Viņreiz vēstīju, cik maksā nespēja/bailes nogalināt un iztīrīt nēģus: Ls 13 kg (gatavā produkcija) - Ls 2.00 (nēģu cena konkrētā brīdī)= Ls 11.00/kg. Īzī.


Šodien noskaidroju, cik maksā nespēja sēdēt Valsts zemesgrāmatu nodaļas rindā: Ls 1.08. Stundas laikā labestīgās darbinieces apstrādā piecus klientus, mana kārta bija pēc 40 numuriņiem. Spriežot pēc cilvēku daudzuma ZGR, nekustamo īpašumu darījumi šobrīd noris tikpat lielos apjomos kā biezpiena tirdzniecība RIMI ķēdē un tos veic gan vienkāršas sirmmāmiņas un opīši, gan protams, ārzemu investori puķainos kreklos un viņu pārstāves, juristkonsultes, tērpušās platformas kurpēs, atrodot laiku starp Jaunā viļņa svinīgajiem rautiem un konsultācijām pie ekspertiem (prošlij raz ja djelala grudj k Ģiļisa, no podruga skazala, čto Zaržeckis pokruče, tjeper mi tut rešajiem vopros s toij kvarķiroj, nado že etot personas kots, da.).

Izrādījās, ka nostiprinājuma lūgumu var progresīvi nosūtīt arī pa pastu (šo nejaukt ar ienešanu un atstāšanu kancelejā,
kas tehniski varētu būt tas pats). Pasta infrastruktūras izmantošana maksās vienu latu un astoņus santīmus, taču nekādi elektroniski sūtīti dokumenti arī nelīdz.

Ura! Lai slavēts Latvijas pasts šoreiz. Saulrietu Ūnijas ielā negaidīšu.

Pēcāk ar vienu latu bagātināju uzņēmējus CSDD stāvlaukumā ("stundiņa, meitenīt, latiņš kā minimums!") un pēc desmit komats 74 citiem latiem iestādes budžetā, kustamīpašumtiesības nu ir oficiāli ielaminētas. Birokrātiskā piektdiena.