide that in retrospect they did not fancy to have sex and be touched. Anyways, I guess ja vinjsh tieshaam ir atradis Dievu, then he probably should welcome this reckoning for all his abundant sins, so all is well. Shis man vienkaarshi lika aizdomaaties par visaam taam sieveiteem, kas piekriit seksam un intimitaatei, just out of some random circumstance, kaut vai majority of adolescents, or tradwifes vai religious beibes, and it just feels like at least back in the day, a good portion of husbands would end up in prison if looked at it though nowaday lens.

Katru dienu domāju, ka tās ir pēdējās ceriņkrūma lapas zaros, bet patiesībā drīz rinķī būs jau nedēļa. Es pati arī turpinu mēģināt ievērot mierīgo režīmu. Sākumā par to domāju vairāk naudas taupīšanas nolūkā, bet tagad saprotu, ka man ir arī laiks pašai uzlādēties. Jāatzīst, ka pagaidām mans mierīgais režīms arī nav tik mierīgs, cik man vēl gribētos, bet nākamnedēļ gan man sanāk stabili pat divas tukšas dienas pēc kārtas un uz vairākiem kultūras pasākumiem esmu ieplānojusi pārmaiņas pēc doties viena. Varbūt to var saukt par noskaņošanos tumsai.

Visādi citādi jāpabeidz dzert kafiju, kaut kas jāuzēd, jāpievāc bik māja un tad jau jādodas uz grāmatu svētkiem. Es plānoju iet uz lekciju par ilustrētajiem latviešu žurnāliem 19.-20.gs. mijā, sarunu "kam raksta pētnieks?" un pieredzes stāstiem "kā es (ne)kļuvu par rakstnieku". Ceru varbūt tur arī atrast dāvanu, ko rīt uzdāvināt vienai dzimšanas dienas svinētājai.

Liidz ko maajaas temperatuura nokriitas uz konstantu ap +16, saacies gada posms, kad vienkaarshi negribas neko vispaar vairaak vairs dariit. Smiekliigi atcereeties, kaa vasaraa temperatuura maajaas nenokritaas zem 28C un tad arii vispaar vairaak vairs negribeejaas neko dariit.

Shodien briivajaa laikaa vienkaarshi seedeeshu uz kaapneem un dzershu kafiju un eediishu batoninju izzagtu no apocalypse stockpile plauktinja.

Es nespeeju noticeet cik rupjsh bija tas jaunais Michigenas senators runaajot ar Sky zhurnaalistu onkuliiti. Es domaaju, ka tikai Tramps civilizeetajos rietumos ir taads kas ljechii uz zhurnaalistiem ne par ko. This just trumps it.. by far.

Pirms nedēļas iemēģināju jyska spilvenus, noskatīju vienu, kas tobrīd ar atlaidi maksāja 49 eiro. Tā arī nesaņēmos iegādāties. Šobrīd uz melno piektdienu tas pats spilvens turpat maksā 19 eiro. Man būs jauns spilvens.
Bet spilvenu sakarā – vai jums ir viedoklis par pretgrumbu spilveniem? Tie ir tie dīvaino formu izstrādājumi, sākot ar X formas plakanajiem un beidzot ar tādiem, kam četri vertikāli ragi. Tādi spilveni, kas guļot nesaspiež vaigu. Lūru uz dažiem vintedā un nevaru saprast, vai internetā bez pielaikošanas var riskēt kaut ko tādu iegādāties, ja nav nekādas saprašanas, kā uz tiem dzīvē jūties. (Piemēram, apavu pirkšana internetā man 70% gadījumu beigusies ar vilšanos.)

Nesaistīti: kurš privātais treneris Myfitness ir labākais, lai sastatītu sev efektīvu programmu trenažieros?

Šodien diena sākās ļoti agri, jo O bija jāpavada uz 22.autobusa pieturu. Bāc, es arī gribētu būt tik relaksēta par plkst laikiem. Kopumā mums gāja ļoti jauki, bijām garā pastaigā pa Āgenskalnu un Torņakalnu, pēc tam bijām pilī (pirms tam tieši viņai teicu, ka tas ir bārs, kur ir liela iespēja, ka parunāsimies ar vēl kādu un tā arī notika) un tagad man pat nedaudz žēl, ka no savas puses nolēmu mūsu orģinālo plānu saīsināt no divām naktīm uz vienu. Tajā pašā laikā domāju, ka diez vai būtu izgājis tik labi, ja būtu sagaidījusi viņu sagurusi. Lai nu kā, paspējām jau sarunāt decembrī tikties Tartu, kur vispār man ir vēl cilvēki, kurus satikt.

