Plinškrūms:
labi aug mērenās nogāzēs, vidēja klimata apstākļos ar vidēju apgaismojumu, ziemeļu-austrumu, var arī dienvidu-rietumu pusē.
Cilvēkam piedzimstot 57 paralēles tuvumā, viens plinškrūms tiek automātiski iesēts viņa dzīvesvietas tuvākajā dārzā un tur tas auga, tur kuploja, ap 13 gadiem sasniedzot jau apt. 50 centimetru augstumu un zem tā var pamest pirmo plinti, viļoties mūsdienu pedagoģijas metodēs un vecās skolas disciplīnā kā tādā. Plinškrūms sakuplo pavasaros, rudeņos un ziemās, kad intensīvāka darba un nopūtu slodze. Krūmi pašmēslojas un viena jauna lapiņa atplaukst ik reizi, kad nopūšoties nolaižas rokas vai atkaras žoklis. Plinškrūmiem ir mēreni apaļš zaru vainags, brīvā stumbra zona ļauj uzglabāt visas pamestās plintis. Zari un lapas to piesedz un sargā no piepešu vētru postījumiem.

Plinškrūmu svinīgi nozāģē, piemēram, pēc veiksmīgas (dubultais jā) laulību ceremonijas tuvīnajā zagsā, jo
pēc tam jau vairs (tik viegli) plinti krūmā nemetīsi! Saskaņā ar jaunākajām vedību tradīcijām, no stumbra izdreijā cirvja kātus un mīklas ruļļus un tālāk seko cita augvalstu selekcija, citi uzdevumi. Plinškrūms savu ir padarījis. Tomēr ir novadi, kuros plinškrūmiem ir piešķirts aizsargājamo augu statuss (Zilupes-Ziemupes horizontāle) un ikvieni centieni iznīcināt plinškrūmu, piemēram, nenopūšoties vai dodot iespēju nenolaist rokas, tiek nīcināti saknē, piesaucot de Sent-Ekziperī (es ceru, ka nelohojos transkribējot uzvārdu) aprakstīto atbildību par pieradinātajiem.

No lielākajiem plinškrūmiem var iegūt galdniecībā augstvērtīgus dēļus, kuri tiek izmantoti komfortablu skeletu skapju izgatavošanai. Ar bīdāmajām durvīm un moderniem iekšplauktiem. Koksne labi padodas dažādu ornamentu grebšanai, deg slikti, izteikti dūmo un nesilda.