Vei, dadzīvojos es līdz vakardienai un tikai tad man piešķīlās, ka tās ir divas dažādas pieejas: mācīties/studēt/apgūt priekšmetu vs mācīties tā priekšmeta eksāmenam, proti, mācīties eksāmena atbildes, gadījumā, kurā tās ir pieejamas un eksāmena jautājumu izvēles ir par 75% atbilstošas.

Piešķīlums notika gluži nejaušā sarunā ar ķīniešu kursabiedreni, kura izbrīnā pacēla uzacis, sakot, ka nesaprotot, ko mēs mokāmies ar priekšmeta grāmatām, diskusiju threadiem, esejām un tādā garā, vajag taču vienkārši iemācīties atbildes. Pilnīgi vai sajutos kā urbānajā leģendā par Jēkabu Nākumu, kurš uz olimpiskajām spēlēm esot ieradies ar žāvētu puscūķi un grūbu maišeli padusē. Zemnieka krietnums un sviedros izspiestais kapitāls laikam nav zelta atslēdziņa vienīgā. Noder tas austrumnieku viltus, ja!