Atdevu savu viedtālruni remontā, jo viedais HTC Hero atteicās darboties jau trešo dienu, tagad man vietā ir brand-new-veca Motorola, pa kuru, cik zināms, varu piezvanīt. Man nav arī neviena kontakta, jo tie (par laimi) ir nosinhronēti ar Google, bet šis melnais, atvāžamais nieks pārāk uz turieni pievienoties netraucas; man nav arī ideju par kalendāru, e-pastiem un dažām citām aplikācijām, kuras tomēr lietoju. Toties, prt vakarpusi, es restaurēju atmiņā vienu reto PIN kodu, kuru parasti skatos tālrunī un vienu durvju kodu, kā arī, dažus tālruņa numurus.

Tāda, lūk, bezpalīdzība 21. gadsimtenī. Bet dzīvot var un neslikti, turklāt.