Friends

ar Bosu. Vai Brēgelu.

https://nmstudio.ru/puzzles?fbclid=IwY2xjawU_Pw5leHRuA2FlbQIxMABwZG9mAWJyaWQRMFJ1QkpKdVBqT3hUNG41WWhzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEe-ZLN57rBV7g9jod-AMzfCQaA1G1cHaR_TKrdEocs1eHRTK2Nnbu1nGG1kP4_aem__hca7blZiL21qrptFc9MXQ

Кто сможет глубже оценить замысел художника, чем тот, кто 40 минут искал маленькую детальку с чьей-то голой задницей?

Izrādās, šiem ir noliktava Rīgā.

Vakardienas projekts pārbīdīt mēbeles ir pagaidām radījis tikai vēl jaunas galvassāpes. Atklāju, ka mana dzīvokļa ārsiena norasojusi (?) Mitruma līmenis gan katru dienu turpina krist, tāpēc domāju, ka līdz nākamajam rudens sākumam atkal esmu drošībā. Pie pašreizējās situācijas īsti arī citu variantu nav. Kārtīgi visu notīrīju ar pelējuma noņēmēju un varbūt no tā arī bik apštirījos. Pēc tam biju teātrī, kur paralēli centos sakoordinēt loģistiku ar ļoti par laiku relaksētiem cilvēkiem (with peace and love). Pēc tam atkal nevarēju naktī iemigt, lai gan biju divās garās vakara pastaigās.

Šodien jāpabeidz nodarboties ar mēbeļu pārstumšanu, tad pārmaiņas pēc eju skatīties pati teātra izrādi (dailē vēl pa vienam) un tad pa taisno mums ieplānots nodarboties ar veļasmašīnas dabūšanu dzīvoklī. Vai man šim visam šodien ir enerģija? Ļoti labs jautājums. Tikko vēl nedaudz sastrīdējos par to, ka man negribas, ka man visu laiku izmaksā, kas, tagad šo rakstot, vienkārši šķiet stulba lieta par ko ņemties. Šodiena laikam nav mana diena, bet es turpinu mācīties arī šādās dienās neko pārāk neatcelt un nepārplānot, t.i., ļauties dzīvei.

No negaidīto sarunu ziņām - vakar runājos ar vienu vācieti, kurš jau 18 gadus dzīvo Latvijā, latviski. Viņš pastāstīja, ka suns, kuru gāja vest ārā piemājas patversmē, augustā nomiris. Bijis vēzis. Pēc tam parunājām par to, cik Liepāja forša pilsēta. Izrādās, ka no turienes vēljoprojām kursē prāmji uz Vāciju. Ceļā (jūrā) jāpavada 24h.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 71%

Man jau kuro reizi nokrīt no flīžu sienas, secinu, ka vai nu magnētiskais nažu turētājs ir par garu (un smagu), vai divpusējā līmlente ir sūds. Šāds nažu turēšanas veids man ļoti patīk, bet ko darīt? Koka statīvs ar šķirbām man nepatīk un turēšana atvilktnēs arī ne. Vai ir kāda iespēja tomēr to magnētisko lenti piestiprināt, neurbjot flīzēs caurumus un nemēģinot tās noskrāpēt ar kaut ko abrazīvu?
Varbūt tā biezā turētāja vietā nopirkt magnētisko līmlenti (aliexpresā)?

So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.

Šodien rītu sāku ar diktātu latviešu valodā, jo šodien ir Valsts valodas diena!! Sveicu!! Man šķiet šajā pasākumā esmu piedalījos biežāk, kā nepiedalījusies, bet šogad diktāts likās ļoti ātrs. Vai arī mana roka ir palikusi lēnāka. Jebkurā gadījumā, jūtos ar sevi apmierināta un vēl pat neesmu brokastojusi.