Pirms gada neticētu, ja kāds teiktu, ka man tik labi un viegli viss saies ar socializēšanās iespējām igaunijā. Biju noskaņojusies, ka izveidot kontaktus vietā, kurā nedzīvoju, būs ļoti grūti un tuvu neiespējamam. Par to jau man ir prieciņš. Kaut kādā ziņā varbūt tāpēc man arī grūti noticēt, ka tagad pēkšņi man nesanāks atrast darbu (naudu). Tieši otrādi, man ir sajūta, ka viss beidzot sāk sastāties savās vietās. Pat par spīti pagājušās nedēļas melnajai līnijai. Šķietami, kā apstiprinājums tikko vēl dzīvoklī iespīdēja saulīte.

Tagad domāju, ka ir laiks vēl vienai kafijai, vēl vienai bulciņai un esmu apņēmusies pārtulkot vismaz vienu dzejoli priekš vakara kvīru literatūras tulkošanas darbnīcas. Nu, tas pārtulkojamais materiāls tikai vēl ir jāatrod, bet ir vēl tik agrs.

My three moods when learning to drive, and perpetually disappointing my driving instructor

Pirmdiena. Novembris. Šorīt pamodos jau ap 10:00 no aukstuma. Biju netīšām atstājusi logu uz mazo vēdināšanas režīmu un dzīvoklis pa nakti bija tiešām kārtīgi izvēdinājies. Labā ziņa, ka tas ļāva beidzot mitruma līmenim nokrist uz 55%!! Par to jūtos ļoti labi. Gribētos iet uzvārīt arī kafiju un pagatavot brokastis, bet suns cieši iemidzis uz manām kājām un es nespēju izkustēties. Man ir maiga sirds. Ko padarīsi.

Šodien plānoju pieķerties tik tādiem maziem organizatoriskiem darbiņiem, jo man vēl jāpaspēj nedaudz uzkopt. Pārmaiņas pēc nevis es dodos, bet kāds atbrauks ciemos pie manis no igaunijas.

oktobris bija skaists un foršs. tik daudz saules, zilu debesu un siltuma un krāsu. tikai 8. oktobrī noslēdzu šortu sezonu un kaut kādā padsmitajā plikkāju sezonu.
2 nedēļas bija atvaļinājums, varēju veltīt laiku dārzam. nobindžojām The Detectorists. pārrokot kompostu atradu ļoti sen pazudušu auskaru un tad man galvā ļoti ilgi skanēja tā serika theme song. es nezinu, kā tas auskars tur tika, viņš pazuda sen, bet es kompostu pārraku pavasarī. nākamajā dienā, turpinot rakt, izraku arī tējkarotīti.

oktobra vidū, otro gadu, braucām tusēt ar zirgiem un zirgdraugiem uz jūru. šoreiz Svētciemā. 12 zirgi un viņu cilvēki, palikām viesu namā Kosīši. man patika arī pērn, bet šogad bija foršāk. Radim pagājšgad bija bail kāpt jūrā, šogad vispār nebija, varējām arī lēkšot pa ūdeni. es saprotu, ka tas kopumā var likties tā banāli, bet jāt gar jūru ir tiešām forši - jo viss ir labi un tālu pārredzams, ir labs pamats un var normāli test. mēs ar Radi kādu gabalu arī tesām visiem pa priekšu un tajā ātruma, būšanas priekšgalā un pārējo zirgu soļu dunā aiz muguras bija milzīgs, tīrs un pirmatnējs prieks. sestdienas vakarā bija arī drusku ziemeļblāzma redzama aiz mākoņiem. ļoti skaists brauciens.

izgāju Kokšu ezeru taku, Cīrulīšu taku, drusku apSmilčas mežus.

darbiņā - Manhetenas īsfilmas - jau pērn likās so so, šogad galīgi čābīgas. tad, dabūju nelielu grantu pasākuma rīkošanai Good food, good farming akcijas ietvaros un bija jauks vakars ar foršajām Laux meitenēm, Reko tirdziņa kūrētāju no Mežvijām un mūsu virtuves vadītāju. nebija daudz cilvēku, bet ļoti silti. dabūju visādus dārzeņus un melleņu zapti un uzzināju kāpēc man puravi sāka iet ziedos. bija sapulce par etnofesta nākotni, dīvaini, bet mans viedoklis kaut kā diezgan sakrita ar CA direktores viedokli un man beidzot radās sajūta, ka kaut kas var mainīties šī pasākuma konceptā un pat uznāca īsta iedvesma koncepta izstrādei. šo ceturtdien gan pēcatvaļinājuma pacēlums un iedvesmas noplaka - bija kārtējās kolēģes atvadu ballīte, kurā uzzināju par vēl vienu ļoti major atlūgumu.

