Tas sākās jau Madonnas koncertā, kad mazā Valda jubilejā lielais Valdis teica Lilī- "Bet kāda viņai laba forma!"

Lilī saknieba lūpas un turpināja vērot šovu, pēc tam izgaršojot Ilvesa kundzes fušieri, "pfff, ir nu gan dāvana!" pie sevis noteica Lilī.

Pēc Madonnas koncerta, pa taisno no Magnēta, Pilī ieskrēja maziet iesvīdis Pēteris Apinis un ātri nobēra "Sirdspuksti Baltijai-20!" un aizskrēja tālāk.
Vēlāk Valda dienaskārtībā parādījās ieraksts " svētdien Tautas skrējiens, Prezidenta kilometrs, vēlams īsais sporta tērps un kedas".

Lilī uz šo pašūdināja sev jaunas īsbikses līdz pusikram, mīkstās, pēdu velves amortizējošās zeķes ar ielocītu zīmolu (lai nebūtu nekāds productplacements- nikedas), atrada baltās botiņas un metās pie vecā skapja meklēt Valdim tērpu.
Kā izrādījās, Valdim nekas vairs neder.
Vecās maikas neder pēc statusa, inaugurācijas fraka un pat pērn pagādātais Liepupes novada tautastērps- pēc izmēra.
"Nekas, iešūšim" teica Lilī un pēc dažām dienām kancelejā jau bija atsūtīts pelēkais krekls.

Visa svētdiena pagāja grozoties pie spoguļa ar ievilktu presīti, iesildoties un iemēģinot sportiskākās no fotopozām.
Pret vakaru jau bija klāt pūlis, arī Nils ar atšņorētām kurpēm (Ainārs, diemžēl, nevarēja, jo kačalkā (no piepūles) saplēsa Armani Sport teniseņu šņori un Inešukam nekas prātīgs vietā neatradās) un pūzdami elsdami, kopā ar tautu viņi noskrēja skrejamo.
Bet ar to vēl viss nebija beidzies.

Vienu citu svētdienu, Valdis pamodās tāds aizdomīgi priecīgs. "Vienības brauciens, kā nekā", viņš teica un pazuda automašīnas virzienā, neko nesakot. Lilī arī neko neteica, "lai tač cilvēks runā" , atsēdās baltajā dīvāniņā, palasīja presi, paregulēja gaismas un kondicionieri un tā. Vienā brīdī, ieslēdz televizoru un skatās: "Kas tad nu!? Mans Valdis! Uz Velosipēda! Siguldā! Kaut kāds tautas sports atkal!" Nu un, tai pašā brīdī Siguldā sākās negaiss.

"Nu, opīt?" - Lilī šķelmīgi papliķēja Valdim pa žaķeti.
- "Nu, ar velo brauksi? Rāmis piestāvēs kurpītēm! " - neapdomīgi ieteicās Valdis.