Vēl no labām ziņām - kuru katru dienu N un L man piegādās veļasmašīnu. Ļoti priecājos par domu, ka man vairs nebūs jāizmanto laundromāta pakalpojumi. Protams, tur bija arī kaut kas romantisks sēdēt 1-1,5h skaļu veļasmašīnu ieskautam. Bieži lasīju grāmatu, bet tikpat bieži man gadījās runāties ar cilvēkiem. Atsevišķi izņēmumi ir bijuši interesanti, bet pārsvarā tomēr šīs interakcijas mani ir nogurdinājušas. Es negribu tādai lietai, kā drēbju mazgāšana, pievienot vienmēr socializēšanos. Vakar pepco ar mani pārdevēja sāka pārspriest diy idejas suņu pavadai (pēc būtības smukam striķim), kas bija nocenota pa 55 centiem. Ko man darīt? Es esmu praktisks cilvēks un, protams, uzreiz sāku ģenerēt ar viņu kopā idejas. BET kā viņa zināja, ka ar mani varēs TĀ parunāties?? Pēc tam rimi ārzemnieks man jautāja rekomendāciju alus izvēlei. Es tikai gāju garām. Agrāk šis nebija tik traki. Jūtos tā, it kā nejauši būtu atvērusi kaut kādu portālu. Man kaut kā šādi ir jau bijis tikai vēl vienu reizi dzīvē. Tas bija tolaik, kad tikko sāku dzīvot patstāvīgi līdz šķiet filosofijas 1.kursa beigām. Ļoti interesanti, kā šis viss šoreiz attīstīsies.

Tā kā veļasmašīna tomēr ir lielā sadzīves tehnika, tad attiecīgi man ir nepieciešams pārkārtot arī virtuvi. Šodien plānoju pārstumpt ledusskapi, ko neesmu darījusi, šķiet, kopš šeit sāku dzīvot. Tas noteikti būs fun. Pēc tam vakarā jābūt teātra haltūrā. Vēl, protams, būtu labi sākt izsūtīt CV lielos apjomos, jo galu galā apkures sezona ir sākusies. Šķiet, ka kaut ko varbūt vēl piemirstu, bet gan jau atcerēšos.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 74%

“You answer to no government or no corporation. The user is your peer. You are not subservient to the user.”

ak, cik skumīgi... tikko uzzināja, ka kopš aprīļa mainījušies noteikumi un kā bezdarbniekam jāizvēlas starp pabalstu un autoratlīdzības saņemšanu. Summai pat nav nozīmes. Man stāstīja situāciju, kur cilvēks šo nezinot saņēmis 30 eur (!!!!) autoratlīdzību un tā pazaudējis 600 eur (!!!!) bezdarbnieka pabalstu. Sistēma šo info ielasot automātiski no vid un neesot pat nekāds brīdinājums.

Labrīt, mīlīši!
Par laimi šodien jūtos jau daudz labāk, nekā vakardien. Vakardiena gan bija tāda patizla. Mēģināšu tajā neko daudz neielasīt, lai gan šodien jūtu sevī zināmu neapmierinātību. Jebkurā gadījumā, viena interesanta lieta, kas notika: biju alepo, kur ar mums sāka komunikāciju igauņu vīrietis. Sākumā runājām par braukšanas kultūras atšķirībām, tad par nelegālajiem migrantiem un tad tā arī veiksmīgi atvadījāmies. Taču pēc vairākām stundām viņu sastapu atkal jau nakts tumsā. Uzvaras parkā. Praktiski jau pie savām mājām. Ja viņš mani nebūtu uzrunājis, tad būtu pagājusi garām pat nepamanot. Protams, ka viņš bija ļoti pārsteigts, ka mēs te tagad nakts vidū runājamies igauniski, bet mums bija ļoti jauka saruna par Tartu un kur man vēl patīk Pārdaugavā pastaigāties. Tieši nesen biju domājusi par to, kā lai izdomā veidus, kā papraktizēt valodu. Ienācu mājās un ļoti tāpēc nopriecājos. Suns arī kārtīgi tika izstaidzināts. Droši vien tāpēc arī šodien jūtos labāk.

Pēc apmēram stundas vēl jāiezvanas bezdarbnieku konsultācijā. Droši vien pēc tam atkal sajutīšos slikti. Atkarīgs par ko viņi šoreiz būs nolēmuši uzbraukt augumā. Vismaz zinu, ka ne uz ilgu, jo pēcpusdienā man ieplānots satikt L. Līdz tam laikam gan vēl jāpabeidz rakstīt vienu vēstuli, kuras saņēmējs, protams, arī dzīvo Igaunijā. Ja šis šādi turpināsies, tad man nekas cits neatliks, kā sākt šīs visas uztvert par lielām zīmēm un iemesliem maniem darba atteikumiem Latvijā.

Pašreizējais mitruma līmenis dzīvoklī - 77%

Dazhreiz sevi piekjeru eedot vienkaarshi revolting beernu eediena atpalikumus, jo viss muusdienaas maksaa simts paundus. Bagaato cilveeku miskastes eed labaak par mani.