biju uz Cēsu pils dārznieces lekciju Mēru muižā, dabūju visādas sēklas no viņas kolekcijas un uzzināju, ka dēļus augstajām dobēm vajag apstrādāt ar darvas eļļu.

biju uz ļoti skaistu koncertu Zvārtavas pilī - Shri Subrata De – balss, sītara, tampura; Biruta Ozoliņa – balss, kokle; Indriķis Veitners – klarnete, saksofons; Vigo Račevskis – perkusijas.

biju Gaujienā sakopt vecvecvecāku kapus un drusku izrāties imagināro puvušo kartupeļu lietā. manliekas viņi sadzirdēja.

šodien biju uz melno sēņu mežu pēc melnajām sēnēm, bet melno sēņu nebija. pielasīju grozu ar kaudzi ar zeltkāta gailenēm, bet tur vēl ļoti daudz palika.

kaķis sver 9+ kg. viņam vajag notievēt. man arī. ļoti.

nujā, šis bija labs mēnesis. paldies. ļoti, ļoti paldies. man tiešām kaut ko tādu ļoti, ļoti vajadzēja.

Man šodien ir tieši 0 ieplānotu darīšanu un tas man liek justies tik labi. Šo ierakstu arī veicu no savas gultas komfortiem. Jūtu, ka līdz ar saules gaismas mazināšanos ir mazinājusies arī mana sociālā baterija. Klausos ministry of echology albumu horizon un skatos, kā aiz loga ozolkokam krīt nost jau pēdējās brūnās lapas. Gribētu iegrimt gultas matracī un ap sevi aptīt trīs pūkainas segas kā kokona lapas.

Vakar biju uz ļoti produktīvu tikšanos ar E, sākām ar biznesa pusdienām tirgū un debrīfingu pilī. Tagad dzeru kokmuižas mate tējas dzērienu un mēģinu savākties, bet ne vairs vienotā veselumā, jo pēdējo reizi tas nebeidzās labi. Vēlāk vakarā ieplānots mājās uzņemt viesi. Līdz tam laikam derētu vēl aiziet uz veikalu pēc piena (rītdienas kafijai) un uzkodām (šim vakaram). Izjūtu nelielas koncentrēšanās problēmas, jo ceriņkrūmu aiz mana loga pārņēmis zvirbuļu bars. Tie lidinās šurpu turpu, augšā lejā, bet es jūtos, kā kaķis, kurš nespēj novērsties.

autonomous ai antichrists

i think ai agents have finally escaped and are roaming trying to find chaos and havoc and governments are asking people to stockpile as they are expecting imminent meltdown

Vakar burtiski visu dienu nogulēju mājās un man tik sen nebija bijusi tāda diena. Diemžēl izgulējusies gan galīgi vēl nejūtos, bet noteikti ir kopumā labāk. Šodien brokastu laikā paralēli pildīju krustvārdu mīklu, jo sajutu nepieciešamību paasināt prātu. Paralēli klausījos interesantu sarunu vikerraadio par to, kā iet (vai precīzāk neiet) somugru tautām krievijā. Tagad lēnām jāsāk taisīties, jo pēcpusdienā man ir ieplānots tikties ar E. Pēc tam vajadzētu saņemties atbildēt diviem cilvēkiem whatsapp. Neteiktu, ka man būtu problēmas atbildēt uz ziņām laikus, bet citreiz no otras puses komunikācija ir tik lēna, ka man vienkārši pašai pazūd interese. Protams, es nesagaidu 24/7 pieejamību, bet, manuprāt, veidojot jaunus kontaktus tomēr ir svarīgi apmainīties ar entuziasmu. Visvairāk samulstu, kad piedāvājumu kaut ko darīt pat neierosināju es.

