Ja kāds gadījumā brauc uz Rīgu, lūgums atvest kādu kripatiņu sniega mums uz Liepāju (wasntme), mēs ar draugiem būsim ļoti pateicīgi, nu vismaz iepikosim točna, ja atvedīsiet tik daudz sniega :))

es kārtējo reizi pa inerci atveru tā saukto draugiem.lv, kurš lieākajai daļai ir paziņām.lv [bet varbūt vinkārši mana uztvere nav pareiza, tikai pārējo ir. varbūt tiešām. viņi vienkārši ir pozitīvāk noskaņoti un visus cilvēkus, kuriem zin vārdu jau uztver par saviem draugiem. arī tam ir liela sava lābā puse].
Un jā, kā jau teicu atveru draugiem.lv un tur man mežonīgā ātrumā un ar mežonīgu sejas izteiksmi brauc virsū Centis.. brr..

uzslēdzās dziesma Haddaway - What is love, ha jāpārslēdz, gribas kaut ko ne tik jauku, vairāk skumīgu - The Script - We Cry ir mazliet atbilstošāks.

līdz šim brīdim es tik ļoti neiebildu pret faktu, ka esmu galīgi sačakarēta, tāpat kā mani lēmumi un rīcības. Bet tagad, kad kādam ir vajadzīgs mans padoms, kā gan es lai tādu dodu, ja zinu, ka līdz šim sevi esm ievedusi tikai strupceļos ? Tik muļķīgi atteikt, tāpēc ka zini, ka tas ne pie kā laba nenovedīs. Es it kā varētu teikt, kā omāju, kā rīkoties, bet esmu pieradusi, ka rīkojos ne tā.


savākaties, nepadoties un neatkāpties.

brīnumi tomēr notiek, vienkārši vajag būt vērīgiem un nebūt pārāk izvēlīgiem.
piemēram šorīt, ejot garām no manas mājas netāli esošajai maximai, sanāca par spīti steigai, tomēr pamanīt sniegu, kurš bija sakritis uz kādas fūres priekšējo galu. nezinu kā īsti to sauc, jo un neesmu nekāda mašīnu pazinēja, manas prasmes aprobežojas ar to, ka spēju atšķirt tos simbolus, nu tos, kuri pasaka vai tā ir Honda, Opels vai biezpienpauru mašīna.

galvenā doma, es saņēmu savu sniegu, un tas ir galvenais vienalga, ka tā bija ļoti maz un viņš bija mazliet iebrīūns, viņš tomēr bija !

un jā, Liepājā ir ļoti liepājīgs laiks !