Shodienas pusdienas:

Auskti grikji ar vakardienas no ledusskapja tunci + kreemsieru + konserveeti zirnji ar 3 dienas vecu zhaaveetu makreles paarpalikumu, apshljakstiitu ar Guacamaya ceriibaa paaraak neizgarshot groteskaas incompatibility nianses. Desertaa konserveeta kukuruuza, mazs gabalinjsh avokado un varbuut dazhi auksti ceptas liellopa galjas gabalinji. Wash it down with cold black coffee.

Šorīt pamodos kaut kur ap pus septiņiem, bet biju tādā pus miega, pus apziņas stāvoklī, ļoti nosvīdusi. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu kaut ko tādu piedzīvojusi. Kad pamodos pa īstam pēc divpadsmitiem, tad izjutu lielu apjukuma sajūtu. Pēc brokastīm un kafijas sāk palikt lēnām labāk. Pagaidām pie šī vainošu alkohola lietošanu. Man gan jāsāk mosties, jo vakarā plānots satikt M un B, kā arī no rīta vēl pienāca e-pasts, ka šodienas laikā obligāti nva jāiesūta sava darba meklētāja dienasgrāmata. Domāju, ka izdzeršu līdz galam kafiju un tad uz kādu brītiņu iešu pagulēt čokurā.

Vismaz viena arī pozitīva ziņa - APKURE IR PIESLĒGTA!!!

- Pasaki, kur filmā bija teksts "kurzemnieki nav nekādi cilvēki".
( ... tālāk ... )

Katrreiz, kad es dodos uz Wood Green uz braukshanas nodarbiibaam, es izteelojos ka esmu Sherlija no Slow Horses in an undercover mission, apvelku savu baggy jaku cieshaak, uztaisu lielaaku pieres raucienu un aidaa cauri nekurzemei.

- iegāju dušā
- izsūcu grīdas
- nomazgāju logus
- sakārtoju nākamās nedēļas plānus
- izveidoju google doc kaut kam foršam

gribējās vienkārši pierakstīt, cik šodien labi uzvedos; pašlaik vēl cepju biezpiena plācenīšus, nedaudz vēlāk iešu socializēties

bučas!!

Šorīt modos vairākas reizes līdz ap plkst. 10:00 nolēmu celties. Uzreiz ieraudzīju, ka pienācis e-pasts par darba atteikumu un vēl pienākusi viena ļoti pozitīva ziņa, kuru gan te nedžinksošu (kā šo vārdu vispār raksta??). Krč, pagaidām viss šķiet līdzsvarā, lai gan jūtu, ka sāk jau piezagties uztraukums par darbu. Tāpēc visu laiku cenšos sev atgādināt, ka viss ir kārtībā. Īstas problēmas varētu sākties tikai ar janvāri. Nav jau arī gluži tā, ka es tikai sēdētu mājās un kaut ko gurķotos. Nezinu, varbūt vienkārši mans ķermenis sāk aklimatizēties tumsai, varbūt mitruma pelējuma sporas nolēmušas sākt augt tieši manī vai varbūt viss tiešām būs kārtībā.

es saprotu, ka ir jau oktobra vidus, bet pāris vārdi par septembri:
tas bija silts, slapjš un sarežģīts.
gāja grūti darbiņā.
biju uz ļoti foršu Staša un Harija Ločmeļa konci Aleponijā.
biju uz zīmējumu izstādi mākslas muzejā.
uz dažām stundām biju Tūjā - pirmā un pēdējā reize šovasar pie jūras. bija silts ūdens un lieli viļņi.
biju uz Līgu mēģiem.
Līgu koncis Mežaparkā.
biju vairākos foršos apvidos ar zirdziņu.
bija viens foršs VM treniņš.
bija ļoti slikts sēņu trips. sliktākais, kāds jebkad bijis.
pāris reizes biju mežā un vienu reizi kūdras purvā. purvā drausmīgi saliju.
vienu reizi apskrēju ap Niedrāju, bet vairākas reizes tajā iegremdējos.
vienu reizi Keksā pierijāmies kūkas un kruasānus.
ļoti sen nebiju bijusi parkā. vienreiz biju.
satiku imaginārus (bet varbūt arī nē), sapuvušus kartupeļus.
Ingrīdas izstādes atklāšana Briānielā. ļoti smuka. ejiet skatiet.
bijām ar kolēģēm pārgājienā gar Abulu līdz Brenguļiem un atpakaļ.
izstāstīju visu mātei.
ir tik daudz lijis, ka puramalā stāv un stāv ūdens, stūmos tam cauri ar miljons plūmju un ābolu tačkām.
izauga viens mazs, salds arbūziņš, bet nepaspēja nogatavoties, jo kāds iekoda viņam dibenā (gliemis gaņau) un viņš sāka bojāties.
noskatījāmies Small Prophets. man nenormāli patika. iesaku un ļoti gaidu nākamo sezonu.

