alefs ieraksts par invalīdu un alu man atgādināja, lūk, kādu gadījumu. Viņdien biju izlavījusies no galvaspilsētas un braucot cauri Ugālei (lūdzu, izrunājiet pareizi, ar lielo "U", ja), savajadzējās vietējo presi, dzeramo ūdeni un saldējumu "Vēsma" no veikala "Lāsma", lai veiksmīgāk noskaņotos uz lokālpatriotisma nots.


Pateicoties pārdomātajai planogrammai (govju ķēdes grīdas plauktos, skārda spaiņos mēslojums, kaķbarība blakus, visi pasaules Selgas cepumi un vafļi, bet ūdeņi- atsevišķā plauktā, gaisā smaržo Ariel, Vesnuļočka un Silan, pašā stūrī kosmētika un matu rotas un apakšbikses leopardā, bet letes sveramie cepumi (ar povidlu, ar povidlu un kakāo masu tūtiņā, smilšu) un ŠERBETS; mušas gluži apžilbušas no tveices patveras uz liķera pudeļu kakliem, pārdevēja, viņa arī arī prečzinis un merčendaizeris un mazo lietu krāvējs, stalta, turās sīksta, tas labi) visu sariktējām operatīvi, neko lieku nesakaprīzējām, ieņēmām trīscilvēku rindu un pirms mums esošā aptuveni 23 gadus jaunā sieviete, kad norēķinājās par sešiem Cēsu citronalus puslitrīgajiem kokteiļiem, uz brīdi saministinājās un ļoti nosodoši noskatījusies uz garlaicīgajām izvēlēm mūsu grozā, palūdza pārdevējai vien'kīlo krējuma uz krīt līdz sezdienai,ko?

Droši vien, ja viņa nepirktu tieši sešas Cēsu citras, bet bērnu vai suņu barību, maizi un sāli un eļļu un biezpienu, to krējumu viņai mīļuprāt nopirktu, jo kam gan negadās. Bet tās citras. Sešas. Ech.

Arī pārdevēja kā neiejūtīga banka noraidīja krējuma kredītlīniju un neveiklajā klusumā noklusētais komentārs pēcāk sabalsojās ar vēlāk Ventspils novada vēstīs lasītajām Ances, Popes un Užavas novadu svētku programmām, kurās dominēja šāda shēma:
6.00 makšķerēšanas sacensības, 11.00 prieka gājiens, 11.15 bērnu ansamblis, 11.30- spēkavīru sacensības un atrakcijas ģimenēm, kuras aizņem lielāko daļu dienas, tad ap 19.00 sākas zaļumballes un ap 21.50- salūti. Svētkus lielākoties vada Dita Lūriņa un Mārtiņš Egliens izbraukuma sesijas variantā. (pasākumu vadītāju iepirkums vairākās lotēs?)

Vienīgā, kas stilistiski atšķīrās, bij Pop', ar kuru tad arī vēlos jūs iepazīstināt.
Lēšu, ka Apsītei- Indānei ir kāds kaismīgs sekotājs vai arī pro-bono darbs Popē - jo izlasījuši šo, jūs zināt, ka Prieka vārti Popē jūs gaida jau vēja zvanos!


"Pope* ir skaista un mežonīga.
Dziļa un dulla. (Rževski vai fonētiski apsēstais automātiskais tulkotāj, stāt)
Ar kalnu mugurkaula vietā un aleju labirintiem dvēselē. Vieta, kas grib skanēt un skanēs. Kas nekad nav apkususi savā skanēšanā, vien skanējusi ārpasaulei nedzirdami."

Lasiet, ziedojiet BIEDRĪBAI SIETS Rževski vai semiotiķi, jau sen lūdzu, stāt un gluži vienkārši- aizbrauciet uz Popi.




*arī šokolāde Nellle Ulla un daudzi citi Matkas zīmoli