Pāris dienas pēc pasūtījuma veikšanas draudzīgās ASV internetveikalā,
DHL darbiniece Nataļja ziņoja, ka Latvijas Republikā ienākusi mana Muitojamā Krava – divas paciņas multivitamīnu un atsūtīja aicinājumu nokārtot savas saistītbas pret valsti, samaksājot Darījumam Atbilstošos Nodokļus (turpmāk - DAN) klātienē.

Protams, ka DAN apjoms, struktūra un citas fineses nav iepriekš zināmas ar īsziņas palīdzību, tam visam ar krājkasītes cūciņu padusē jādodas uz Ziemeļu ielu Rīgas starptautiskajā lidostā, izdrukājot piecus dažādus šī darījuma pierādījumus: rēķinu, kartes maksājumu, pasūtījumu, saņemšanas paziņojumu, apstiprināšanas apstiprinājumu un sūtīšanas apstiprinājumu.
Jutu, ka maķenīt pietrūkst dokumentālu pierādījumu tam, ka esmu domājusi par pasūtīšanu un pastījumu veikusi apzināti un ar smaidu un kalu plānu kā izmuģīties nepareizā ID dokumenta sakarā – pases man līdzi nebija, šmaucu cauri ar tiesībām. (Kā nu bez blēdībām muitas darījumos).


Tātad, piecas A4 izdrukas, neatzīts personu apliecinošs dokuments, auto un galā esmu – Lidostas pļavu Pasta muitā un pēc 20 min gaidīšanas pienāca mana rinda valsts nodevu aplēses priekšā.
Pirmā speciāliste minūtēs septiņās aprēķināja AN apjomu (Eur 8.78) un izdrukāja vēl 3 gab. A4 lapas; otrs speciālists neveikli, bet centīgi apstrādāja maksājumu ar karti par atbilstošo AN summu,
pēc tam pirmā speciāliste, pieskavojusi "pavaddokumentus " un visus čekus pie deklarācijām divos eksemoāros, ar roku pasviežot tālēs norādīja, ka tagad nu jādodas uz DHL un šeit savu artavu valsts iestāžu darbinieku nodarbinātībā un papīru apdrukāšanā biju paveikusi. Par vadītāja apliecības uzrādīšanu muitas darbiniece visvēlīgi un visgudri pievēra acis , par ko paldies.

DHL kā jau cienījams vācu uzņēmums pazīst klientu servisu, no darbinieku artikulācijas un žestikulācijas jaušams, ka ir investēts "tīmbildingos" un "iekšējās servisa kampaņās", starp šiem jaukajiem cilvēkiem siro arī kāda histētiska hiēna personālvadītāja, kura uzrauga, kontrolē un motivē katru vienu augu dienu. Tā nu bizantiski bagātīgi saķīlējusies ("par spīti visām formām un etiķetēm es izskatos sievišķīgi") un uz dzīvi mazliet lūpu uzmetusi sekretāre aizveda pie deklarētājiem, tīmbildēti deklarētāji, kuriem apmācībās saka, ka viņi ir šīs kompānijas sāls, naudas strames un biznesa ass, pārliecinoši un vēlīgi nosūtīja uz Pirmo RaMpu, bet Pirmajā RaMpā zons, paglīts panks (kurš tīmbildingos zīmē rupjības bloknotā un izrij trifeles) izsniedza manu smieklīgi mazo vitamīnu kasīti. Veselību, viņš teica un es varēju klepot savu ogļrača kārtu tālāk.

Saņēmu e-pastu, ka "status - delivered."

Tātad, lai divi cilvēki 90 dienas ēstu pareizus vitamīnus, šajā piegādes ķēdē iesaistās seši cilvēki, divi uzņēmumi un netiešais finanšu apgrozījums ir astoņi eiro.
Šitā mēs valstis neuzcelsim, tāpēc turpmāk apsolos ēst Eiropas savienības produkciju, lai lieki nevairotu birokrātisko un citu izmešu slodzi iekšzemē. Atgriežoties pārņēma labi padarīta un galvenais, jēdzīga darba sajūta.

Padomā par darbaļaužu rociņām arī tu, modernais veģetārieti, pirms pasūti agaru, stēvijas saldinātājus un čia superfūdus iekš īherbiem.