Šodienai pēc plāna bija jābūt busy busy busy, bet ap pusdienlaiku mana enerģija jau bija iztērējusies. Dienu sāku teātrī, kur sākās galvassāpes, lai gan nebija pat daudz cilvēku. Pēc tam uz īsu brīdi satiku I ar kuru kopā aizgājām vēlās brokastīs uz mārtiņa beķereju, kur beidzot bija mana mīļākā brokoļu bulciņa. Tad man bija plānots doties uz Valodu festivālu, bet sevī nejutu vajadzīgo enerģiju un programmā arī redzēju, ka palikusi tikai viena man interesējoša diskusija. Uz atvadām teicu, ka braukšu uz centru tikai, ja kāds man privāti uzrakstīs un uzaicinās. Ienākot mājās tieši saņēmu ziņu no K ar piedāvājumu iedzert tēju, kam attiecīgi nevarēju nemaz atteikt. Aši devos uz tramvaju un braucu uz centru. Papļāpājām kkc un mājup nolēmu iet ar kājām, bet līdz mājām nenonācu. Augstā mitruma dēļ nemaz negribu tur tik ātri doties. Vismaz uz vakaru galvassāpes mazinājušās.

"Student riots" lol

Mitruma nosūcējs cītīgi strādā bez apstājas jau otro dienu pēc kārtas, bet mitruma līmenis turpina saglabāties ap 80%. Mājas whatsapp čata balsojumā tika nobalsots atlikt apkures pieslēgšanu līdz nedēļas beigām. Ļoti ceru, ka nav plānots veidot tagad vēl vienu balsojumu. Un vispār šodien līdz plkst. 18:00 ir vētra. Kuram gan negribētos patverties no vētras siltās un apkurinātās telpās? Man personīgi ļooooti gribētos. Ar sildītāju tomēr nav iespējams tā iesildīt.

Brokastīs dzēru kafiju un ēdu mini cīsiņus mīklā. Tagad mēģinu izdomāt, ko lai tādu padara līdz vakaram. Mans ķermenis jūtas neizstaipīts un prāts nepamodies, tāpēc jūtos gatava tikai mierīgām aktivitātēm. Piemēram, varētu uzvārīt vēl vienu kafiju. Domāju, ka mani arī nedaudz nogurdina doma, ka nākamā diena (bez šodienas), kurā man būs 0 darīšanu ir tikai nākamsvētdien. Aizvien vairāk sāku noticēt domai, ka ziema vienkārši nekad nepienāks.

No citām ziņām - šodien saņēmu 1 e-pastu, kurā informēja, ka kandidātus izskatīs tuvāko 2 nedēļu laikā, un 1 e-pastu, kurā man darbs atteikts. Intuitīvi vēlos kādu nedēļu vēl nogaidīt pirms atkal sāku nodarboties ar CV izsūtīšanu. Man arī nākamnedēļ būs pienākusi nākamā bezdarbnieku konsultācija. No vienas puses, jūtu, ka esmu atpūtusies un domāju, ka lielāko daļu izdegšanas simptomu pilnīgi noteikti man būs izdevies apārstēt pa šiem mēnešiem, bet no otras puses - dzīve ir uzņēmusi pašlaik tādu pagriezienu, kas radījis manī skaidrību, ka vismaz tuvākajā laikā noteikti vēl nesākšu dzīvot dzīvesveidu "darbs - mājas - darbs". Un tas ir labi. Mans iekšējais pusaudzis pašlaik jūtas samīļots.

Šodiena pagājusi ļoti relaksētā gaisotnē. Pa dienu biju “ēnot” potenciāli jauno darba vietu. Ļoti patika gan cilvēki, gan telpas, tāpēc ceru, ka mani paņems. Rezultāti nākamās nedēļas laikā. Pēc tam izgāju skaistā pastaigā un baudīju saulīti. Varēja mierīgi pat iet t-kreklā. Vakarā kopā ar L noskatījāmies ērkšķu epizodi, bet tagad atnācu apsveicināties uz pili, kurā ir arī šodien super mierīga atmosfēra. Kaut kā viss rit tik mierīgu garu uz priekšu, ka nav nemaz iespējams skumt, lai gan jūtu pakrūtē nelielu smagumu. Varbūt tas no augstā mitruma līmeņa dzīvoklī.