Friends

Kur jūs pērkat vinila plates internetā, ja gribat ātri un lēti, un negribat atbalstīt Džefu Bezosu?

#pasaulēnavnekāskaistākaparmaiju

Kurš ir labākais bezmaksas attēlu pārveidotājs? Ir kaudze pusgadsimtu senu fotogrāfiju, ko derētu sarindot interesantā projekcijā uzlabotus un varbūt animētus. Reimagine iekrāso nedabiski un animē kā zombijus, savukārt xphoto ļauj tikai vienu bildi dienā.

Dažkārt domāju – nu kāpēc es neesmu nopirkusi konkrētus drēbju gabalus vairumā visam atlikušajam mūžam.
Man ir bijis rievots T krekliņš specifiski oranžā tonī.
Tops ar garām piedurknēm un priekšpusē aizraujoši izvietotu mežģīņu zvaigzni.
Krekliņš, kuram stratēģiski izcili uzdrukāta pilsētas ainava ar debesskrāpju atspīdumu ūdenī, krūtis izskatās 2 izmērus lielākas.
Veļa, kuras tonis glaimo ādas krāsai kā neviens.
Un patlaban man (vēl) ir divi Monton T krekla tipa džemperīši (biezs, blīvs viskozes adījums no smalkiem diedziņiem), pieguļoši, ļoti īsām piedurknēm, ārkārtīgi patīkami pēc sajūtām un teicami pēc formas, biezi, neburzīgi, silda ziemā, nesviedrē vasarā, bet Monton ir sen bankrotējis un es galīgi nemāku atrast kaut ko tādā pašā stilā un, galvenais, materiālā.

Daudziem joprojām ir bailes no zobārstiem, kas velkas līdzi no deviņdesmitajiem, divtūkstošajiem gadiem.

(Man arī būtu bail, ja man trīsdesmit gadus vilktos līdzi zobārsts)

Vismaz reizi gadaa es zvanu GP un uzskaitu savus simptomus. GP tad man uztaisa asinsanaliizes, pasaka ka viss ir OK and I should just take it easy and get some sleep. That sustains me for another year. Then repeat.

Es biezhi juutos kaa tas viirietis no Synecdoche, New York. Tad es domaaju, ka es aptuveni varu sadziivot ar saviem simptomiem, ja vien es izdziivoju vismaz liidz vecumam, kad mani beerni ir patstaaviigi. Kopsh vinjiem man ir added level of EXTREME FEAR izdziivot deelj vinjiem.

Es esmu sasniegusi taadu faazi, ka liidz ko gribas kaut ko komenteet par pasauli un taas notikumiem, es uzreiz sevi apshaubu jo: it could be AI, it could be just content, it could be unreal, it could be lizzid ppl, all of it is irrelevant to my 4 walls.

Bet mostly, ka it could just be content or AI.

So man vienkaarshi vairs nedomaajas par sensaacijaam, my interest has collapsed completely and it is a strange state.

I have enough content in the sink and laundry basket and in the folder of future fears and anxieties.

Karoche jo vairaak tu kaut ko miili, jo skaudraaks wreck tu kljuusti to meegjinot saglaabt un frishinaat un notureet. I just lament that I cannot enjoy any bit of this pure paradise I am in due to crippling FEAR.

padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.

Kā jums šķiet, kā jubilejas ballītē vislabāk parādīt bildes? Izlikt galerijā (piemēram, piespraužot pie palaga) (bildes ir dažādu lielumu un dažādas kvalitātes, arī grupu attēli un reāli svinību vietā nav nekādu stendu), rādīt ar projektoru, uztaisīt albumu un palaist pa rokām, vai vēl kāds variants?

Beidzot saņēmos šeit pajautāt... kas notika ar cibiņu Darkans?

aprīlis kaut kā nu tā. ir pārsvarā auksti un pārsvarā sarežģīti.

* vēl pāris brīnišķīgi kolēģi uzrakstīja atlūgumus;
* etnofestivāls gāžas uz galvas, viskaut kas gāžas uz galvas, nekas no tā neliekas iedvesmojošs un aizraujošs;
* volvo riepu maiņa pārvērtās par nepatīkamu bezmaksas diagnostiku - 2 salūzušas atsperes, viens iztecējis amītis, galīgi nodiluši bremžu kluči un diski, jāmaina bukses, beigts spararats, no motora gāžas eļļa (visa panna apakšā pilna). + skates kontekstā ir plaisa vējstiklā vadītāja pusē. + visa tā elektroneuzticamība. karoč, šrots. man jau kādu laiku ir tā mātes zārka nauda citai mašīnai, bet manliekas es labprāt kādam samaksātu, lai atrod un nopērk man to auto. man no vienas puses neizsakāmi neinteresē (es gribu tikai sēdēt un braukt, nevis par to domāt), no otras puses es jūtos neizsakāmi nepārliecināta, attiecīgi izdarīt izvēli un pieņemt kkādu lēmumu ir drausmīgi apgrūtinoši. volvo skate beidzas jūlijā. drusku laiciņš agonēšanai vēl ira.
tātad man, lūdzu - ekonomisku un lielu universāli, ar manuālo kārbu, āķi un dīzeļmotoru (man patīk, kā skan dīzeļmotori!).
* vairāku iemeslu dēļ diezgan cītīgi iedziļinājos ssri un antipsihotiķu jautājumā. es biju jau reiz to darījusi pirms kādiem 10 gadiem, bet tagad pieejamā info ir tikai vēl drūmāka un vēl vairāk uzdod jautājumus kāpēc cilvēkiem to liek lietot gadiem (es saprotu, ka ir kkādi izņēmumi, kas citādi nevar).
* gandrīz vispār neesmu bijusi dārzā. aizvakar mēģināju, bet iekļuvu pagrabā un aizķēros tur. tur bija daudz likvidējamas nešķīstības.
tomēr iesēju zirnīšus, burkānus un spinātus. pie mājas bija izlīdusi pirmā sparģeļu sauja, uzcepu omletīti ar stracchino. sāku rakņāties pa kompostu.
* bija ļoti labs Līgu koncis Vagonos. laikam pirmais, kurā es gandrīz ne mirkli nejutos apmaldījusies - varēja dzirdēt un saprast, kur mēs atrodamies un attiecīgi arī reaģēt. paldies Oliveram! lažas bija, bet nekas tāds.
* pirmo reizi biju uz džimu. man jau kādu laiku liekas, ka vajag kkādus svarus cilāt, bet man bail/anksis iet uz sporta zāli un justies tur lost un tizlai. tāpēc savaņģoju kolēģi, kas iet regulāri un mācās fitnesu un vēl divas ieinteresētas kolēģes. pie īstajiem svariem mūs laidīšot, kad būsim sagatavojušas ceļus un muguras, bet tāpat bija grūti un ritīgi forši arī. kolēģe forši dīda. gribētos iet vismaz reizi nedēļā, vismaz kamēr vēl muižai ir dīls ar VOC.
* kādu mēnesi neesmu pīpējusi. tas gadījās netīšām. kaut kā prāts pats atleca atpakaļ "es nesmēķēju" mōdā. vispār nav grūti, arī psiholoģiski.