vispār, diena bija sasodīti skaista. laiciņs bija vienkārši fantastisks un beidzot atkal kārtīgi dabūju izbaudīt jūras vilinājumu. uz mola vispār varēja sajusties tā pa skaisto, varbūt justos vēl labāk, ja cālis nedzenātu ar savu fotorīku. pat izdabūju pāris atbildes no viņas un, lai arī esmu pārliecināta, ka īsti viņa man nenoticēja, zinu, ka izdarīju vismaz biki ko varēju.
tiku beidzot uz sen gaidīto hokeju. manējās viena otrai lika mani apklusināt, jo šīm esot samties kauns, bet man beidzot bija tā iespēja izklaigāties. lai arī žēl vispār, ka zaudējām, bet nu jā, es takš zināju, ka bija jāiet prom pirms tam.
mjā, rīd emociju pilns, diena jauka un tīra, vakars - ierastais !

piemirsās taču.
sēdējām autobusa pieturā.
1x pabrauc garām karbioletveidīgs, melns autiņš ar četriem cačiem iekšā. nu labi
2x, no tās pašas puses brauc, tas pats mašiņš, tie paši puišu, tikai šoreiz pamanām uzkrītošos skatienus
3x, atkal viss tas pats, no aizmigures uzkliedzu - viņiem laikam ir problēmas !
4x, atkal viss tas pats, sākām skaļi smiet.
ar 5x, viņi jau piestāj, cālis saka - viņi laikam autobusu tēlo, toties skats vēljoprojām vērsts uz mums. mazs apmulsums un doma uzjautāt vai viņi apmaldījušies sev dzimtajā pilsētā, jo kam gan negadās?
bet tad viens no viņiem izraušās no mašiņa ārā ar divām tulpēm rokā, piesoļo klāt, sabučo uz vaiga, iedod tulpes un apsveic sieviešu dienā.

tā nu es ar savu rõzā tulpi izvazājos visu dienu, pat hokejā.

---------

Liktenim patīk jokoties ar mūsu dzīvi žēl tik , ka mēs reti kad saprotam viņa humora izjūtu!

Labi, ka vairs nav neviena eseja jāraksta, jo pašlaik neesmu vēl pabeigusi nevienu teikumu, kuram ir kāda dziļāka doma kā peļķei.

Dzīve ir skaista. Dzīve IR skaista.
ar mani ir labi, es vismaz sāku apjaust, ka pati par .. bāc, es taču teicu? svētdienas rītu apjēdzu, ka atkal biju piemirsusi ģimenes svarīgumu un skaistumu. to, ka visām tām pārējām muļķībām nemaz nav nozīmes. tas gan protams neliedz man iespēju par to visu pagauzties. bet es cenšos, es saņemos!

un es saņemšos rīt vēl vairāk, es vairs nedarīšu muļķības, bet gan muļķīgi smaidīšu, kaut arī to nemaz negribēsies. vienkārši par spīti viņiem, nē, par spīti sev.

hmmm.. spriežot pēc dzīvi novērtējošā testa man viss ir tā tīri okey, tikai pa mīlestības sfēru man neejot. citešu, lai nekļūdītos - There is love out there for you. Seek the advice of wise people on how to go about finding it. Do not lose hope.

and vat dū vī dū if pagaidām tavs mērķis nav klimt pa pasauli un izmisīgi mēģinat saskatīt katrā pretējā dzimuma pārstāvī savu īsto, izredzēto un tava bērna tēvu ?
mjā, es nezinu, kas ir pie vainas, vai visi mēģina tā sevi izglābt no, es nez, krīzes ? bet paskatoties apkārt un paklausoties, ko katrs saka, sāk vien likties, ka cilvēki to vien dara, kā gaida, kad atradīs kādu otru, kurš izglābs mūs no mūsu nožēlojamās dzīves ?
bet šodienas lietas lika sākt domāt, ka cilvēkiem mērķis pašlaik ir nevis, iepazīt kādu konkrēto cilvēku tik daudz, lai saprastu, ka viņš tev ir pietiekoši nozīmīgs, lai uzsāktu ar viņu attiecības, bet noķert kādu radījumu pirms to paspēj izdarīt kāds cits. un tad, lai varētu visiem parādīt - lūk man ir attiecības !

un jā, es visu laiku aizmirstu to pateikt, man prieks par laimīgajiem nīkuļiem ;)

un jā, tikko džemperītis atgādināja vienu interesantu faktu. ka ir vēl pāris cilvēki, kuri gaida mirkli, kad paklupšu un iekritīšu nīkuļu grāvī, bet par laimi tas, kuram būtu, man liekas, tas lielākais prieks to iesmēret sejā, to nemaz nesagaidīs :p