melo man vēl

Nov. 9th, 2017 | 10:27 pm

Un vēl man bail, ka nekļūstu par alkoholiķi. Tas būtu manā stilā.
Laimīgi cilvēki nedzer vieni, es tā pieņemu. Es dzeru. Dažreiz.
Un, protams, es neesmu laimīga, to es zinu, un tas ir ok. Bet kāpēc nekad nepietiek ar to, ka zini? Man likās, ka vajadzētu pietikt. Ja es kam redzu cauri (jo es lieliski sevi analizēju, un citus un jā tas ir kaitinoši, bet man tāds darbs), tad tam vajadzētu zaudēt varu pār mani, vai ne? Vai ne?
Alkohols mani nomierina? Varbūt tas tāpēc, ka vairs nesmēķēju. Cigaretes man pietrūkst kā tāds sens mīļākais. Tāds, kurš protams galu galā izrādās tev nāca tikai par sliktu, bet tu biji akla kā tāda pusaudze. Tāpat man pietrūkst Tavas mīkstās matu cirtas un vaigu kauli ar kuriem varēja sagriezties līdz asinīm. Tu biji tik īpašs. Tik pat īpašs, cik es esmu parasta.

Link | Leave a comment | Add to Memories


02

Nov. 9th, 2017 | 11:01 pm
music: МАЧЕТЕ - Не расставайтесь

Klusu, es nupat sapratu, ka es nekad dzīvē neesmu bijusi līdz galam laimīga. Tā patiesi un īsti un pilnīgi nē, nekad. Un šī apziņa griež kā papīra nazis un man gribas sevi žēlot, vai varbūt nogalināt, lai atbrīvotos no šīs sajūtas. No sajūtas, ka es vienkārši nezinu kā dzīvot. Es vienkārši nesaprotu kā cilvēkiem pietiek. Un man sāp, man sāp, man liekas, pa mani kāds bradā ar armijas zābakiem. Un zini, man liekas, ka es to ļauju, jo man nav motivācijas cīnīties. Tad, protams, pēc laika es pieceļos, es uzstutējos augšā un es esmu ļoti pārliecināta par to, ka šis ir brīdis, kad sākas mana jaunā skaistā dzīve. Ka esmu varen stipra, varbūt pati stiprākā. Es to sev aktīvi ieskaidroju un es sev noticu, jo es esmu lieliska mele, tici man. Un tad es jūtos varena. Ārkārtīgi. Tas neilgst. Tas beidzas. Es esmu atpakaļ dubļos, kāds bradā pa mani. Es esmu sastingusi. Man liekas, es viņam to palūdzu. Jo man patīk ciest? Jo upura loma ir vislabākā no visām, jo tā noņem visu atbildību? Un zini, man riebjas tādi cilvēki kā es. Vāji, pasīvi agresīvi. Zema pašapziņa kompensēta ar narcisismu. Tik daudz viedokļu, nekāda pamata. Histēriska un vienlaicīgi emocionāli nepieejama. Slimīga vēlme sevi ārdīt. Nekas nekad nav gana labs.

Link | Leave a comment | Add to Memories