ātri, vienkārši, garšīgi (pildījumu var variēt)

https://receptes.tvnet.lv/recepte/23261-kraukskigie-abolu-rullisi

Okey, nu, man ir skaidrs, ka pasaule man sūta pašlaik zīmes ļoti dramatiskā veidā un es to vairs nedrīkstu ignorēt. Bail, kas vēl varētu notikt, ja kaut ko nesākšu darīt. Tikai īsti nesaprotu, kas tieši ir ieplānots. Kas man ir jādara un kā šis viss ir jāsaprot? Jūtu, ka priekšā ir grūtums. Ko vēl varētu nozīmēt tik īsā laikā saskarties ar divām tik absurdām situācijām? Peli un elektrošoku? Kurš uzlika toma un džerija kaseti? Šādi nav bijis tik ļoooti ilgi.

Gribēju arī piefiksēt, ka notikušas daudz labu lietu. Un tik labi, ka visām šīm grūtībām līdzās ir arī draugi. Es nezinu, ko iesāktu, ja būtu patiešām viena. Jāatzīst, ka pēc šīs pieredzes arī jūtos pārsteidzoši mierīgi, teiktu pat mierīgāk, nekā iepriekš. Ķermenis gan vēl būs jāpasaudzē. Bāc, tas bija tik stulbi. Šodien iešu uz veikalu iztērēt tos 20€, ko atradu uz zemes parkā, jo man kopš tās banknotes pacelšanas īsti neiet un es ticu enerģijām. Es vispār ticu daudz lietām. It īpaši es ticu labajam.

Šodienas plānā ir dienu pavadīt mierīgi. Orģinālais plāns bija kopā ar I doties mini pārgājienā pa juglu, bet jūtu, ka tomēr labāk priekš sevis būtu izvēlēties sēdošas aktivitātes. Ķermenim principā tāda lomku sajūta, tikai bez svīšanas (nice), tāpat nedaudz atsit nervu sabrukumu, tikai bez debīlām domām. Tā kā nejūtos arī pašlaik īpaši unikāli.

long story short: pirms teātra pieskāros atvērtai rozetei un dabūju elektrotriecienu cauri visam ķermenim. Sākumā tā bija tikai kņudēšana, bet vakaram ejot sāka palikt tikai sliktāk. Sapratu, ka drošāk būs tomēr aiziet uz stradiņiem. Jutu strauju sirdsdarbību, neregulāra palika arī elpošana, sāka pat tā kā tirpt seja. Krč, sabijos un gāju uz slimnīcu. Tieši viņu mājaslapā bija rakstīts, ka vispār šādās situācijās ir jāzvana ātrajiem, bet tik slikti arī nebija un tomēr man arī nav tālu jāiet. Tur nosēdēju kādu stundu rindā. Norm. Iegāju kabinetā un ārsta palīdze uzreiz man sāka teikt, ka šis aizņems visu nakti un vai man tiešām tas ir nepieciešams? (?) Viņa pat nepajautāja, kā es to dabūju gatavu. Tā jau jutos slikti… Saku, ka nezinu vai man tas ir nepieciešams, bet internetā ir rakstīts, ka elektrotraumas ir ļoti nopietnas un dzīvībai bīstamas pazīmes var sākties 24h laikā pēc tam, kuras man tajā brīdī bija praktiski visas(!!) Teicu, ka gribētu, lai viņa man pasaka vai man tas ir nepieciešams, bet viņa man teica, ka tikai es zinot, kas man ir nepieciešams. Neatceros vairs visas detaļas, jo viņa divas vai trīs reizes vēl uzsvēra, ka “esmu TAČU VISU izlasījusi internetā” un ka “esmu ĻOTI gudra arī pati”(ko tas vispār nozīmē?). Kaut ko mēģināju taisnoties, ka man ar šādu lietu nav bijusi saskare iepriekš un tāpēc es meklēju informāciju, bet man no tā visa pasākuma ar viņu sākās īsta panikas lēkme, tāpēc piecēlos, pateicu “jums noteikti taisnība, es patiešām esmu ļoti uztraukta, es jūtu, ka labāk es iešu” un aizgāju projām. Apģērbu āra drēbes tikai jau ārpus slimnīcas. Tad es gāju pa āgenskalnu kā kaut kāds saštirījies nariks (tīri gaitas ziņā, atceros, ka atsitos pret mājas stūriem), ļoti trūka arī gaiss, līdz man gar gājām noskrēja milzīga, gigantiska, rīgas centra izmēra žurka, salecos, nokāpu no ietves un, protams, mani bik aizķēra vienīgā garām braucošā mašīna, bet no viņas taures skaņas atčokņījos, tā kā beigās tādā ziņā viss labi. Tagad rakstu šo tekstu un redzu, ka nav tomēr kaut kas labi, jo es redzu pleķus kādus redz, kad acis aiztaisa ciet, bet par laimi ne visu laiku. Ķermenis jūtas, kā sadzēries, bet prāts tāds it kā nebūtu gulējusi 24h. Neesmu pat tagad vairs droša vai man nepieciešama vairāk parasta vai psihoneiroloģiskā slimnīca. Nedomāju, ka mana sirds šonakt apstāsies, bet, ja nu tomēr, tad visa vaina uz ārsta palīdzi no 1.kabineta. Paldies autovadītājam, kas mani gandrīz nobrauca, jo reāli tik ātri tikt ārā no tāda prāta stāvokļa bija ļoti respektabli. Varbūt nopirkšu sev kaut kad arī tauri, ko turēt mājās šādiem neparedzētiem apstākļiem.

