Ar piespiešanos un dažiem trikiem, kā arī, divu stundu nobīdi, bet aizdabūju sevi līdz Ķīpsalas baseinam un nopeldēju divus kilometrus. Jau no pirmajiem ienirieniem sajutu veco, tik ļoti labo ūdens kaifu, kuru gūt nebiju atsākusi kopš rudens, bet nu viss ir normalizējies. Ir abonements, ir apņemšanās, būs ūdens rīti ar sirdi un elpu ritmā, ar rokām, ar kurām pagrābt ūdeni un pieslīdēt klāt un patīkami ļoganas kājas izkāpjot sauszemē. Visos sportos vismīļākais ir tas brīdis pēc , eiforija un reibšana no asinsrites jaudas vien, piecelties pirkstgalos un zemi neskart līdz nākamajam pirms.