Reku, re cibiņa raksta, kā brangi blendē, man akurāt šodien jau 123 reizi jāmēģina ierakstīties Kitchenaid zalonā, lai beidzot samainītu pērn nopirkto un kopš lv100 pie viņiem atgriezto blenderkomplektu, kuru pirms nopirkšanas gana nenočekoju internetos, lai atskārstu, ka modelis dēļ nesk. faultiem amerikās atsaukts. Cerēju gan, ka man, protams, paveiksies, taču tā vis nebija, ierīce normāli nefunkcionēja ne sekundi - tai ir tāds motorkāts, kuram pievieno dažādus uzgaļus un paplašinājumus un lūk, motorkāta šneks nesavienojas ar uzgaļiem, negriež. Tā nu igauņi, kas kitchaid tîleri jau pusgadu mēģina izdomāt, ko man piedāvāt vietā, ir kombaini ar 1234 liekām fīčām pa visu skapīti vai vājš un parasts mikseris, bet par 170, taču viens no jaukākajiem sales pitchiem ir tāds mini-blenderis, ar kuru pēc pārdevējas vārdiem, var lieliski samalt visas vecās desas un sakaltušo sieru karstmaizēm un pat žāvēto vistu pastētē pārvērst (hmmm). Šajā sakarā esmu sapratusi, ka normālu blenderi atrast nav nemaz kinderšpīle, tādu, ar kuru tomātzupas malt, riekstus, pesto, dateles, ogas, pastētes ne no vecas desas un viss velk uz stollar,tagad Sage. Nu un mikseri, mikseri es par spīti nopirkšu to veco, kantaino Straumes, jo dizainiņš tam bija tik labs, ka neticu, ka Straume un manas kitchenaid eiforijas ir izsmeltas.