Nesen tieši šķirstīju vecus mākslas žurnālus un grāmatas un aizdomājos par sešdesmito/septiņdesmito gadu mākslas žurnālu fontiem.
Un re, te tie ir, kopā ar trāpīgu tekstautoru darbu – makten jauki vides plakāti Ebreju muzejam Maskavā.

http://ej.uz/teicami

Gočpendel, DnB bankas "dažiem ir jākrāj, citiem veicas" komunikācija šķiet daudz viedāka kā Swedbank zvēriņu sērija. Pasakas un stāsti, šķietama sirsnība un tuvums, lai aizietu prom no "gāzi grīdā" un uģa zemtura vārdā nosauktās "klientu nopakošanas" stratēģijas, visas tās stokbilžu sīrupainās "santehniķi! pieprasi līzinghipotēku uz 90 gadiem savam poršam!" stāstniecības, taču te šķiet, ka Saules akmens cilvēki ir mazliet pārliekuši un nav ilgstoši izgājuši no kabinetiem svaigā gaisā pastaigāt.

Toksiska paskata ezītis stāsta par Mastercard?
Vāveru tēvs apdrošinājis mājokli, lai lapsu ģimenē nebūtu postažas?
Par tieši cik lieliem idiotiem ir jāuzskata savi klienti, kuri bez naudasplūsmas ir arī pieauguši cilvēki? Tu nevari gribēt sev gudrus klientus vai cerēt uz viņu gudru uzvedību, ja pats runā ar tiem uķipuķi tēlos un zimbolos.







p.s. vai nav kādam jauno biologu NVO, kāds pulciņš vai kas tāds? ezss, tu – būtu tak' mīļi uzrakstīt ierakstītu vēstuli :) skaistajām meitenēm no akvārija (c) un viņu draugiem par to, kā domā un par ko rūpējas meža zvēriņi, ko viņi ēd, kā sazinās savā starpā un nu, par to realitātes nepieciešamību . tīri tā, izglītojošos nolūkos. www.nezaimo-zverinus.lv.