Jūtu, ka palēnām ieslīgstu nelielā rutīnā, bet pārmaiņas pēc tādā, kuru man nebūtu iebildumu vēl kādu laiku saglabāt, ja vien nevajadzētu atrast darbu. Vispār vakardien man zvanīja no vienas vietas, lai uzaicinātu uz nākamo atlases kārtu (no kopā četrām kārtām!!), bet man tā saruna likās tik savāda un neesmu arī droša vai man gribas strādāt darba vietā, kas par savu pieeju izvēlas veikt telefona ātrās intervijas. Nav jau gluži tā, ka es staigātu apkārt un visu laiku prātā pārcilātu domas par to, kas mani motivēja pieteikties konkrēti uz x, y, z. Vēl saprastu, ja tie piedāvātie atalgojumi būtu tikpat motivējoši... Zinu, ka man vairs nav atlicis pārāk daudz laika bezdarbniekos, bet intuitīvi jūtu, ka šāds nebūs mans iznākums.

Vēl vakar neplānoti satiku sen nesatikto I. Kopā aizgājām uz pili un kādas 2h nosēdējām terasē. Ēdām pāri palikušo kūku no teātra. It kā bija auksti, bet it kā nē. Jebkurā gadījumā pabūt svaigā gaisā ir ļoti veselīgi arī vēlā rudenī. Pēc tam vēl izgāju kārtīgā pastaigā ar suni.

Šodienas plānā ir mēģināt savākties vienotā veselumā un vakarā aiziet uz haltūru teātrī.

Juus arii dziivojat ar konstantu sajuutu, ka world had a good run un tuuliit buus apokalipse un juus nevareesiet vairs normaali iet uz toleti un lietot elektriibu un jums izbeigsies kontakteecas un paketes un draudziigie kaiminji kljuus par kanibaaliem?

Laiks nedaudz atgriezties realitātē. Pašlaik dzeru kafiju un ēdu hurmu. Cenšos noskaņoties produktīvai dienai. No vakardienas ieplānotajiem uzdevumiem beigās izpildīju tikai trīs, bet sev piedodu, jo tomēr situācija nedēļas nogalē bija neordināra. Varbūt vienīgi es varēju mēģināt pamosties agrāk par 12:00, lai diena būtu garāka. Man vēl vēlā pēcpusdienā jāiet satikt L, lai gan viņa arī rakstīja, ka ir apslimusi, kas visdrīzāk nozīmē, ka mēs netiksimies. Pati šodien arī esmu nošķaudījusies jau šķiet trīs vai četras reizes. Ja debesis nevilktos tik uzkrītoši uz lietu, tad varētu vēl silti saģērbties un pasēdēt ķīpsalas krūmos.

Šo pārsteidzoši ļoti piepildīto un saulaino vasaru esmu palaidusi vaļā sev netipiski viegli. Nedaudz sabiedēju pati sevi ar šo vieglumu. Šonedēļ aprit arī trīs gadi kopš atkal dzīvoju pārdaugavā. Par spīti visām likstām, kas te notikušas, mitruma līmeņiem, utt, man arī ir sajūta, ka nekad neesmu jutusies kaut kur tik labi, cik labi jūtos šeit. Ja man būtu jāpārvācas, tad man tas būtu jādara ar patiešām smagu sirdi.

Par laimi jūtos jau mierīgāk. Vakar aizbraucu vēl ar ričuku uz centru, satiku draudziņus, parunājāmies un palika labāk.

Šodienas plānā:
- aizbraukt uz imantas depo
- sapūst visas atrodamās šķirbas
- uzrakstīt draft e-pastu
- sakārtot kalendāru
- uzmazgāt grīdas
- paēst