pieklājīgi vārdi neskatoties acīs - +

Bailes/dusmas? līdz kaulam. Līdz saknei. Taisns nokaitēta dzelzs nogrieznis, sākot ar kamolu kaklā līdz svelmei astes kaulā. Kā karstā šprice un spēriens pavēderē un pļauka, un auksts ūdens sejā. Paralizējošas tirpas no sirds, pāri krūtīm, pa pleciem, tad lāpstiņām, kas aizsit elpu. Sakosti zobi, ka sāp. Pulss deniņos pērkona skaļumā, savilktas dūres un nagi griežas plaukstā, elpa sāp. Un man ir nelabi un tas ir simts reizes labāk nekā parastais gaidīšanas režīms, jo liek justies dzīvai, cik banāli, cik neoriģināla es tomēr esmu. Es zinu, ka agrāk, vai vēlāk kļūšu atkarīga no visa šī un tad man nepietiks un es vienkārši iešu meklēt problēmas, lai dolbītos no stresa. Un tā tiešām neesmu es, jo man taču patīk miers un riebjas drāma, un es noteikti vairs nezinu, kas tieši es tagad esmu. Jo to meiteni no vecajām fotogrāfijām es tiešām, goda vārds, nepazīstu. Un to sievieti spogulī es negribu.